Menu
 

Ulbrokas novads – izņēmums reformas kartē Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts, Liene Ozola
Nosacīti negaidīti par ietekmīgu centru Pierīgā var kļūt Ulbroka. Kolāža – RAA Nosacīti negaidīti par ietekmīgu centru Pierīgā var kļūt Ulbroka. Kolāža – RAA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā novadu kartē būs arī Ulbrokas novads, kurā ietilps pašreizējais Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novads, kā arī Vangažu pilsēta, kuru sākotnēji bija plānots iekļaut Siguldas novadā.

Salaspils – atsevišķi, iemesli neskaidri

Šīs izmaiņas skars arī Ādažu un Salaspils novadu. Salaspilij sākotnējā iedalījumā bija plānots pievienot Ropažu un Stopiņu novadu. Salaspils mērs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) jau paspējis paust gandarījumu, ka novada teritorija paliks neskarta iepriekšējās robežās. Saprotams, līdzīgās domās ir daudzi salaspilieši. Lūk, Skaidrīte Dzalbe, Daugavas muzeja direktora vietniece saimnieciskajā darbā, teic: “Spriežot pēc pašlaik pieejamās informācijas, mūsu muzejs arī pēc novadu reformas paliks Salaspils novada teritorijā, tāpēc neuztraucamies, ka kaut kas varētu mainīties, taču šajā tematikā arī īpaši neesam iedziļinājušies. Bet mēs tiešām priecātos, ja cilvēkiem nebūtu jāpiedzīvo šīs izmaiņas un novadu apvienošanās, jo kopumā esam pret reformu, ja tāda notiks. Turklāt pagaidām viss ir neskaidrs, informācija pieejama tikai baumu līmenī.”

Ulbrokas novada izveidošana ir vienīgā atkāpe no sākotnēji izstrādātā VARAM piedāvājuma administratīvi teritoriālajai reformai, veidojot 36 novadus iepriekš paredzēto 35 vietā. Kāpēc šāds izņēmums? Garkalnes novada pašvaldības vadītājs izsaka pieņēmumu, ka tas varētu būt saistīts gan ar politiskiem, gan ekonomiskiem apsvērumiem.

Karte tiek pārzīmēta

Pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām VARAM ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros. Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu – Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadu, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu. Pēc VARAM aplēsēm, jaunveidojamajā Ulbrokas novadā būs aptuveni 29 500 iedzīvotāju.

Bez Salaspils novada izmaiņas skars arī jaunveidojamo Ādažu novadu, kur atbilstoši jaunākajam piedāvājumam vairs neietilpst Garkalnes novads. Plānots, ka jaunajā Ādažu novadā ietilps Carnikavas, Ādažu, Sējas un Saulkrastu novads un iedzīvotāju skaits būs aptuveni 28 800. Administratīvais centrs būs Ādaži. Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais administratīvi teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.

Stopiņu novada dome pagaidām atturīga

Stopiņu novada pašvaldības domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, vai piedāvātais modelis pašvaldības vadībai ir pieņemams, atbild, ka līdz šim kā atbilstošākā tikusi apspriesta iespēja Stopiņiem apvienoties ar blakus esošo Ropažu novadu, bet Garkalnes un Vangažu novada pievienošana esot jaunums, kas vēl jāizpēta: “Šādu teritoriālo iedalījumu esam ieraudzījuši tikai šonedēļ. Tas ir jāizpēta, jāapspriežas, tādēļ šobrīd plašāku komentāru nebūs, jo līdz šim VARAM esam snieguši piedāvājumu, ka reformas rezultātā Stopiņu novadu redzam kopā ar Ropažu novadu. Jāizpēta jaunais teritoriālā dalījuma modelis, jāapspriežas ar iedzīvotājiem, ar uzņēmējiem, ar visām pašvaldībām, kas ir piedāvātajā modelī, un tad mēs varēsim izteikt secinājumus publiskajā telpā.”

Uzņēmēji gandarīti

Stopiņu novada uzņēmēju biedrības valdes loceklis Agnis Bērziņš, vaicāts, vai uzņēmēji atbalsta VARAM piedāvāto modeli, kas paredz apvienot Stopiņu, Ropažu un Garkalnes novadu un Vangažus, atbild, ka kopumā uzņēmēji ir apmierināti, jo jau iepriekš esot notikusi tikšanās arī ar Garkalnes uzņēmējiem, kuras laikā konstatēts, ka šī novada uzņēmējiem nekas nav pret to, lai veidotu kopīgu novadu: “Uzskatu, ka ir loģiski, ka novada centrs paliek Ulbrokā, jo Stopiņu novadā attīstās uzņēmējdarbība, vairāki uzņēmēji ir plānojuši atvērt savus uzņēmumus Ulbrokas apkārtnē. Par to esam apmierināti, taču konkrētus ieguvumus un riskus, pievienojot Stopiņiem ne tikai Ropažus, bet arī Garkalni un Vangažus, varēšu komentēt vēlāk, kad mums būs notikusi viedokļu apmaiņa un būsim nonākuši līdz kopīgiem secinājumiem.”

