Katram kaķim savu mājiņu! ^{Apriņķis.lv}

Ideju "pasvieda" māksliniece

Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, situācija Piņķos, kur atrodas arī Babītes novada pašvaldības administrācijas ēka, vēl pirms dažiem gadiem bijusi traģiska. Pa pagrabiem un pažobelēm klaiņojoši milzīgi izkāmējušu kaķu bari, bet, ko ar tiem darīt, nevienam nav bijis ne jausmas. Situācija mainījusies, kad no Jūrmalas uz dzīvi Piņķos pārcēlusies dzīvnieku fotogrāfe Helēna Erte. Ieraugot notiekošo, viņa nolēmusi ņemt lietu savās rokās.

"Pirms aptuveni pieciem gadiem pie pašvaldības domes vērsās dzīvnieku aizstāve H. Erte ar iniciatīvu, ka vajadzētu organizēt civilizētu sadzīvošanu ar bezpajumtes kaķiem," "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāsta Babītes novada pašvaldības domes Pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. "Bezpajumtes kaķu mums patiešām bija daudz, viņi nekontrolēti vairojās un radīja citas problēmas. Tāpēc, lai šo situāciju kaut kā normalizētu, sākām izvietot kaķu mājas. Tagad kaķiem ir vieta, kur tie var pārnakšņot un paēst. No otras puses, mums ir arī līgums ar Slokas dzīvnieku patversmi par šo dzīvnieku sterilizēšanu. Kaķi tiek savākti tieši no mājiņām, aizvesti uz patversmi, sterilizēti un pēc tam atvesti atpakaļ."

Šeit vietā būtu atzīmēt kādu, iespējams, mazāk zināmu faktu, uz ko uzmanību vērsa H. Erte, proti, kaķis, it īpaši, ja tas ir sterilizēts, nav uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku un atrodas Dzīvnieku aizsardzības likuma aizsardzībā. "Pasaulē ar šo jautājumu nodarbojas respektablas organizācijas un zinātnieki, kas secinājuši – ielas kaķis nav bez mājām, viņš dzīvo uz ielas! Citiem vārdiem sakot, ielas kaķi pieder tai pašai sugai kā mājas kaķi, tikai viņi devuši priekšroku brīvai dabai un dzīvei lielākās vai mazākās ģimenes kolonijās," sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" pauž H. Erte.

Iedzīvotāju attieksme atšķirīga

Patlaban Babītes novadā kaķu mājas izvietotas vismaz sešās vietās, un kopumā projekts risinās veiksmīgi. Pēc domes pārstāvja J. Ozoliņa vārdiem, situācijas uzlabošanās ir acīm redzama, un ir plānots kaķu māju tīklu vērst plašumā. Tiesa, uz kopējā pozitīvā fona diemžēl gadoties arī pa kādam melnajam traipam – ne vienmēr iedzīvotāju attieksme bijusi labvēlīga. "Tepat Piņķos uzstādījām divas kaķu mājas pie lielāka daudzdzīvokļu nama, jo iedzīvotāji bija savākuši parakstus, ka tas vajadzīgs. Tomēr atradās cilvēki, kam nesaprotamu iemeslu dēļ šīs mājiņas traucēja – tās tika pārnestas uz vietām, kuras kaķiem bija pavisam nepiemērotas. Bija arī demolēšanas gadījumi," noplāta rokas J. Ozoliņš. "Nācās tās trīs mājiņas ņemt nost un likt citur. Kaķi ļoti ātri pierod pie tā, ka viņam ir konkrēta vieta, kur izgulēties un paēst. Kas notiks, ja mājiņu ziemas vidū kāds negaidīti aizvāks vai pat iznīcinās, bet kaķis atnāks? Sekas būs bēdīgas."

Patlaban divas no "padzītajām" būdiņām uzstādītas dažādās vietās turpat Piņķos, bet trešā jūlija vidū aizceļoja uz Spuņciemu, jo arī tur vietējie iedzīvotāji savāca parakstus, ka vēlas iesaistīties šajā patiešām svētīgajā pasākumā. Tiesa, arī tur neesot izticis bez asumiem, tāpēc nolemts, ka kaķu mājiņām tiks piestiprinātas īpašas plāksnītes, kas apliecinās to piederību pašvaldībai.


Babītes novada pašvaldība sarūpēja ielas kaķiem "dzīvoklīšus", bet par tīrību un ēdināšanu rūpējas vietējie iedzīvotāji. Otrā no labās – kaķu aprūpes projekta iniciatore un "motors" Helēna Erte.

