Vējupītes krastus Gaujas Nacionālajā parkā attīra no sena naftas produktu piesārņojuma ^{Apriņķis.lv}

Sanācijas darbi tiek veikti Vējupītes gravā netālu no Pēteralas Siguldā, Gaujas Nacionālajā parkā, – šeit astoņdesmito gadu beigās avārijas dēļ radās piesārņojums ar mazutu, kas savākts, izmantojot tolaik pieejamos absorbentus – salmu ķīpas. Stāvās nogāzes un nepieejamās vietas dēļ piesārņojums tika noglabāts turpat gravā izraktajās bedrēs, informē Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Blakus esošā Vējupīte pēdējos gados arvien intensīvāk izskalo krastu un upes gultne sāk pietuvoties piesārņojuma bedrēm, tādēļ nepieciešams pēc iespējas drīzāk naftas produktus savākt un nodot glabāšanai un pārstrādei. “Ņemot vērā, ka šī vieta atrodas nacionālajā parkā, turklāt dabas lieguma zonā, piesārņojuma likvidēšana notiek tikai ar roku darbu. Tas ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi, jo Vējupītes grava šajā vietā ir apmēram 55 metrus dziļa un piekļūt piesārņojuma vietai ar jebkāda veida tehniku ir praktiski neiespējami,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Pēc iepriekš veiktajām aplēsēm, kopējais piesārņojuma apjoms ir apmēram 13 kubikmetri, kas atrodas apmēram 100 metru garā zonā upes krastā. Sanācijas darbu vietā netālu no Pēteralas izvietotas brīdinājuma zīmes, aicinot teritorijā neieiet, tā ir norobežota, un Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus līdz darbu beigām šajā vietā neuzturēties. Vējupītes krastu attīrīšana notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Vējupīte ir viena no Gaujas kreisā krasta pietekām nacionālā parka teritorijā, tās garums ir 14 km, bet pēdējos trīs kilometrus pirms ietekas Gaujā tā tek pa dziļu gravu, veido straujteces. Vējupītes gravas krastos atrodas vairāki populāri tūrisma objekti – Kraukļa aiza, Kraukļa ala, Satezeles pilskalns un Pētera ala, te iekārtotas arī pastaigu takas. Upe ir nozīmīga lašveidīgo zivju nārsta vieta, vēsta M. Rēna.