Pētījums: Latvijā ir viens no augstākajiem komercnoslēpumu tiesvedību apjomiem
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - www.pexels.com
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir bijis viens no augstākajiem ar komercnoslēpumu pārkāpumiem saistīto tiesvedību skaitiem Eiropas Savienībā. Lai gan tiesvedību skaits salīdzinājumā ar vairākām citām valstīm nav mērāms desmitos, šis līmenis ir nesamērīgi augsts, ņemot vērā ar ekonomisko aktivitāti saistītos kritērijus. Šādus secinājumus izdarījuši Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja eksperti, veicot pētījumu par komercnoslēpumu pārkāpumiem un tiesvedībām Eiropas Savienības dalībvalstīs, informē Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Ella Pētermane.
Tiesvedību analīze veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/943 (2016.gada 8.jūnijs), kas definē noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Pētījumā kopumā apskatītas gandrīz 700 tiesvedības, kas saistītas ar komercnoslēpuma pārkāpumiem laika periodā no 2017.gada janvāra līdz 2022.gada oktobrim visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nosakot, vai konkrētajā valstī ir nesamērīgi augsts vai zems šādu tiesvedību skaits, kā kritēriji izmantoti katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītāji un aktivitātes līmenis patentu jomā.
Lai gan Latvijā apskatītajā periodā ir bijušas astoņas tiesvedības, kas ir saistītas ar komercnoslēpuma izpaušanu, šis skaits, ņemot vērā noteiktos kritērijus, skaitās nesamērīgi augsts. Ņemot vērā definētos kritērijus un attiecīgi veiktos aprēķinus, Latvijā šajā periodā vajadzēja būt tikai vienam tiesvedības gadījumam, kas saistīts ar komercnoslēpumu izpaušanu. Nesamērīgi augsts tiesvedību skaits konstatēts arī Bulgārijā, Igaunijā, Horvātijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tikmēr Francijā, Vācijā un Austrijā tieši pretēji - pēdējo piecu gadu laikā ir bijis viszemākais komercnoslēpumu tiesvedību skaits, norāda E.Pētermane.
Visbiežāk pārkāpumi konstatēti ražošanā (32%), tirdzniecībā (11%), finanšu un apdrošināšanas sektorā (7%), kā arī zinātnes sektorā (7%). Apskatot konkrētu valstu piemērus, eksperti secinājuši, ka lielākā daļā gadījumu sūdzības saņemtas par komercinformācijas, finanšu informācijas, kā arī ražošanas informācijas neatļautu izmantošanu. Galvenie aizstāvības argumenti šajās tiesvedībās bijuši: informācija ir plaši zināma, informācijai nav vērtības, kā arī tas bijis neatkarīgs atklājums.
Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir nesamērīgi liels tiesvedību apjoms, ir valstis, kuras arī kopumā uzrāda zemākus iekšzemes kopprodukta rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kā arī zemākus rādītājus globālajā inovāciju indeksā. Attiecīgi valstīs ar zemāku tiesvedību skaitu šie rādītāji ir augstāki, skaidro E.Pētermane.
Eksperti arī secinājuši, ka tiesvedībām, kas ir saistītas ar komercnoslēpumu, ir izteikti nacionāli teritoriāls raksturs un pārrobežu strīdi joprojām ir salīdzinoši reti. Visbiežāk tiesvedībā ir iesaistīts darba devējs un darbinieki, tostarp bijušie darbinieki. Dažkārt kā komercnoslēpuma pārkāpums tiek piesaukta arī negodīga konkurence.