Eksperti: Gaujas Nacionālo parku vajadzētu veidot par bioloģisku apgabalu
- Autors: Apriņķis.lv
Publicitātes foto
Svētdien, 20. oktobrī, noslēdzoties zaļā dzīvesveida festivālam “GreenFest ’19”, notika diskusija “Bio GNP 2027!?”, kurā Gaujas Nacionālā parka (GNP) novadu vadība, uzņēmēji un vides eksperti vienojās, ka ir liels ekonomiski, zinātniski pamatots un uz ilgtspējīgu attīstību balstīts potenciāls GNP kļūt par pirmo apgabalu Latvijā, kur atļautu saimniekot tikai ar cilvēkam un dabai draudzīgām, bioloģiskām metodēm. Tādējādi, sadarbojoties valstij, pašvaldībām, uzņēmējiem un iesaistoties sabiedrībai, varētu pakāpeniski spert soļus šāda unikāla apgabala izveidē, turklāt to nepieciešams uzsākt nekavējoties, informē Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics diskusijas gaitā norādīja, ka GNP ir pietiekami labi skanošs nosaukums, aizsargājama teritorija un pasaulē pazīta teritorija. “Apelējot pie šīm vērtībām, kas ir GNP, mēs varētu viņu izlikt kā bioapgabala pilotprojektu un prasīt no valsts speciālu finansējumu lauksaimniekiem GNP. Šāds pilotprojekts būtu pārējai Latvijai kā pierādījums – re, ko var sasniegt, ja pieņem šādu lēmumu,” atzina U. Mitrevics.
Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs norādīja, “ka valstij ir jārada atbalsta mehānismi tiem ražotājiem, kas ražo labāku pārtiku un citus vides labumus”, papildus uzsverot, ka valstiski ir svarīgi atbalstīt vidējās un mazās saimniecības, nevis lielražotājus ar mazu pievienoto vērtību. “Konvenciālā lauksaimniecība sevi sāk izsmelt,” viņš skaidroja.
Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs (no kreisās) un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra projektu vadītāja Lāsma Ozola vērsa uzmanību: “Ja kādam vēl ir ilūzija, ka Latvija ir ekozeme, tad Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka no 1995. gada lietoto pesticīdu daudzums palielinās. Turklāt pesticīdu lietošana ietekmē arī ūdens sistēmu, vairojas aļģes, kuras patērē skābekli, veidojot Baltijas jūrā “mirušās zonas”. Vai mēs Latvijā varam darīt citādi? Jā, jo mums ir ārkārtīgi liels resurss – bioloģiskās saimniecības, kuras aizņem 13% no kopējā lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Un pasaulē ir pietiekamas zināšanas, kuras vajadzētu adaptēt Latvijas apstākļiem, lai saimniekotu bioloģiski.”
Vidzemes Augstskolas pētniece Jana Simanovska minēja piemēru no Itālijas pilsētas Mals, kur pašvaldība savā teritorijā aizliedza izmantot pesticīdus. Referendumā 2015. gadā piedalījās 75% iedzīvotāju, no kuriem ¾ nobalsoja par pesticīdu aizliegšanu. Tāpat tika apskatīti Francijas, Austrijas un Dānijas pozitīvie piemēri, kur jau atsevišķi reģioni vai pilsētas ir atteikušies no pesticīdu izmantošanas.
Diskusiju vadīja Latvijā labi zināma Pasaules Dabas fonda vēstniece, TV personība un žurnāliste Kristīne Garklāva. Visa diskusija apskatāma Zaļās villas “Facebook” lapā.
Iniciatīva par bioloģiskas saimniekošanas reģiona izveidi GNP nāk no Zaļās villas kvartāla izveidotājiem Siguldā un domubiedru grupas, kas jau otro gadu Siguldā rīko zaļā dzīvesveida pasākumu “GreenFest”. “Jau pirms gada mēs uzsākām šo diskusiju iedzīvotāju līmenī, un šogad bija skaidrs, ka šis jautājums jau ir nobriedis, lai to paceltu pašvaldību vadītāju un Gaujas Nacionālā parka vadības līmenī. Mēs plānojam arī turpmāk uzrunāt un apvienot cilvēkus, kam rūp šie jautājumi, lai sadarbotos ar visām iesaistītajām pusēm un šo “BIO GNP” apņemšanos pēc iespējas ātrāk realizētu dzīvē,” apņēmību pauž Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns.
Pasākumā tika prezentēta “GNP bioloģisko saimniecību karte”, kas tapusi pēc Zaļās villas kvartāla iniciatīvas un ko palīdzēja izveido siguldietes Liene Zilvere un Inese Romanova. Kartē uzskatāmi apkopotas 69 GNP parkā atrodošās bioloģiskās saimniecības ar mērķi iepazīstināt iedzīvotājus ar visām saimniecībām, kas jau šobrīd GNP saimnieko pēc bioloģiskām metodēm.