Menu
 

Ādažu novadnieki – diplomāts Fēlikss Cielēns, zinātnieki Prīmaņi un mākslinieku pulks Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Baltezera mājā pavadītos gadus izcilā dzejniece Ārija Elksne sauc par laimīgāko laiku savā dzīvē, un šim laikam viņa veltījusi vairākus dzejoļus. Tagad māja ir dzejnieces dēla mākslinieka Miķeļa Fišera ģimenes īpašums. Foto: no Rakstniecības un mūzikas muzeja arhīva; no Izabellas Cielēnas privātā arhīva; no Baibas Strautmanes privātā arhīva; no Latvijas Nacionālā teātra arhīva Baltezera mājā pavadītos gadus izcilā dzejniece Ārija Elksne sauc par laimīgāko laiku savā dzīvē, un šim laikam viņa veltījusi vairākus dzejoļus. Tagad māja ir dzejnieces dēla mākslinieka Miķeļa Fišera ģimenes īpašums. Foto: no Rakstniecības un mūzikas muzeja arhīva; no Izabellas Cielēnas privātā arhīva; no Baibas Strautmanes privātā arhīva; no Latvijas Nacionālā teātra arhīva

Ādažu novadu par savu mājvietu ievērojami cilvēki izvēlas ne tikai mūsdienās, tā bijis vienmēr. Savulaik te dzīvojis bijušais Latvijas ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns un brāļi Prīmaņi – pirmais latviešu anatoms un antropologs Jēkabs Prīmanis un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors Mārtiņš Prīmanis –, bet pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Baltezeru par savu dzīvesvietu izvēlējās dzejniece Ārija Elksne, operdziedātājs Miķelis Fišers, aktieri Lidija Freimane, Velta Līne un Gunārs Cilinskis, arhitekts Ivars Strautmanis.

Cer uz Cielēna vārdā nosauktu laukumu

"Mēs lepojamies ar Alderos dzimušo Fēliksu Cielēnu – juristu, politiķi, rakstnieku un sabiedrisko darbinieku. Viņš dzimis Alderos 1888. gadā kā trešais bērns muižas alus darītavas direktora ģimenē. Fēlikss nav ne cūkas ganījis, ne Ādažu pagasta skolā gājis. Tieši no mājskolotājas rokām viņš 1896. gadā iestājās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. Taču bērnības atmiņām Alderos ir sevišķa nozīme Fēliksa dzīvē. Īpaši jau mātei Amandai, kura dzimusi Ādažu Veckūļu māju saimnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Mātes tēvs bijis toreizējā laikā un apstākļos pagalam moderns cilvēks, jo Amandu, savu vecāko meitu, laidis Rīgā skoloties Vācu meiteņu ģimnāzijā. Neparasta izvēle zemnieka bērnam," stāsta Ādažu novada muzeja projektu vadītāja Elita Pētersone un atgādina, ka F. Cielēnam bijusi liela nozīme Latvijas valsts tapšanā – viņš bijis Latvijas ārlietu ministrs, sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē, Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Pēc 1934. gada autoritārā režīma nodibināšanas Latvijā viņš iesniedza atlūgumu un dzīvoja Parīzes tuvumā, bet 1939. gada aprīlī K. Ulmanis F. Cielēnam atņēma Latvijas pilsonību.


Alderu muižā 1898. gada vasarā. 10 gadus vecais Fēlikss stāv pie sava tēva Mārča Cielēna, zemē ar sunīti sēž brālis Alfrēds, blakus – māsa Viktorija, māte Amanda Cielēna ar jaunāko meitu Mildu. Foto no F. Cielēna grāmatas "Laikmetu maiņā".

Elita Pētersone arī zina stāstīt, ka Fēliksa Cielēna brāļa ģimene – pazīstamā grāmatu autore Māra Cielēna un zinātnieks Indulis Cielēns – dzīvo Baltezerā vēl šobaltdien, savukārt Zviedrijā dzīvojot Fēliksa Cielēna meita Izabella. "Tiesa, nekādu piemiņas zīmju vai plāksnes Alderos Fēliksam Cielēnam nav. Vasaras sākumā, kad notika arhitektu plenērs Baltezera ciema nākotnes attīstībai, arhitekti atrada iespēju izveidot laukumu, kuru nosaukt Fēliksa Cielēna vārdā, bet tas pagaidām vēl ir idejas līmenī," piebilst E. Pētersone.

Cielēns ar dzīvesbiedri Maiju un meitu Izabellu. 1929. gads. Foto no F. Cielēna grāmatas "Laikmetu maiņā".

