Menu
 

Ministrija nedod cerības saulkrastiešiem Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Foto - arhīvs Attēlam ir ilustratīva nozīme. Foto - arhīvs

Saulkrastu novada domes deputāti, izvērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto administratīvi teritoriālās reformas modeli, kurā paredzēts apvienot Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas novadu, ir nosūtījuši VARAM vēstuli ar aicinājumu jaunveidojamajā Saulkrastu novadā apvienot Saulkrastu novadu, Sējas novadu, Skultes pagastu, Vidrižu pagastu un Liepupes pagastu.

Šādu modeli deputāti uzskata par optimālu, lai nodrošinātu esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu un veiktu nākotnes ieguldījumus tajā. Tādējādi tiks veidota vienota piekrastes attīstības programma ar pārskatāmu un efektīvu pārvaldības, apsaimniekošanas, izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta piedāvājumu. Saulkrasti jau šobrīd veidojas kā attīstības centrs, un pilsētai ir visi priekšnosacījumi, lai šo attīstību turpinātu.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis uzsver, ka Saulkrastu novads atšķiras no citiem ar mainīgu iedzīvotāju skaitu atkarībā no sezonas, kas nozīmē arī atšķirīgu pieeju pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem: “Iespējams, Sējas, Liepupes un Vidrižu iedzīvotājiem Saulkrastu novada domes deputātu aicinājums Saulkrastus veidot par attīstības centru ir jaunums. Šī ir unikāla, nenovērtēta, kultūrvēsturiska teritorija ar milzīgu attīstības potenciālu, kas pelnījusi vairāk uzmanības. Tieši no iedzīvotāju pārstāvniecības un iesaistes būs atkarīga pagastu dzīve. Piemēram, no pašreizējā Sējas novada Ādažu dome iekļūtu ne vairāk kā viens pārstāvis, bet tādi pagasti kā Skulte, Vidriži vai Liepupe, iespējams, pat netiktu pārstāvēti. Ja Saulkrasti būs novada centrs, šīm lauku teritorijām iedzīvotāju sadalījums mūsu piedāvātajā novada modelī būs vienmērīgāks, tādējādi katram no minētajiem pagastiem novada domē būs lielāka pārstāvniecība.

Tas, ka iepriekšējās teritoriālajās reformās Saulkrasti līdz šim ir veidoti kā mazākais Latvijas novads, nav bijis tālredzīgs solis, kura dēļ novārtā atstāta viena no perspektīvākajām Latvijas vietām. Mūsu valstī ir ļoti maz pilsētu, kurās apvienota tik izcila infrastruktūra – Eiropas nozīmes ceļi un osta, tuvākajā nākotnē arī “Rail Baltica” Vidzemes pieturvieta – ar galvaspilsētas tuvumu un skaistu dabu.

Ap Saulkrastiem Limbažu nova­dā izveidojusies blīva apbūve un strauji pieaug iedzīvotāju skaits. Bijušajos dārzkopības koopera­tīvos vasarnīcas tiek pārbūvē­tas par pastāvīgi apdzīvojamām mājām. Šiem iedzīvotājiem jā­nodrošina piemērota infrastruk­tūra un ērti sasniedzami pakal­pojumi. Lai gan ministriju datos Saulkrastos iedzīvotāju skaits tiek uzrādīts 7000, realitātē vis­maz piecus mēnešus Saulkrastu apkārtnē uzturas 50 000, tāpēc ir gudri jādomā, kā apkalpot šo ie­dzīvotāju vajadzības.”

Vēstulē ministrijai deputāti uz­sver, ka šobrīd notiek ļoti inten­sīvs darbs pie uzņēmējdarbības attīstības un granta programmas izstrādes turpmākajiem gadiem, kā arī norāda, ka piekrastei visā pasaulē ir ievērojama vides, eko­nomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme, un, īstenojot mērķtiecīgu valsts un pašval­dības politiku, Saulkrastu no­vads dos ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai.

