Menu
 

Latvijas Banka daļēji izolējusi Rimšēviču no informācijas aprites

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Latvijas Bankas padome ir vienojusies, ka kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiks norobežots no informācijas, kas saistīta ar izmeklēšanu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Latvijas Bankas padome vienojās, ka Rimšēvičs tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumam norādīja, ka informācija, kas ir saistīta ar vairākām bankām, piemēram, "ABLV", "Trasta komercbanku", PNB jeb bijusī "Norvik" banka, ir nošķirta, lai netraucētu izmeklēšanas norisi.

Latvijas Banka esot radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuror Viorika Jirgena raidījumam pastāstīja, ka Rimšēvičs izmeklēšanā sniedz paskaidrojumus par "Taureņu" pirts sarunām. "Šobrīd mēs esam tikuši tajā procesā, ka viņš šīs sarunas klausās un sniedz paskaidrojumus par to, kas sarunās notiek," sacīja Jirgena.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) tiesa otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā ES tiesa spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018.gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.