Zinātnieku Prīmaņu bērnības mājas liktenis nezināms

No Ādažu pagasta ir arī pirmskara Latvijas Universitātes mācību spēki – pirmais latviešu anatoms un antropologs profesors Dr. med. Jēkabs Prīmanis (1892–1971) un viņa brālis Mārtiņš Prīmanis (1878–1950), kādreizējais Latvijas Universitātes rektors. Brāļi Prīmaņi dzimuši Rīgas apriņķa Ādažu pagasta Sautiņu māju saimnieka latvieša Jēkaba Prīmaņa un viņa sievas Ievas ģimenē.

Jēkabs Prīmanis bija pirmais latviešu anatoms un antropologs. Izglītību viņš ieguva Ādažu pagastskolā, Millera komercskolā un Nikolaja ģimnāzijā Rīgā, studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1911.–1913.), tad Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā (1913.–1916.). Pirmā pasaules kara laikā J. Prīmanis dienēja Krievijas impērijas Baltijas kara flotē kā palīgārsts (1916.–1918.), pēc demobilizācijas 1918. gada martā Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā ieguva ārsta diplomu un atgriezās strādāt Latvijā par ārstu Jaunciemā. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija 4. Siguldas kājnieku pulka ārsts kapteinis un 3. Jelgavas kājnieku pulka vecākais ārsts. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju. 1948. gadā izceļoja uz ASV. No 1948. līdz 1964. gadam J. Prīmanis bija Pitsburgas Universitātes profesors, un zinātnieka vārdā nosaukts viņa izveidotais Anatomijas muzejs – "Museum Anatomiae Jacobi Primani".

Savukārt Mārtiņš Prīmanis (1878–1951) bija ķīmijas doktors, Latvijas Universitātes rektors no 1937. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas 1908. gadā studiju laikā bijis profesora Paula Valdena asistents. 1936. gadā viņš ieguva ķīmijas doktora grādu. Zināms, ka 1944. gadā kopā ar Vācijas karaspēku atkāpās uz Vāciju un līdz aiziešanai mūžībā 1950. gadā dzīvoja Ratingenas pilsētā.

Jau būdams trimdā, Jēkabs Prīmanis savam krustdēlam profesoram Jānim Stradiņam rakstījis: ""Sautiņu" māja un tai piegulošā "Sūrumu" māja – abas ir agrākās vecsaimniecības, kas atradās vistuvāk Carnikavas muižai Gaujas kreisajā krastā. Starp šo muižu un minētām mājām tek Vecgauja, t.i., kāda agrāka Gaujas gultne. Abas mājas piederēja Ādažu muižas īpašniekam fon Kampenhauzenam..."

Tagad par šīm mājām nekas neesot zināms, vien tas, ka pēc brāļu došanās trimdā un pēc kara tur ienākuši citi īrnieki, kas nākuši un gājuši.

Arhitekta Ivara Strautmaņa vasaras māja – ģimenes īpašums

Savulaik Baltezers bija pazīstams kā vieta, kur atradās tā sauktais mākslinieku ciemats, ko (pārsvarā gan vasarās) par savu dzīvesvietu izvēlējās radošo profesiju pārstāvji, taču vairāki ar mākslu saistīti cilvēki padomju laikā mājas bija uzcēluši tā dēvētajā vecajā Baltezerā uz zemesgabaliem, kas atpirkti no iepriekšējiem īpašniekiem. Kopš 70. gadiem te vasarās dzīvoja arī pazīstamā arhitekta Ivara Strautmaņa (1932–2017) ģimene. Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem, neapšaubāmi, ir kopā ar kolēģiem veidotais un 1967. gadā tapušais Salaspils memoriālais ansamblis. Ilgus gadus I. Strautmanis bija profesors Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, un kopā ar kolēģiem viņš sarakstījis daudzas arhitektūras tēmai veltītas grāmatas. 

Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja viņa meita Baiba, tēvs māju cēlis pēc paša veidota projekta, un stiklotā modernā kubveida ēka sākotnēji tiešām bijusi vasarnīca, kurā atbilstoši to laiku normatīviem nedrīkstēja būt apkure. Tikai vēlākos gados māja nosiltināta, pārbūvēta un pielāgota dzīvošanai arī ziemā. Pašlaik šī māja ir arhitekta meitas privātīpašums, un to kā vasaras mītni izmanto viņas ģimene. 


70. gadu sākumā vasaras māju pēc paša veidota projekta Baltezerā uzcēla ievērojamais arhitekts Ivars Strautmanis. Tagad nedaudz pārbūvētajā ēkā dzīvo viņa meita ar savu ģimeni.

"Es dzīvoju klusuma krastā, kur puķes un bērni aug…"

Tā 1973. gadā izdotajā dzejoļu krājumā "Klusuma krastā" rakstījusi izcilā dzejniece Ārija Elksne (1928–1984), un, kā sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" pastāstīja viņas draudzene un līdzgaitniece, pazīstamā dzejniece Lija Brīdaka, šis dzejoļu krājums tapis laikā, kad Ārija Elksne kopā ar ģimeni dzīvoja Baltezerā, sava dzīvesbiedra operdziedātāja Miķeļa Fišera (1915–1984) celtajā mājā.

