Ne tā nauda ne tiem ceļiem ^{Apriņķis.lv}

Neatbilstoši izlietota nauda

Ministrija šogad veikusi auditu par valsts mērķdotāciju izmantojumu Carnikavas, Mārupes, Ērgļu, Inčukalna, Dagdas, Mērsraga, Raunas, Rundāles un Ozolnieku novadā un konstatējusi, ka trīs gados neatbilstoši izlietoti 239 650 eiro no piešķirtajiem četriem miljoniem eiro.

Vislielāko mērķdotāciju saņēmusi Dagdas novada pašvaldība – vairāk nekā miljonu eiro. Auditā par neatbilstoši iztērētiem atzīti 17 957 eiro. Vismazākā dotācija tikusi Mērsraga novadam – 84 700 eiro –, tomēr šajā novadā konstatētas arī vislielākās neatbilstības – vairāk nekā 64 000 eiro apmērā. 

Biežāk fiksētais pārkāpums pašvaldībās saistīts ar to, ka uzturēšanas un būvniecības darbi par piešķirto naudu veikti objektos, kas nav iekļauti konkrētā novada ceļu un ielu sarakstā. Tāpat vairākos gadījumos konstatēts, ka par mērķdotācijas naudu tiek algoti darbinieki, kuri veic ar ceļu būvniecību un uzturēšanu nesaistītus pienākumus.

Summa, kas neatbilstoši iztērēta, pašvaldībām būšot jāatmaksā pilnā apmērā.

Pierīgas novadus vērtējot, šoreiz nav paveicies Carnikavai, Inčukalnam un Mārupei. Tā, piemēram, Mārupes novadā esot “veikti uzturēšanas darbi ielām, kuras nav iekļautas VAS “Latvijas Valsts ceļi” reģistrētajā Mārupes novada ceļu un ielu sarakstā, un laukumiem, iekšpagalmiem un gājēju celiņiem, kuri nav uzskatāmi par pašvaldības ceļu (autoceļu un ielu) kompleksa sastāvdaļu, jo tie ir izvietoti uz pašvaldības autoceļam vai ielām blakus esošām zemes vienībām”. Neatbilstoši izlietotā naudas summa – 58 215 eiro.

Līdzīgi pārmetumi no Satiksmes ministrijas puses arī Inčukalna un Carnikavas novadam, kur neatbilstošās summas attiecīgi ir 20 000 eiro un 14408 eiro. Inčukalna novadam pārmests, ka “iegādāti pakalpojumi, par kuriem, pēc grāmatvedības uzskaites dokumentiem, nevar secināt, kur minētie pakalpojumi tikuši sniegti un ka tie būtu attiecināmi uz izdevumiem, kuri būtu apmaksājami no mērķdotācijas līdzekļiem”.

Mārupē situāciju izprot un neiebilst

Novadu pārstāvji, jautāti par konstatētajām neatbilstībām, norāda, ka pamatā tie ir gadījumi, kad blakus atrodas gan pašvaldības, gan citas juridiskas personas īpašumā esošas ielas, laukumi, gājēju celiņi u.tml. Mārupes novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Laima Levanoviča skaidro, ka “no valsts mērķdotācijām nedrīkstēja apmaksāt gājēju ietvju tīrīšanu ziemā, iekšpagalmu tīrīšanu, laukumu tīrīšanu un, protams, ielas, kuras ir privātā īpašumā, lai gan tas ir vienīgais ceļš uz pirmsskolas izglītības iestādi. Tāpat tika veikta bedrīšu aizpildīšana ar karstā asfalta tehnoloģiju, piemēram, Jaunmārupē, Mazcenu alejas iekšpagalmos un Skultes ciema iekšpagalmos, kuri nav ielu un ceļu sarakstos.”

Speciāliste vērtē, ka “gan bedrīšu lāpīšana, gan sniega tīrīšana uz ietvēm un ielas, kas ir vienīgā piekļuve pirmsskolas izglītības iestādei, ir ļoti svarīga mūsu iedzīvotāju dzīves labklājības nodrošināšanai. Tas, ka valsts mērķdotācija nav šim mērķim paredzēta, nenozīmē, ka pusotru gadu vecie bērni, dodoties uz bērnudārzu, bridīs pa dubļainām sniega kupenām. Pašvaldība par saviem līdzekļiem to turpinās veikt, jo īpaši ielās un ceļos, kas ir pašvaldības nozīmes ceļš.”

Mārupes novada pašvaldība, kā var spriest no saņemtās atbildes, formālo kļūdu atzīst un norāda, ka “neatbilstība tiks segta no pašvaldības budžeta, kas paredzēts ielu un ceļu būvniecības un uzturēšanai no pašvaldības finansējuma”.

