Grābu lapas pie mājas, līdz izdzirdu otrpus žogam esošajās tirgus nojumēs skaļas balsis. Nobrīnījos, ko tik vēlu babuļi tur dara. Sen taču bija jāsēž pie televizora. Pēkšņi ar lielu būkšķi uz ielas braucamās daļas izlidoja prāvs ķirbis.
Sākot rezidentūras gaitas, bieži vien rezidenti saskaras ar psihoemocionālu vardarbību un spiedienu saziņā izmantot krievu valodu, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra.
Jau trešo reizi Babītes Kultūrizglītības centrā pulcējās kokļu mūzikas cienītāji, jauni un pieredzējuši mūziķi, klausītāji, lai koncertos, meistarklasēs un lekcijās vēl vairāk iepazītu latvisko un skanīgo instrumentu – kokli. Pasākuma idejas autore un mākslinieciskā vadītāja ir Valda Bagāta. Sadarbībā ar Babītes Kultūrizglītības centru “Kokļu diena Piņķos” jau kļuvusi par tradīciju, kas vienkopus pulcē gan pieredzējušus māksliniekus, gan mūzikas skolu jaunāko klašu audzēkņus, kuriem aizraujošais instrumenta izziņas ceļš vēl tikai priekšā, norāda Mārupes novada pašvaldībā.
Brīvdienās Siguldas novads pulsēja veselības un labbūtības ritmos, kur pozitīva enerģija virmoja gaisā. Sestdien, 19. oktobrī, norisinājās pirmā Siguldas novada Veselības ekspedīcija, kas piesaistīja daudz interesentu no visas apkārtnes, solot gan aizraujošas aktivitātes, gan iespēju rūpēties par savu ķermeni un prātu.
Negaidīti atceltas 40 līdz šī gada beigām ieplānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm, kam bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas, informēja pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse".
Ar tikšanos Krimuldā trešdien, 24.oktobrī, sāksies Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas rīkotais sanāksmju cikls ar iedzīvotājiem par Gaujas Nacionālā parka (GNP) jauno normatīvo regulējumu. Ikvienam zemes īpašniekam, iedzīvotājam un ieinteresētajai personai līdz 10.novembrim ir iespēja iesniegt priekšlikumus un komentēt jauno normatīvo regulējumu.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 932 miljoni eiro jeb 2,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir mazāks par 822 miljoniem eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 17,6 miljardi eiro jeb 45,0 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,54 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie1 rezultāti.
2024.gada septembrī sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība pieaugusi līdz 3,0 procentpunktiem, sieviešu bezdarba līmenim krītoties straujāk nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.
Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 17 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta 13 mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija.
Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, referendumā vēlētāji ar minimālu balsu pārsvaru atbalstījuši eiropeiskā ceļa izvēli, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
38 % Latvijas iedzīvotāju satrauc tas, vai viņi spēs apmaksāt ikmēneša komunālos maksājumus šogad rudenī un ziemā, liecina enerģētikas uzņēmuma “Elenger” sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktā aptauja. Iedzīvotāji atzīst, ka iespējams kavēs ikmēneša komunālo maksājumu apmaksas termiņus, varēs apmaksāt tikai daļu no tiem vai arī vispār nevarēs tos apmaksāt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizvadītās nedēļas otrajā pusē no Pierīgas novadiem un Jūrmalas saņēmis deviņus izsaukumus.
No nākamā gada 1.janvāra valsts pārvaldes pakalpojumu portālam "Latvija.lv" vairs nevarēs pieslēgties ar banku izsniegtajiem internetbanku autentifikācijas līdzekļiem, informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras pārstāvis Kristaps Prēdelis.
Latvijas Dabas fonds šoruden aicina nenogrābt un nenovākt visas lapas savos pagalmos, mauriņos un zaļajās, bet vismaz pusi no tām atstāt uz zemes. Daļēja lapu atstāšana videi draudzīga rīcība, kura gan palīdz dabai, gan mazina laika un resursu patēriņu, skaidro fondā.