Atrast vietu nav vienkārši

Pirmajā mirklī varētu šķist – tad ta problēma! Vai tad pāris būdām pa visu novadu nevar vietu atrast?! Tomēr ir jāievēro vesela virkne nosacījumu. Pirmkārt, vietai jābūt gana klusai, lai tur ikdienā garām nestaigātu cilvēki un nebraukātu automašīnas. Otrkārt, tai jāatrodas gana tuvu dzīvojamām mājām un citiem objektiem, kur patlaban mitinās savvaļā mītošie minkas, lai tie varētu ātri atrast jauno mājiņu un tajā iekārtoties un lai kaķi būtu pasargāti no lapsām un citiem meža zvēriem, kurus var ieinteresēt ne tikai murrātāja bļodiņa, bet arī viņš pats.

Treškārt, mājiņām jābūt viegli pieejamām, lai cilvēkiem, kuri uzņēmušies rūpes par kaķu barošanu un citādu apkopšanu, nebūtu katru dienu jāplēšas caur krūmiem, jābrien pa peļķēm vai ziemā jākaro ar sniega kupenām. Un visbeidzot – svarīgi arī, lai kaķu mājas atrastos uz pašvaldības zemes, jo, kā skaidro Jānis Ozoliņš: "Ja tā ir privāta zeme, turklāt vēl kopīpašums, var rasties dažādas problēmas, jo diemžēl ne visiem šīs aktivitātes iet pie sirds. Vārdu sakot, svarīgākais jautājums, kas ir pašvaldības kompetencē, ir tieši šo mājiņu novietojums. Mēs arī cenšamies sekot līdzi sanitārajiem apstākļiem, bet barošana – tas nu ir iedzīvotāju ziņā," noslēdzot sarunu, pauda domes pārstāvis.

Kaķu glābšana – dārgs hobijs

"Vispār jau man tas viss iesākās nejauši. Kad nomira iepriekšējais kaķis, gāju uz patversmi, lai izvēlētos kādu vietā. Bet, kad ieraudzīju tur notiekošo…" sarunu iesāk mākslas zinātņu maģistre, fotogrāfe Helēna Erte. "Tā tas viss sākās. Iesākumā patversmē "Dzīvnieku draugs" darbojos kā brīvprātīgā fotogrāfe, vēlāk, palīdzot organizēt dažādus pasākumus, uzzināju par Bridžitas Bardo fondu (La Fondation Brigitte Bardot, Francija) un sāku virzīt kaķu māju ideju Babītes novadā."

Sarunas turpinājumā H. Erte min vairākus zinātnieku atklātus faktus, kas, patiesību sakot, daudziem varētu būt jaunums un pilnīgā pretrunā ar līdzšinējo informāciju. Par to, ka kaķis nevar tikt uzskatīts par klaiņojošu dzīvnieku, jo daudziem iela ir viņu normālās mājas, tika minēts jau raksta sākumā. Bet, lūk, tas, ka kaķi nerada veselības apdraudējumu cilvēkam, patiešām bija jaunums, jo kopš bērnības ir mācīts: "Neglaudi svešu kaķi, saķersi cērmes!" Nē, sterilizēts un normāli pabarots kaķis, kuram ir arī pajumte, būs tikpat veselīgs un priecīgs kā mājas luteklis. Tāpat arī bezpajumtes kaķu nogalināšana nav risinājums (lai gan PSRS laikos tieši tā bija galvenā metode, kā atbrīvoties no bezpajumtes dzīvniekiem), jo šādi "atbrīvotu" vietu īsā laikā aizņems citi kaķi, un kaķu bara epopeja sākas no gala.

"Strādājot dzīvnieku patversmē, iepazinos ar metodi "Noķer, sterilizē, atlaiž" (NSA)," stāsta H. Erte. "Tā patiešām ir vienīgā efektīvā metode, ar kuru var kaut kā organizēt ielu kaķu sadzīvošanu ar cilvēkiem. Babītes novada pašvaldība atsaucīgi pieņēma manu iniciatīvu, bet, ko darīt, ja iedzīvotāji nav tik atsaucīgi, kā cerēts? Uzskatu, ka ierēdņi arī paši varētu izrādīt lielāku iniciatīvu šajā jomā, jo problēma neapšaubāmi eksistē un ar brīvprātīgo darbu vien ir par maz. Būtu prātīgi atvēlēt kādu budžeta daļu arī kaķu centralizētai barošanai, nevis uzkraut to tikai un vienīgi uz iedzīvotāju pleciem, jo saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu sterilizētu dzīvnieku nebarošana tiek uzskatīta par atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī."

Patlaban ne tikai barošana, bet arī mājiņu tīrīšana un dzīvnieciņu ķeršana sterilizēšanai notiek pašu iedzīvotāju spēkiem. Pašvaldībai neesot naudas. Lai gan – grūti noticēt, ka gandrīz piecu gadu laikā, kopš Babītes novadā darbojas šis H. Ertes iniciētais projekts, pašvaldība tā arī nav spējusi atrast finansējumu (vai kādu nodokļu atlaižu sistēmu tiem, kuri palīdz dzīvniekiem, u.tml.) kaķu pabarošanai.