Menu
 

Peldu iela Siguldā. Pirms jebkuriem darbiem ir svarīgi izpētīt! Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Ilustratīvs foto: pixabay.com Ilustratīvs foto: pixabay.com

Pagājušajā nedēļā Siguldā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā esošajā Peldu ielā, tika konstatētas būtiskas plaisas ielas virskārtā, savukārt vairākus metrus no krasta tika pamanīta vieta Gaujā, kurā novērojama saduļķota ūdens veidošanās. Šā iemesla dēļ Siguldas novada pašvaldība pieņēma lēmumu līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai slēgt transportlīdzekļu kustību šajā posmā, kā arī piesaistīt ekspertus ielas ģeoloģiskās izpētes veikšanai, pēc kuras tiktu pieņemts lēmums par iespējamajiem situācijas risinājumiem. "Rīgas Apriņķa Avīze" centās noskaidrot, kādi darbi jau veikti un kā šo situāciju vērtē eksperti.

Lēmumu pieņemšot nākamnedēļ

Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietniece Inese Rozīte "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja, ka pašlaik Peldu ielā sertificēti Būvniecības valsts kontroles biroja un Būvinženieru savienības speciālisti veic ģeotehniskos izpētes darbus un speciālus mērījumus ar ģeoradaru. Drošības dēļ satiksme ielā joprojām ir slēgta, un par drošību šajā teritorijā gādā zemessargi un pašvaldības policija. "Ierobežojumi šeit būs līdz brīdim, kad saņemsim atzinumus un rezultātus. Tad arī lemsim, ko darīt tālāk," pauda I. Rozīte. Viņa arī atgādināja faktu, ko daudzi, iespējams, neatceras, proti, Gaujas senieleja joprojām ir viena no Baltijā aktīvākajām ģeoloģisko procesu norišu zonām, un dažkārt tos nevar ietekmēt. "Tāpēc ceram, ka nākamās nedēļas vidū būs kāda skaidrība par to, kas notiks tālāk."

"Ir jāmēģina sadzīvot ar dabu!"

Inženierģeologs un aku urbšanas speciālists Juris Niedrājs "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāja, ka konkrētajā apvidū reljefa un ģeoloģiskās uzbūves dēļ iežu un augsnes noslīdējumus var radīt tas, ka jaunāki nogulumieži pie noteikta ūdens piesātinājuma ar savu svaru nespēj noturēties uz pamatklintāja iežiem, tādējādi radot noslīdējuma riskus. Pilnīgi drošas aizsardzības pret to nav, vai arī tās būtu ļoti dārgas pāļu sistēmas. Speciālists ieteic pirms konkrētu objektu būves rūpīgāk vērtēt inženierģeoloģiskos apstākļus, to skaitā māla plastiskumu un smilšu frakciju nobiruma leņķi, ieklausīties ģeologu atzinumos un tikai tad pieņemt lēmumu, tostarp – vai būvi, kas būs saistīta ar lielu cilvēku plūsmu (pārsvarā bērnu) apkalpošanu, labāk nevajadzētu plānot drošākā vietā.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kurš atgādināja, ka Gaujas senieleja ir riska zona reljefa amplitūdu dēļ: "Ieleja ir dziļa, upju ietekas dziļas, krasti – nestabili, tos veido samērā nestabili smilšakmeņi, māli, ledāju nogulumi. Noslīdeņu veidošanās ir saistīta arī ar cilvēku saimniecisko darbību. Protams, šo teritoriju var nostiprināt, taču tad var gadīties, ka process attīstīsies citā vietā, un tad izrādīsies, ka dabas spēks tomēr ir spēcīgāks par cilvēku." Tālab eksperts pirms jebkuru darbu veikšanas šajā riska zonā iesaka veikt ģeoloģisko izpēti. Taujāts, kā vajadzētu rīkoties vietā, kur noslīdeņa dēļ  ielā ir izveidojusies milzīga plaisa, Ģ. Stinkulis atbildēja, ka šo vietu noteikti var un vajag nostiprināt, taču vissvarīgākais būtu ierīkot ūdens drenāžu, lai neuzkrātos ūdeņi un tie tiktu novadīti. "Ir jānoskaidro, cik tālu process ir aizgājis, cik liels ir apdraudējums, jo, iespējams, kaut kur zem zemes ir izveidojušies tukšumi un izskalojumi. Jautājums tikai ir par izmaksām."

Eksperts arī apstiprināja, ka Latvijā ir pieredzējuši speciālisti, kuri var šādās situācijās veikt pētījumus. Ļoti pieredzējis teorētiķis esot Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Vitālijs Zelčs, arī privātfirmas, kas veic urbšanas darbus un var nodrošināt nostiprinājumu izveidošanu. "Protams, Gaujas senlejas krasti ir vieta ar vislielāko reljefa starpību, un tieši šā iemesla dēļ te ir ierīkotas slēpošanas trases un citas aktivitāšu vietas, bet ir jāmēģina sadzīvot ar dabu, iepriekš visu kārtīgi izpētot un pārliecinoties par riskiem. Kā jau teicu, patlaban svarīgākais ir pareiza ūdeņu drenāža un pārdomāta nogāžu nostiprināšana, nogāžot kokus, kur tas nepieciešams, un stādot krūmus, kuru sakņu sistēma nostiprina augsni," uzsvēra Ģirts Stinkulis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.