Menu
 

Ķemeru sanatorijas saimnieki solījumus pilda visnotaļ kūtri Apriņķis.lv

  • Autors:  Ingus Kuplais
Agrāk par Balto kuģi mīļi dēvētajai Ķemeru sanatorijai diemžēl, visdrīzāk, ir lemts sanatorijas “Līva” un daudzu citu šīs savulaik tik skaistās vietas objektu liktenis, jo visintensīvākie remontdarbi notiek uz papīra. Foto – Ingus Kuplais Agrāk par Balto kuģi mīļi dēvētajai Ķemeru sanatorijai diemžēl, visdrīzāk, ir lemts sanatorijas “Līva” un daudzu citu šīs savulaik tik skaistās vietas objektu liktenis, jo visintensīvākie remontdarbi notiek uz papīra. Foto – Ingus Kuplais

“Rīgas Apriņķa Avīze” jau pagājušā gada aprīlī rakstīja, ka pašreizējie Ķemeru sanatorijas īpašnieki “Park Hotel Ķemeri” sola 2019. gada 1. oktobrī durvis vērt pieczvaigžņu viesnīcai Ķemeros ar 195 darbavietām vietējiem Jūrmalas depresīvākā rajona iedzīvotājiem.

Paradīze izgāztuvē?

“Park Hotel Ķemeri” vadības pārstāvji 2018. gadā, stāstot par savām iespaidīgajām iecerēm, nespēja vai nevēlējās izskaidrot, kā superhoteļa viesi jutīsies, ievietoti, maigi sakot, depresīva rajona teju sirdī – bez iespējām atpūsties labiekārtotā parkā, bez iespējām sauļoties mūsdienu prasībām atbilstošā pludmalē, paciešot deklasētu elementu nepārtrauktu uzmanību un tā joprojām.

“Viesnīcas “Park Hotel Ķemeri” vadība atrodas atvaļinājumā,” – tā pirms dažām dienām “Rīgas Apriņķa Avīzei” atbildēja sanatorijas īpašnieku kontaktpersona Iluta Šķipsna, piebilstot: “Es vispār birojā atrodos viena pati.” Un šāda situācija, šķiet, ir visai ilgstoša, jo arī kolēģi no citiem medijiem ir spējuši sazināties tikai ar šo meiteni un saņēmuši līdzīga satura atbildi. Arī Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Elita Cepurīte “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka diemžēl “Park Hotel Ķemeri” vadītāji esot ļoti grūti notverami. “Vienīgais, ko varu ieteikt, – apbruņoties ar pacietību,” viņa pauda.

Tāpat, ūdeni mutē ieņēmuši vai galvu smiltīs iebāzuši, šķiet Jūrmalas deputāti, īpaši reiz par Ķemeru mēru sauktais deputāts Mārtiņš Stulpiņš (“Tev, Jūrmalai”, Jaunā konservatīvā partija), kurš, divas reizes rakstiski uzrunāts, turpina klusēt. Kad “Rīgas Apriņķa Avīze” uzdeva jautājumu E. Cepurītei, kā lai sazinās ar amatpersonām, atbilde bija vienkārša: “Sabiedrisko attiecību dienests ar deputātiem nestrādā. Varbūt mēģiniet viņus atrast caur partijām, kuras viņi pārstāv.” Nu, labi, žurnālists pie pavisam spiedīgas situācijas varbūt atrastu arī mājas adresi, bet ko lai dara “vienkāršais iedzīvotājs”? Pieņemšanas stundas deputātiem ir vienreiz mēnesī, bet tālruņa numurus privātuma kontekstā nevienam neizsniedz…

Vārdu sakot, tā vien šķiet, ka Ķemeru kontekstā atkal notikusi kārtējā platas mutes brūķēšana un, iespējams, labas naudas mainīšana “bizness–politika” kuluāros. Acīmredzot paradīzes reiz tik slavenajā kūrortā nebūs.

Lai gan Mīlestības saliņa izskatās pagalam nošņurkusi, jaunlaulātie arvien vēl dodas turp, lai uz tilta margām aizslēgtu savas laimes atslēdziņas.


“2016. gada februārī Jūrmalas pilsētas domes parakstītais nodomu protokols ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA “Park Hotel Ķemeri” apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību. Tas paredz, ka “Park Hotel Ķemeri” plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt pašvaldība apliecina nodomu sakārtot piegulošo infrastruktūru, ieguldīt līdzekļus Ķemeru parka un infrastruktūras attīstīšanā,” jautāta par konkrētiem datumiem, kad jelkādas izmaiņas situācijā varētu kļūt pamanāmas arī, tā teikt, uz delnas, atbildēja E. Cepurīte.

Respektīvi – sanatorijas kontekstā neviens vairs neko pat īsti nesola. Labi, ka vismaz parka sakārtošanu dome, pēc Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieces vārdiem, sola uzsākt 2020. gadā, bet Ķemeru infrastruktūra tiek sakopta jau patlaban.

“Šā gada augustā ir uzsākti būvdarbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei, kā arī notiek darbi pie citiem objektiem. Ķemeru ūdenstornī plānots izveidot tūrisma informācijas punktu, interaktīvo ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi, kā arī mākslas galeriju,” stāstīja E. Cepurīte, piebilstot, ka nākamgad parka atkopšanai plānotie darbi būs visnotaļ apjomīgi.

“Rīgas Apriņķa Avīze” novēroja, ka tornis patiešām ir nožogots un laukumā atrodas celtnieku vagoniņš, kā arī labierīcības strādniekiem.

Avota “Ķirzaciņa” lapenīte ir restaurēta nez cik reižu, bet vietējie vandaļi nez kāpēc to īpaši iecienījuši. Pašlaik tā ir kārtējo reizi izdemolēta, un, šķiet, pat viscentīgākajiem entuziastiem jau nolaižas rokas. Policistu taču klāt nepieliksi…


Vai Ķemeriem lemts aiziet bojā?

Jāteic gan, ka kopumā Ķemeros aina vēl aizvien paveras visai bēdīga. Cauri parkam tekošā Vēršupīte iztīrīta tikai sanatorijas tiešā tuvumā, zālieni, lai arī nopļauti, tomēr drīzāk izskatās kā aparti (varbūt sakritība, bet darbs šķiet veikts milzīgā steigā tieši pēc “Rīgas Apriņķa Avīzes” izrādītās intereses par šo rajonu), Mīlestības saliņas rotonda jau sen stāv izdemolēta un sagrauta, to ieskaujošais dīķis, kur iecerēta laivu piestātne, aizaudzis ar dūņām…

Protams, ir redzams, ka cilvēki cenšas un dara, bet tas ir tik izmisīgi nepietiekami un atbalsts tiem, kuri vēlas kaut ko iesākt, tik niecīgs, ka…

Šī situācija diemžēl jau ir tik ieilgusi, ka visi atbildīgie ir tik ļoti pieraduši pie šī status quo, ka nekādas pozitīvas pārmaiņas vismaz pašlaik dzīvojošās paaudzes, šķiet, nesagaidīs. Bet, kā mēdz teikt, cerība mirst pēdējā, un arī Jūrmalā (pat domē) ir cilvēki, kam rūp sava dzimtā pilsēta.

Iepriekš:

Sākti būvdarbi Ķemeru atjaunošanai

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.