Ugunsnelaimes fatālie riski ^{Apriņķis.lv}

Vispirms – sausa un smaga statistika, ko "Rīgas Apriņķa Avīze" saņēma no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

No šā gada 1. oktobra līdz 20. novembrim ugunsgrēkos Pierīgas novados gājuši bojā septiņi cilvēki.

9. oktobrī plkst. 8.04 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Saulkrastu novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies dārza mājā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka deg dārza māja un sadzīves mantas 150 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Ugunsgrēks likvidēts plkst. 19.42.

16. oktobrī plkst. 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Plkst. 7.30 ugunsgrēks likvidēts.

28. oktobrī plkst. 1.07 saņemts izsaukums uz daudzstāvu namu Jūrmalā, kur izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka dzīvojamās mājas otrajā stāvā deg dzīvoklis 66 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotās ēkas izglāba septiņus cilvēkus, no kuriem viens tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Ugunsgrēkā gāja bojā divi cilvēki. Plkst. 5.40 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks likvidēts.

31. oktobrī plkst. 16.15 saņemts izsaukums uz Olaines novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamajā mājā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg koka dzīvojamā māja 50 kvadrātmetru platībā. Veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, ugunsdzēsēji glābēji atrada vienu bojā gājušu cilvēku. Ugunsgrēks likvidēts plkst. 22.21.

1. novembrī plkst. 11.36 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz kādu dzīvojamo māju Jūrmalā, kur bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg vienstāva dzīvojamā māja 124 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Plkst. 15.30 ugunsgrēks likvidēts.

17. novembrī plkst. 8.45 izcēlies ugunsgrēks dzīvojamajā ēkā Mālpils novadā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg vienstāva dzīvojamā māja 40 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Plkst. 13.21 ugunsgrēks likvidēts.

Ugunsnelaimes iemesli

Nav nepieciešams plašs ugunsgrēks, lai cilvēks zaudētu dzīvību, – nelaime var notikt arī nelielas degšanas izraisīta piedūmojuma dēļ. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieredze liecina, ka daļu no traģiskajām ugunsnelaimēm varēja novērst, ja vien tiktu savlaicīgi ievērotas ugunsdrošības prasības. Vairākumā gadījumu ugunsnelaime saistāma tieši ar cilvēku neapdomību, piemēram, neuzmanīgu smēķēšanu telpās, neuzmanīgu sveču dedzināšanu, bojātu apkures ierīču lietošanu vai degtspējīgu priekšmetu novietošanu pie krāsns.

Lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, bet gan atbildība un zināšanas, ikdienā ievērojot ugunsdrošības prasības. Tāpēc VUGD aicina parūpēties par sevi un saviem līdzcilvēkiem, ievērojot šādus drošības padomus:

• iztīriet dūmvadus un pārbaudiet apkures ierīču stāvokli;
• pie apkures ierīcēm nenovietojiet viegli uzliesmojošus priekšmetus un atcerieties aizvērt krāsns durtiņas;
• gatavojot ēdienu, neatstājiet to bez uzraudzības;
• nelietojiet bojātas elektroierīces;
• nesmēķējiet telpās, it īpaši gultā, jo tas ir bīstami un apdraud ne tikai jūsu, bet arī apkārtējo cilvēku dzīvību;
• uzstādiet mājoklī dūmu detektoru, kas laikus brīdinātu par izcēlušos ugunsgrēku.

VUGD atgādina: ja izcēlies ugunsgrēks vai radies cits apdraudējums un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112!


Galēja riska pazīmes nekoptu skursteņu un apkures sistēmu gadījumos. Jācer, šīs ēkas vēl pastāv...

Skursteņslauķa padomi

Kādi būtu profilakses pasākumi, lai krāsni, plīti un skursteni padarītu drošāku? Daļa no tiem ir vispārzināmi, tomēr der izlasīt un ielāgot speciālista viedokli.

Sertificēts skursteņslauķis Raimonds Tīģeris nosauc pazīmes, kas liecina, ka apkures sistēma kļūst bīstama tās lietotājam. Vispirms – dūmi nedrīkstētu nākt atpakaļ, jo īpaši, ja tas notiek bieži. Otra bīstamība ir slapjas, neizžuvušas malkas izmantošana. Mitrs koks nevis deg, bet drīzāk sutinās, un tas veicina darvas nosēšanos uz krāsns iekšējās virsmas un skurstenī. Darva, kā zināms, ir degoša. Izžūstot tā var aizdegties, un dzirksteles caur skursteni var nokļūt uz potenciāli degošām virsmām. Tad līdz nelaimei ir tikai viens solis.

Vēl viena bīstama lieta, jo īpaši lēnās degšanas krāsnīs un kamīnos, ir gaisa cirkulācijas nepietiekamība, kad visas iespējamās gaisa cirkulācijas iespējas ir noslēgtas, logi noblīvēti. Ziemā noteikti jābūt atvērtām vēdināšanas sistēmām, jo lēnā degšana arī ir viens no darvas veidošanās priekšnoteikumiem.

Meistars teic, ka skursteņslauķiem intensīvākais darba periods ir tieši septembris, oktobris un novembris. Nupat jau darbu kļūstot mazāk, taču, ja klients pamana nepatīkamās pazīmes – sliktu vilkmi, dūmu nākšanu atpakaļ vai, kas sevišķi bīstami, skursteņa dzirksteļošanu –, meistars noteikti mēģinās atrast laiku, lai novērstu problēmu iespējami ātrāk. Tomēr ieteikums ir skursteņu un apkures drošības lietas sākt kārtot jau pavasarī vai vasaras pirmajā pusē.

Cik bieži jātīra skurstenis? Noteikumi paredz, ka viena saimnieka privātmājās tas jādara vismaz reizi piecos gados, bet daudzdzīvokļu mājās – katru gadu. Protams, slapjas malkas izmantošana šos termiņus var būtiski samazināt.

Te noteikti jāpiebilst jau sākumā teiktais – nesakopta krāsns un netīrīts skurstenis ir tikai viens no iemesliem, kuru dēļ notiek ugunsnelaimes. Godīgi sakot, autoram, kurš arī šad tad grēko ar cigaretēm, galīgi nav skaidrs, kā var iedomāties smēķēt gultā?! Šādi "aktīvisti" diez vai lasa "Rīgas Apriņķa Avīzi", taču svecītes adventes vainagā un Ziemassvētku eglītē mūsu lasītājs gan aizdegs. Tad nu mēģināsim atturēties no riskantām situācijām, atstājot degošas sveces bez uzraudzības vai ļaujot niekoties ar uguni pašiem mazākajiem. Ja kaut viena ugunsnelaime tiktu novērsta šā raksta iespaidā, mēs būtu gandarīti.