"Viņi iepazinās 1967. gadā, un jau tad Fišers seniors bija sācis celt Baltezerā māju. Pēc tam, kad Ārijas vecāki pārdeva savu lauku īpašumu un Ārija mājas celtniecībā ieguldīja arī par grāmatām saņemtos honorārus, Baltezera mājas celtniecība tika pabeigta. Šķiet, tas varēja būt 70. gadu sākumā," atminas Lija Brīdaka, piebilstot, ka Baltezerā kopā ar ģimeni nodzīvotie gadi bijis laimīgākais laiks Ārijas Elksnes dzīvē. "Tad piedzima mazais Miķelis (pazīstamais mākslinieks un scenogrāfs Miķelis Fišers, – U.G.). Ārija bija iekopusi brīnišķīgu puķu dārzu, kuru viņa pati laistīja, ravēja, veda stādus… Faktiski lielāko daļu laika Ārija pavadīja Baltezera mājā un tikai pēc šķiršanās pārcēlās atpakaļ uz Rīgu," piebilst Lija Brīdaka. Viņa arī zina teikt, ka pašlaik Baltezerā savu vecāku celtajā mājā dzīvo dzejnieces dēls Miķelis ar savu ģimeni.

Lidijas Freimanes māja – Kalniņu ģimenes mājvieta

Turpat netālu atrodas māja, kurā savulaik dzīvojusi leģendārā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lidija Freimane (1920–1992) un viņas ģimene. "Stāsts par to, kā mamma ar tēti atrada šo vietu, ir ļoti jauks. 60. gados viņi braukāja pa Latviju un meklēja vietu, kur varētu uzcelt vasaras māju pie ūdeņiem. Tad mani vecāki tika līdz šejienei – aizaugušai pussalai – un uzbrauca kalnā, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz Baltezeru, un mana mamma tētim esot teikusi: "Ceļam māju vai nu šeit, vai nekur!"" stāsta Lidijas Freimanes meita aktrise Katrīne Pasternaka (Kalniņa). "Mamma brauca uz Ādažiem, lai noskaidrotu, vai šeit var nopirkt zemi, un uzzināja, ka pirms laika tieši tāpat šeit vietu mājai meklējusi viņas kolēģe Velta Līne. Tad tā laika "varenie" sākuši spriest, kā divām dāmām piešķirt zemi mājas celšanai, un teikuši, ka tas ir iespējams, bet lai sameklē vēl divus gribētājus. Mans tētis (kultūras darbinieks Jāzeps Pasternaks, – U.G.) pierunāja savu makšķerēšanas biedru Raimondu Paulu, bet mamma – savu kolēģi aktieri Jāni Kubili (jāpiebilst, ka viņi abi šeit dzīvo joprojām, – U.G.). Pie zemesgabala viņi tika 1967. gadā, un pamazām, no 1969. gada, mēs cēlām māju pēc arhitekta Ivara Strautmaņa projekta. Vēl tagad atceros, kā mājas celtniecības laikā ar vecākiem un māsu Kristīni dzīvojām vienistabas būdiņā un ka mājas celtniecībai tika izmantoti baļķi no pārvestas klēts."

Vecāku celtajā mājā tagad dzīvo Kate ar vīru aktieri Juri Kalniņu. "Sākotnēji tā tiešām bija celta kā vasaras māja, bet esam te palikuši arī ziemā, un tas bija ekstrēmi, jo temperatūra iekšā bija kādi plus desmit grādi. Taču Juris atklāja, pa kuriem pakšķiem pūš vējš, un māju  nosiltināja ar pakulām. Tagad mums ir jauka, neliela, ļoti silta māja, kura šogad svin 50 gadu jubileju un kurā dzīvojam paši un gaidām ciemos bērnus un mazbērnus." Viņa arī priecājas, ka tie laiki, kad uz Baltezeru brauca interesentu bari un fotografēja visu bez kautrēšanās, ir beigušies. "Iespējams, daudzi vairs neatceras ne Cilinski, ne Līni, ne manu mammu, bet varbūt tas pat ir labi," vēl piebilst Kate.


Ilgus gadus savā vasaras mājā Baltezera "mākslinieku ciematā" nodzīvoja brīnišķīgie Latvijas Nacionālā teātra aktieri Velta Līne (fotogrāfijā – centrā) un Gunārs Cilinskis. Interesanti, ka bērnībā topošā aktrise bija ganījusi lopus pie kāda Ādažu pagasta saimnieka, tālab viņai ar šo vietu saistījušās īpašas atmiņas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.