Menu
 

Sarunu procedūru ar Ķekavas apvedceļa projekta partnerības iepirkuma otrās kārtas pretendentiem plāno pabeigt līdz gada beigām

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Sarunu procedūru ar Ķekavas apvedceļa projekta partnerības iepirkuma otrās kārtas diviem pretendentiem plānots pabeigt līdz gada beigām, pastāstīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa sacīja, ka iepirkuma komisija ir izvērtējusi abus piedāvājumus un konstatējusi, ka tie abi atbilst nolikuma prasībām. Ar abiem pretendentiem tiks sākta sarunu procedūra un plānots, ka šis iepirkuma posms noslēgsies 2019.gada beigās.

Sākotnējo piedāvājumu izstrādes kārtā pretendentiem bija jāiesniedz redzējums par tehniskajiem risinājumiem projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai atbilstoši objektam izvirzītajām prasībām, kā arī paredzamajām projekta izmaksām visā līguma izpildes laikā.

Tāpat Kononova piebilda, ka iepirkuma nolikums liedz patlaban atklāt to divu pretendentu nosaukumus, kuri ir iesnieguši piedāvājumus otrajā kārtā.

Iepriekš SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" ("Igate") pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA atzina, ka viens no šiem diviem pretendentiem ir personu apvienība "Cointer un Igate", kuras dalībnieki ir "Igate" un Spānijas uzņēmums "Cointer".

Ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka otrs pretendents ir personu apvienība "Kekava ABT", kuras dalībnieki ir AS "A.C.B.", "Binders" un Portugāles ceļu būves uzņēmums.

LETA jau ziņoja, ka Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti - "China Machinery Engineering Corporation", AS "Cocessoc 371", personu apvienība "Cointer un Igate", personu apvienība "Kekava ABT" un konsorcijs "KTC Ķekavas projekts".

Neviens no šiem pretendentiem vēl nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Iepirkums "Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.-25. kilometrā (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu" noritēs trijās kārtās. Tostarp pirmā bija kvalifikācijas kārta - tajā pretendentiem bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina to vēlmi, spēju un kapacitāti piedalīties iepirkumā. Otrajā kārtā bija jāizstrādā sākotnējais piedāvājums, savukārt trešā būs gala un labākā piedāvājuma izstrādes kārta, pēc kuras tiks pieņemts lēmums par uzvarētāju.

PPP ir valsts vai pašvaldības un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības pēc būvdarbiem vai pakalpojumiem. Ķekavas apvedceļa gadījumā atklāta starptautiska konkursa kārtībā izvēlētais privātais partneris projektēs, būvēs, finansēs un 20 gadu periodā uzturēs konkrēto ceļa posmu. Līgums paredz, ka privātais partneris Ķekavas apvedceļa posmam nodrošina ne tikai ikdienas uzturēšanu, bet arī seguma atjaunošanu, turklāt pēdējo reizi seguma atjaunošana notiek neilgi pirms posma nodošanas valsts pārvaldīšanā, kas nozīmē, ka LVC ceļu pārņems labā tehniskā stāvoklī.

LVC paredz, ka Ķekavas apvedceļa būvniecībai un projektēšanai nepieciešamie kapitālieguldījumi būs no 80 līdz 100 miljoniem eiro (izmaksas rēķinātas 2017.gada cenās). Kopumā projekta izmaksās ietilps - kapitālieguldījumi, procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla izmantošanu, uzturēšanas izmaksas 20 gadu periodā un seguma atjaunošanas izmaksas 20 gadu periodā. Pirms PPP līguma parakstīšanas gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam. Pārāk augstas cenas gadījumā PPP līgums var arī netikt noslēgts.

Lai nepieļautu projekta sadārdzinājumu projekta realizācijas laikā, sākotnējā piedāvājumā piedāvātā PPP līguma cena, ieskaitot projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas kopējās izmaksas, tiks fiksēta, proti, tā vairs nedrīkstēs tikt paaugstināta. Sarunu procedūras laikā var tikt pieņemti tikai tādi lēmumi, kuri PPP līguma kopējās izmaksas nemaina vai samazina.

Bauskas šosejas (E67/A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī. Satiksmes intensitāte tur ir ap 17 000 transporta vienību diennaktī, turklāt šis ceļa posms šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Lielākā satiksmes intensitāte valstī ir ap Rīgu, tāpēc visi Rīgā ienākošie ceļi no Ventspils (A10), Daugavpils (A6), Tallinas (A1), Jelgavas (A8) ir ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.