Ko darīt, lai šādas situācijas neatkārtotos? Mārupes novada vietvaras atbildē norādīts, ka “pašvaldības ceļu inženieri rūpīgi seko līdzi ielu un ceļu uzturētājiem uzdoto uzdevumu atbilstībai mērķdotāciju mērķiem. Esam aktualizējuši ielu un ceļu sarakstu. Lielā darba apjoma dēļ iepriekš pieļautās nepilnības tālāk netiks pieļautas. Pēc audita vēlreiz pārskatīti, aktualizēti un domē apstiprināti visi pašvaldības normatīvie akti šajā jomā.”

Kritizē pārmērīgu birokrātiju

Līdzīgus argumentus par konstatētajām neatbilstībām pauž Inčukalna novada domes izpilddirektors Oskars Kalniņš, kurš ir izbrīnīts par to, ka šogad par kļūdu Satiksmes ministrija uzskata to, ko iepriekšējo gadu pārbaudēs atzina par labu esam. Jā, novadā iepirkums par ceļu sakopšanu un uzturēšanu bijis uz visiem ceļiem, kur juridiski ir posmi, kas pieder, piemēram, privātīpašniekiem, “Latvijas Valsts mežiem” un tamlīdzīgi. “Es nelieku greiderētājam celt lāpstu augšā un izlaist dažus metrus, kuri juridiski pieder citam,” saka izpilddirektors.

No juridiskā viedokļa, Satiksmes ministrijai esot taisnība, taču nedarbojas cilvēciskais faktors dažādos kombinētos gadījumos. Tagad pašvaldība skrupulozi izdalot ceļu vai ielu posmus, kuri juridiski tai nepieder, norāda Oskars Kalniņš, tūlīt arī piebilstot, ka šī ir sausa, birokrātiska pieeja, kas palielina darba apjomu. Papīru kļūstot arvien vairāk un vairāk.

Kas attiecas uz neatbilstoši izlietotās naudas tālāko gaitu, izpilddirektors ir mazliet optimistiskāks. Novadam esot dota iespēja kļūdu labot, paņemot neatbilstoši iztērētajai summai adekvātu naudas apjomu (20 000 eiro, – red.) no pašvaldības pamatbudžeta un līdz gada beigām izlietojot to attiecīgo ceļu un ielu remontam. Nauda atpakaļ valstij nebūšot jāskaita. (Šis gan ir interesanti, jo ministrijas izplatītajā materiālā stingri un viennozīmīgi norādīts: summa, kas neatbilstoši iztērēta, pašvaldībām jāatmaksā pilnā apmērā.)

Carnikavā uzskaita detalizēti

Runājot par Carnikavas novadu, pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” direktors Gunārs Dzenis skaidro, ka nauda izlietota, labojot bedrītes līdzās ceļiem – iebrauktuvēs, piebraucamajos ceļos, stāvlaukumos, sabiedriskā transporta pieturvietās, kas atrodas ārpus ielas zemes vienības kadastra līnijas (dabā robeža nav nodalāma).

“Carnikavas Komunālserviss” atskaitēs detalizēti un godprātīgi fiksējis katru asfaltbetona materiāla izlietošanas vietu, nevis norādījis tikai ielu, kurā aizlāpīta noteikta kvadratūra. Līdz ar to pārbaudes veicējiem bijis viegli konstatēt formālu neatbilstību specbudžeta izlietojuma prasībām. (Te jāatzīmē – ja atskaites būtu pildītas formāli, pēc likuma burta, nekādu neatbilstību nebūtu. Tomēr agri vai vēlu fakta un atskaites neatbilstība parādītos un nepatikšanas varētu būt lielākas.)

Gunārs Dzenis vērtē, ka pareizāk būtu vienai ielai izrakstīt divus rēķinus – vienu par darbiem ielas kadastra robežās, kurus finansē valsts, otru par darbiem ceļam piegulošās teritorijās (pieturas, stāvvietas, piebrauktuves u.tml.), kurus finansē no pašvaldības budžeta.

Vai Carnikavas novadam nāksies neatbilstoši iztērēto naudu atskaitīt atpakaļ valsts budžetā? Novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Cerbule skaidro, ka neatbilstība esot konstatēta par pagājušo gadu. Satiksmes ministrijai bijusi prasība līdz šā gada 1. jūnijam konkrēto summu no pašvaldības budžeta ieguldīt ielu un ceļu infrastruktūrā un to dokumentāri pierādīt. Tas ticis izdarīts, nekas nav jāatmaksā.

Aprakstītā situācija liecina, ka nevienā pašvaldībā nauda nav tērēta bezatbildīgi. Formālais likuma burts te krustojas ar reālo situāciju. Pašvaldību pārstāvji nosauc vairākas iespējas, kā izvairīties no šādiem gadījumiem. Šķiet, ka arī ministrija faktiski atļauj kaut formāli iebilst dotācijas izlietojuma struktūrai. Laiks rādīs, vai turpināsies piekasīga formālu neatbilstību meklēšana, kā nereti notiek valsts un vietvaru attiecībās, vai arī abas puses atradīs pieņemamu risinājumu.