Garkalnei labāk nebūs

“50 uz 50,” īsi atbild Garkalnes novada pašvaldības vadītājs Gunārs Mārtiņš Bauze-Krastiņš, vaicāts, kurš no diviem modeļiem Garkalnei tomēr būtu izdevīgāks – nosacīti kopā ar Ādažiem vai kopā ar Stopiņiem, Vangažiem un Ropažiem.

Viņaprāt, Ādažu novads bez Garkalnes, bet ar pārējiem iepriekš nosauktajiem novadiem – Carnikavas, Saulkrastu un Sējas – izskatās daudz loģiskāks. Savukārt jaunajā modelī, viņaprāt, vajadzēja apvienot Garkalni, Ropažus un Vangažu pilsētu. Stopiņu novada pievienošana šai kompānijai neesot īsti saprotama. Arī Ulbroka kā centrs esot apšaubāms lēmums kaut vai komplicētās piebraukšanas dēļ. “Turklāt – kurš no Berģiem, Langstiņiem, Upesciema (apdzīvotas vietas Garkalnes novadā, – red.) brauks uz skolu Ropažos vai Stopiņos?” retoriski jautā Bauze-Krastiņš. Visi tāpat plūdīšot uz Rīgas skolām.

Salaspils novada palikšanu atsevišķi Garkalnes novada pašvaldības vadītājs skaidro vairāk ar politiskiem iemesliem, to skaitā Salaspils novada domes vadītāja politisko piederību. Bez tam – diez vai arī lielais Getliņu atkritumu pārstrādes uzņēmums īpaši esot vēlējies Salaspili savā kompānijā. Bauze-Krastiņš gan piebilst, ka tie ir tikai viņa subjektīvi pieņēmumi. Katrā ziņā – varot prognozēt, ka Garkalnes novada teritorijā dzīves līmenis pazemināšoties. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka no prognozētā jaunā novada “subjektiem” tieši Garkalnes novads visvairāk maksājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tomēr, kad būšot jaunās pašvaldību vēlēšanas jauno robežu ietvaros, arī viņš plāno tajās piedalīties, ja vien veselība atļaušot, sarunas noslēgumā nosmej Bauze-Krastiņš.

Ropažos pārsteigums

Kopumā šis piedāvājums esot bijis pārsteigums, atzīst Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze, kura priekšsēdētāja atvaļinājuma laikā vada pašvaldības darbu. Īpaši negaidīta likusies Vangažu pilsētas iekļaušana jaunajā modelī, kas neesot iepriekš apspriesta, tostarp nav bijusi aktualizēta arī tikšanās reizē ar ministru jūlija beigās Salaspilī. Stopiņu un Ropažu novada apvienošana, neiekļaujot Salaspili, tikusi vērtēta kā pietiekami izsvērta un ekonomiski pamatota un balstīta aprēķinos. Garkalnes novada iekļaušanu šajā administratīvajā vienībā esot atbalstījuši uzņēmēji, bet par Vangažiem nekas neesot bijis zināms, un šobrīd to pat esot grūti komentēt. Esot izskanējis, ka šādā gadījumā Vangaži paliktu kā Pierīgas novada daļa, kas gan esot diezgan primitīvs arguments. Esot jāizvērtē modeļa ekonomiskā puse, kas vēl, protams, neesot darīts, jo šī ziņa saņemta pirms dažām dienām.

Jautāta, vai tad Ropažu novads nebūs ieguvējs, ja apvienosies ar nosacīti turīgākajiem novadiem – Stopiņiem un Garkalni –, Gremzes kundze lūdz nedalīt “nabagajos” un “bagātajos”, norādot, ka Ropažu novada resurss ir lielās platības, kuras, starp citu, esot ietvertas arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda formulā, līdz ar ko novads ir naudas saņēmējos. Ne jau kādas mistiskas nabadzības dēļ. Taču vienlaikus deputāte piekrīt, ka platību resurss Ropažu virzienā interesē Stopiņu un Kalngales uzņēmējus.

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, vai viņa pati piedalīsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās, Renāte Gremze atbild, ka šādu iespēju neesot vērtējusi, taču pēc nelielas pauzes teic, ka to tomēr varētu izskatīt un ka sevi nekādi nevarētu pieskaitīt reformas pretiniekiem.

Ziņojums jāapstiprina valdībā un Saeimā

Konceptuālais ziņojums šobrīd ir nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai. Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas septembra sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā. Pēc tam gala lēmums, vai nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks jaunveidotajās administratīvajās teritorijās, vēl jāpieņem Saeimai.

Kā ziņots, Saeima šā gada martā pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi. Paredzams, ka šoreiz reforma no valdošās koalīcijas puses tiks virzīta uz priekšu straujiem soļiem, ņemot vērā to, ka vairākumam koalīcijas partiju nav vispār vai nav ievērojamas pārstāvniecības novadu vadībā un iespēja jaunajās teritorijās gūt politisko ietekmi ir pietiekama motivācija reformu veikt līdz vēlēšanām.

2 komentāri

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.