SIA “Saulkrastu meži” vadītājs Valdis Baltiņš, atbildot uz portā­la “Apriņķis.lv” jautājumu, kādu novada uzņēmēji redz vēlamo Saulkrastu teritorijas attīstības modeli, uzvēra: “Saulkrastu no­vads ir unikāls un atšķirīgs no citiem novadiem ar to, ka tā ir kūrorta zona. Lai gan pārstāvu uzņēmējus, tomēr saprotu, ka šī teritorija arī turpmāk būtu attīs­tāma kā kūrorts ar savu no Āda­žiem atšķirīgo ģeogrāfiju, kultūru un saimniecisko darbību.”

Attiecībā uz Saulkrastu pievie­nošanu Ādažiem V. Baltiņš minē­ja salīdzinājumu: “Tas būtu tāpat kā, piemēram, Garkalni apvienot ar Babīti, kurām pa vidu ir Rīga. Mūsu gadījumā šīs teritorijas šķir pa vidu esošais militārais poli­gons.” Vaicāts, cik, viņaprāt, ir reāli panākt to, ka Saulkrasti pa­liek kā atsevišķs novads, un vai ir reāli mainīt šobrīd piedāvāto ad­ministratīvi teritoriālās reformas modeli, uzņēmējs bija skeptisks, atzīstot, ka pašreizējā novada do­mes vadība neveicina sapratni pozīcijas un opozīcijas deputātu starpā, līdz ar to ir apgrūtināta vienota konstruktīva nostāja jau­tājuma risināšanai: “Lai gan lie­las cerības neloloju, tomēr uzska­tu, ka daudz loģiskāk Saulkrastu turpmākajai attīstībai kā kūrorta teritorijai būtu apvienošana ar Sēju, Skulti un citām piegulo­šajām pašvaldībām un adminis­tratīvo centru Saulkrastos, jo jau šobrīd apkārtējie novadi izmanto mūsu novada infrastruktūru.”

Zvejniekciema vidusskolas pe­dagoģe Vija Skudra, vaicāta, kā viņa vērtē iecerēto administra­tīvi teritoriālo reformu novadā, pauda bažas, ka, veidojot no­vadu teritoriju ar centralizāciju Ādažos, Saulkrasti nenovēršami veidosies par nomali: “Ar Āda­žiem mūs arī vēsturiski nekas nesaista. Var, protams, visu me­hāniski apvienot, taču es uzska­tu, ka ar Skulti un Zvejniekciemu Saulkrastus saista kopēja kultūr­vēsture, bet Ādažiem līdz šim ir bijis pilnīgi atšķirīgs attīstības scenārijs, nekā tas ir piekrastes teritorijām. Vai un cik Ādažus interesēs mūsu piekrastes prob­lēmas?”

“Apriņķis.lv” vērsās arī pie Vides aizsardzības un reģionā­lās attīstības ministrijas, jautā­jot, kā tā vērtē šādu Saulkrastu novada domes viedokli, vai tas ir pamatots, un kāda varētu būt ministrijas turpmākā rīcība at­tiecībā uz novada domes piedā­vājumu.

No VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas tika saņemta ļoti formāla atbilde: “Ministrija ir saņēmusi Saulkrastu novada domes vēstuli, taču pašreizējā redakcijā likumprojekts “Admi­nistratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” ir atbalstīts Minis­tru kabinetā un nodots Saeimai. Ministrija, izvērtējot Saulkrastu novada domes piedāvājumu, var sniegt savu vērtējumu Saeimai likumprojekta izskatīšanas gai­tā.

Vienlaikus ministrija uzsver, ka likumprojekta izstrāde bals­tās uz VARAM sagatavoto un 17. septembrī MK apstiprināto konceptuālo ziņojumu, kurā ir noteikti novadu izveides kritē­riji un atbilstoši tiem izveidots teritoriālais iedalījums. Šis pie­dāvājums veidots tā, lai sasnieg­tu Saeimas pieņemtajā lēmumā “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu” izvirzīto administratīvi teritoriālās refor­mas mērķi – līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritori­jas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos no­teikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieeja­mībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Ministri­jas piedāvājums paredz visā Lat­vijas teritorijā veidot vienmērīgu teritoriālo sadalījumu, lai nodro­šinātu pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas attīstībai, celtu iedzīvo­tāju dzīves kvalitāti un mazinātu nevienlīdzību saņemtajos pakal­pojumos neatkarīgi no dzīves­vietas.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.