Valdība atbalsta VARAM piedāvāto 36 administratīvo teritoriju modeli (papildināta)

Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts reformas izstrādes pamatojums, iespējamie riski, ja netiks mainīta esošā situācija, administratīvi teritoriālā iedalījuma kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kurā piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, informēja VARAM. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā.

Kā ziņots iepriekš, 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt – administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta), 104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju.

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.

“Konceptuālā ziņojuma apstiprināšana Ministru kabinetā ir nozīmīgs apliecinājums, ka esam ar augstu atbildību pildījuši valdības un Saeimas doto uzdevumu, esam piedāvājuši tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spēs pildīt savas funkcijas,” ir pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

“Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem.  Mēs raugāmies ilgtermiņā, un reforma ir Latvijas iespēja.”

Pamatojoties uz Saeimas š.g. 21.martā pieņemto lēmumu turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, sagatavotais konceptuālais ziņojums ir viens no soļiem, kas veikts, lai izstrādātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jaunā redakcijā.  Par konceptuālā ziņojuma atskaites punktu uzskatāms š.g. 14.maijā MK izskatītais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”.

Konceptuālo ziņojumu saskaņojušas arī Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs.

Lai nodrošinātu 21.marta Saeimas lēmuma Par administratīvi teritoriālas reformas turpināšanu izpildi, līdz  š.g. 21.novembrim MK uzdevis VARAM iesniegt izskatīšanai attiecīgu likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts š.g. 29.augustā jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai Saeimā jāiesniedz līdz š.g. 1.decembrim.

Ar konceptuālo ziņojumu un jauno iedalījuma karti, kā arī turpmākajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem  iespējams iepazīties arī ministrijas mājaslapā, sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas iepriekš bija pieprasījusi J.Pūces demisiju, paudusi viedokli, ka pašvaldību viedoklis MK sēdē ticis uzklausīts, bet ne sadzirdēts. Piemēram, Ikšķiles novada pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš norādījis, ka pašvaldības strādā uz attīstību, bet piedāvātā reforma šīm pašvaldībām šo attīstību apturēs, un uzdevis ministriem jautājumu – kur paliek demokrātiskie procesi un iedzīvotāju līdzdalība?

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis valdības sēdē norādīja: “LPS mēs visu laiku esam centušies iesaistīties dialogā. LPS iebildumi un priekšlikumi nav ņemti vērā, ja neskaita atsevišķus tehniskus precizējumus.” Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka 16. septembra LPS Domes sēdē pašvaldības lēma par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, taču atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam, paredzot arī otro teritoriālās pārvaldības līmeni.

(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)