Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma otrajā kārtā piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Iepirkuma “Publiskās un privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9-25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu” sākotnējā piedāvājuma izstrādes kārtai savus piedāvājumus ir iesnieguši divi pretendenti, informēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļā.
Iepirkuma komisija uzsāks darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, kam sekos sarunas. Saskaņā ar iepirkuma procedūru sākotnējo piedāvājumu izstrādes kārtā pretendentiem bija jāiesniedz savs redzējums par tehniskajiem risinājumiem projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai saskaņā ar objektam izvirzītajām prasībām, kā arī paredzamajām projekta izmaksām visā līguma izpildes laikā.
Iepirkums norit trīs kārtās, no kurām pirmā bija kvalifikācijas kārta, otrā sākotnējā piedāvājuma izstrādes kārta, savukārt trešā ir gala un labākā piedāvājuma izstrādes kārta, pēc kuras tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju.
Jāatgādina, ka publiskā un privātā partnerība (PPP) ir valsts vai pašvaldības un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības pēc būvdarbiem vai pakalpojumiem. Ķekavas apvedceļa gadījumā atklāta starptautiska konkursa kārtībā izvēlētais privātais partneris projektēs, būvēs, finansēs un 20 gadu periodā uzturēs konkrēto ceļa posmu. Līgums paredz, ka privātais partneris Ķekavas apvedceļa posmam nodrošina ne tikai ikdienas uzturēšanu, bet arī seguma atjaunošanu, turklāt pēdējo reizi seguma atjaunošana notiek neilgi pirms posma nodošanas valsts pārvaldīšanā, kas nozīmē, ka LVC ceļu pārņems labā tehniskā stāvoklī.
Paredzams, ka Ķekavas apvedceļa būvniecībai un projektēšanai nepieciešamie kapitālieguldījumi būs no 80 līdz 100 miljoniem eiro (izmaksas rēķinātas 2017. gada cenās).
Bauskas šosejas (E67/A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī. Satiksmes intensitāte tur ir ap 17 000 transporta vienību diennaktī, turklāt šis ceļa posms šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Lielākā satiksmes intensitāte valstī ir ap Rīgu, tāpēc visi Rīgā ienākošie ceļi no Ventspils (A10), Daugavpils (A6), Tallinas (A1), Jelgavas (A8) ir ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.