Pašvaldībām mazāk no valsts budžeta ^{Apriņķis.lv}

Belzieni pa pašvaldību budžetu

Iepriekš valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās protokolā tika paredzēts pašvaldībām no kopbudžeta ieņēmumiem novirzīt 19,6%, bet 8. oktobrī pieņemtais protokols to vairs neparedz. LPS aprēķini liecina, ka pašvaldību budžetiem nākamgad tiks novirzīti vien 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem.

Valdībai un pašvaldībām 2020. gada budžeta kontekstā ir domstarpības par azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārdali no pašvaldību budžeta uz valsts budžetu, par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem, par finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, par valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu, par brīvpusdienām 1.–4. klašu skolēniem, kā arī par visu pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

LPS uzskata, ka valdībai ir jāievēro likums, proti, likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” ir noteikts, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Proporcionalitātes principa ievērošana starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām nodrošina pašvaldību budžeta prognozējamību un stabilitāti, kā arī nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Savukārt šobrīd valdības piedāvājums paredz, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veido vien 18,8% no konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kas esot zemākais īpatsvars kopš 2007. gada.

Stopiņos paniku neceļ

“Rīgas Apriņķa Avīze” vaicāja vairākām Pierīgas novadu pašvaldībām, kā šīs izmaiņas ietekmēs iespēju nodrošināt līdzšinējo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un iecerēto novadu attīstību.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne uzsvēra, ka būtiskāk par procentuālo finansējuma samazinājumu no valsts budžeta nākamā gada plānotos darbus pašvaldībā ietekmēs kavētā iespēja pašvaldībām veikt aizņēmumus: “Neskatoties uz procentuālo samazinājumu, Stopiņu novada pašvaldības vērtētie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielināsies par 918 170 eiro jeb 9,2%. Palielinājuma pamatā ir valsts ekonomiskā izaugsme un iedzīvotāju skaita pieaugums mūsu novadā. Līdz ar to būtiskas izmaiņas pakalpojumu sniegšanā Stopiņu novadā netiks plānotas.

Infrastruktūras objektu projektu virzība gan tiks pārskatīta, taču tas ir saistīts ar to, ka 2020.–2022. gadā netiek plānota iespēja pašvaldībām saņemt aizņēmumus vidējā termiņā, izņemot Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projektu attiecināmo izmaksu kopējo apmēru. Ja aizņēmums nebūs iespējams, aizkavēsies Ulbrokas vidusskolas piebūves projekta realizācija un Stopiņu pamatskolas ēdnīcas, virtuves un sporta zāles piebūves projekta realizācija. Ceļu rekonstrukcijas projekti tiks pārskatīti un realizēti pašvaldības budžeta iespēju robežās.”

Savukārt, skaidrojot paredzēto dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārdali no pašvaldību budžeta uz valsts budžetu, kas Stopiņu novadā ir īpaši aktuāli, Vita Paulāne atbildēja, ka “nākamajā gadā dabas resursu nodokli no Getliņu poligona par atkritumu apglabāšanu 100% saņems valsts, pašvaldības speciālajā budžetā 60% nodokļa vairs netiks ieskaitīti, līdz ar to daļēji nespēsim īstenot arī plānotos darbus vides aizsardzības jomā. Labā ziņa, ko LPS domes sēdē sadzirdēju no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J. Pūces, ir tā, ka pirms 2021. gada budžeta plānošanas notiks diskusijas un ir iespējamas izmaiņas dabas resursu nodokļa procentuālā sadalījumā. Aktīvi līdzdarbosimies, diskutēsim un mēģināsim panākt procentuālo pārdali.”

Saulkrastos jāsavelk josta

Savukārt Saulkrastos “Rīgas Apriņķa Avīzi” informēja, ka plānoto procentuālo finansējuma samazinājumu pašvaldībām no valsts budžeta novads izjutīs ļoti būtiski. Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis skaidroja, ka samazinājums būs mērāms simtos tūkstošos eiro: “Saulkrastiem tas būs vairāk nekā 200 000 eiro samazinājumus. Mūsu novadā visnepieciešamākā ir ielu un ceļu atjaunošanas programmas izpilde, ielu apgaismojuma atjaunošana un ūdenssaimniecības projekta tālāka virzība. Ik gadu pietrūkst resursu esošo pilsētas ceļu atjaunošanai, taču Saulkrastos ir 25 tā sauktie dārzkopības ciemi, kur ļoti aktuāla ir ceļu uzturēšana, tiltu atjaunošana, meliorācijas sistēmu uzturēšana un ūdenssaimniecības sistēmas pakāpeniska ieviešana.

Diemžēl nozīmīgus infrastruktūras darbus ik gadu nākas atlikt. Pirms vairākiem gadiem Saulkrastu novads pārņēma virkni novadā esošo valsts autoceļu, kā arī pludmales zonu, taču solītais finansējums nesekoja. Koncentrējam līdzekļus, lai veiktu prioritāros darbus – sakārtotu infrastruktūru ap izglītības iestādēm, nodrošinātu bērnu drošību, veiktu neatliekamākos darbus un novērstu avārijas situācijas.”

Vairākas pašvaldības, runājot par nākamā gada budžetu, bija izvairīgas prognozēs, uzsverot, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmā, lai varētu sniegt precīzus aprēķinus. Valdībā gan sola, ka, arī proporcionāli samazinot pašvaldībām piešķirto finansējumu no valsts budžeta, kopumā 2020. gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nebūs mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem Finanšu ministrija sola veikt aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā griezumā.