Menu
 

Jūrmalā sākta Lielupes krasta stiprināšana; plānotās izmaksas – 4,8 miljoni eiro

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Artis Veigurs un vizualizācija Foto - Artis Veigurs un vizualizācija

Lielupes kreisajā krastā, posmā starp Majoriem un Dubultiem, sākti būvdarbi upes krasta stiprināšanai, lai mazinātu plūdu un krasta erozijas (noskalošanās) risku. Sākotnējie darbi upes gultnes un zemūdens nogāzes nostiprināšanai tika veikti zem ūdens.

Kā pavēstīja Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, posmā starp Majoriem un Dubultiem aptuveni 800 m2 platībā ar peldošo ekskavatoru tika attīrīta akvatorija, izceļot nogrimušos priekšmetus, izlīdzināta gultne, izveidota nogāze. Patlaban turpinās gultnes nostiprināšanas un zemūdens betonēšanas darbi, ko veic SIA “Baltijas jūras ģeoloģijas centrs”, ievērojot vides aizsardzības prasības, neradot pastiprinātu saduļķojumu un neietekmējot zivju resursus, un ko plānots pabeigt līdz decembra beigām.

Plānota ne tikai aizsargbūvju atjaunošana un nostiprināšana divās kritiskākajās vietās, kas visvairāk pakļautas plūdu un krasta noskalošanās riskam posmā no Majoriem līdz Dubultiem, bet arī jaunas nostiprinājuma būves celtniecība posmā no Majoriem līdz Dzintariem, kopumā aptuveni 1,3 kilometru garumā. Šajā Lielupes krasta posmā darbus plānots sākt 2020. gadā un pabeigt līdz 2021. gada ziemai.

Krasta stiprinājumu veidos stiklšķiedras rievsiena, uz krasta pusi būs grunts piebērums. Divās vietās izbūvēs slipus kuģošanas līdzekļu ielaišanai ūdenī, piekļuvi pie upes 13 vietās nodrošinās kāpnes, savukārt Lejas ielā izbūvēs jaunu apgaismojuma līniju. Paredzēts arī risinājums, lai tuvējo māju iedzīvotāji pie jaunā krasta stiprinājuma varētu pieslēgt to lietošanā esošos peldošos pontonus laivu piestātnēm.

Izbūvējot vienotu mūsdienīgu būvi upes krasta daļas aizsardzībai, tiks pasargātas upmalā esošās ēkas un infrastruktūra, sakārtots Lielupes krasts un izveidota atpūtai piemērota vieta Jūrmalas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, norāda pašvaldībā.

Lielupes kreisais krasts lejpus Majoru stacijai ir pakļauts dabiskai erozijai. To nosaka straumes raksturs – virzība pa pamatgultni –, kas šajā upes posmā ir tuvāk kreisajam krastam. Eroziju pastiprina arī ledus iedarbība ledus iešanas laikā. Posmā no Majoru stacijas līdz Plūdu ielai nav palienes un krasta erozijai un applūšanas riskam ir tieši pakļautas apbūvētās teritorijas. Applūšanas risku te nosaka jūras vējuzplūdi un pavasara pali. Ņemot vērā plūdu risku, Jūrmalas pilsēta ir iekļauta Lielupes upju baseina apgabala plūdu riska pārvaldības plānā 2016.–2021. gadam.

Pirms krasta aizsargbūvju projektēšanas tika veikta hidroloģiskā un hidrauliskā modelēšana plānotajiem darbiem un ietekmes uz vidi novērtējums. Eksperti ir secinājuši, ka posmā no Majoriem līdz Dzintariem upes gultne ir ievērojami mainījusies, krasts ir noskalojies. Šajā posmā šobrīd nav vienotas krasta nostiprinājuma būves, atsevišķos posmos ir pagājušā gadsimta vidū būvēta krasta atbalstsiena un dzelzsbetona plātņu nogāžu nostiprinājumi. Šo būvju atlikušie fragmenti ir nolietojušies un vairs nepilda savas funkcijas. Vietām ir arī iedzīvotāju individuāli veidotas dažādu krasta stiprinājumu būvju paliekas, kuras ir jādemontē. Krasta daļa nav pieejama, kā arī vietām turpinās krasta erozija.

Projekta “Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros” kopējās šobrīd plānotās izmaksas ir 4 838 108,09 eiro, kur ERAF finansējums ir 3 230 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija – 211 687,51 eiro un Jūrmalas pilsētas domes finansējums 1 396 420,58 eiro, tajā skaitā attiecināmo izmaksu summa ir 1 199 564,56 eiro un neattiecināmās izmaksas –  196 856,02 eiro.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.