Menu
 

IDB priekšnieks: Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai

  • Autors:  LETA
Indeksa vērtības valstīs ar zemāko korupcijas uztveri un Baltijas valstīs 2022.gadā. Infografika - LETA Indeksa vērtības valstīs ar zemāko korupcijas uztveri un Baltijas valstīs 2022.gadā. Infografika - LETA

Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai, pārliecināts Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

Komentējot starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētā Korupcijas uztveres indeksa rezultātus, Mūrnieks vērsa uzmanību, ka aizvadītā gada indekss veidots ģeopolitiski sarežģītā laikā, un tas zināmā mērā ataino korupcijas saikni ar konfliktiem un drošību. Februārī apritēs gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un šis satricinājums bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālai un kolektīvai izpratnei par drošību.

Šajā periodā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs, tādējādi šīs ilustrācijas jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp arī tādi, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu. Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai, pārliecināts Mūrnieks.

Latvijas pozīcija organizācijas "Transparency International" veidotā 2022.gada korupcijas uztveres indeksa rezultātos ataino līdzšinēji veikto pasākumu kopumu efektivitāti, tomēr progress pēdējos gados ir neliels un Latvija joprojām atrodas zemākajā pozīcijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.

Korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā tiek vērtēta virkne faktoru, tostarp arī tādi, kas figurē Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklētajos kriminālprocesos - nelietderīga valsts līdzekļu izmantošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts varas realizēšana šaura interešu loka interesēs un citi.

2022.gadā IDB par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret apmēram 25 iekšlietu resorā nodarbinātajiem. Mūrnieks uzsvēra, ka koruptīvi noziedzīgi nodarījumi ne tikai grauj uzticību valsts pārvaldes institūcijām, bet arī ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kuri secīgi tiek legalizēti ar mērķi sniegt maldīgu priekšstatu par to patieso izcelsmi.

IDB identificēto korupcijas gadījumu analīze norāda uz tendenci, ka šķietami legālie ienākumi tiek integrēti finanšu sistēmā, pēc kā tiek izmantoti nekustamo īpašumu, transporta līdzekļu vai luksusa preču iegādei. Valstij piemītošs augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautisko partneru un investoru acīs.

Drošības joma aptver ne vien ārējo drošību un ārpolitikas jomu, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu. Izvērtējot tiesas spriedumus korupcijas lietās iekšlietu sektorā, būtisks ir tiesas vēstījums par soda mēru, lai parādītu soda neizbēgamību un atturētu citas amatpersonas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, norādīja Mūrnieks.

Iepriekšējā gada tiesu spriedumi norāda uz kukuļošanas sistemātiskumu un tā izdarīšanu grupās pēc iepriekšējas vienošanās. Tiesu nolēmumu analīze parāda, ka tiesas turpina piemērot reālu brīvības atņemšanu un liegumu ieņemt amatus valsts institūcijās uz noteiktu laiku par kukuļa pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Cīņā ar korupciju piemērotajam sodam ir svarīga nozīme, lai piemērotie kriminālsodi sekmētu iekšlietu sektora prestiža atjaunošanu, piemēram, uzticību Valsts policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, akcentē IDB priekšnieks.

Viņš uzsvēra, ka pasākumu kopums korupcijas izkaušanai ir plašs - arī jaunās valdības deklarācijā skaidri pausta apņemšanās turpināt darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Vienlaikus gan viņš norādīja, ka rezultāti šīs jomas uzlabošanā būs panākami no rīcībpolitikas un lēmumu praktiskas akceptēšanas ikdienas dzīvē, tādējādi visām iestādēm un arī sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās šo pasākumu īstenošanā.

Kā ziņots, Latvijas Korupcijas uztveres indeksa 2022.gada rādītājs paliek nemainīgs. Salīdzinot ar 2021.gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs - 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu.

Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi - 2024.gadā sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. "Delnas" ieskatā, šo pārliecību palielina arī fakts, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. "Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties," akcentē organizācijā.

"Delna" secina, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās. Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par deviņiem punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, kas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas, un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi - "kukuļi", lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos - no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.

Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15.vietā, starp 38 OECD valstīm - 27.vietā un starp 180 pasaules valstīm - 39.vietā. 2022.gadā ES valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu - 66 punktu līmenī (mīnus viens punkts).

"Delnas" ieskatā, korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud valsts drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. "Delna" iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un sākt jaunas iniciatīvas 2023.gadā.

Korupcijas uztveres indekss ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa. Indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus, tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi, saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas. Lai iegūtu Latvijas indeksa rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.