Jūrmalas pieturvietu savdabīgās formas Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Izrādās, Jūrmalas sabiedriskā transporta pieturvietu metu konkursā uzvarējusī skice līdz realizācijai var nemaz nenonākt, jo konkursantu finanšu piedāvājumus dome vēl tikai vērtēs. Kad tiks pieņemts gala lēmums, nav zināms. Foto – “Facebook”/”Jūrmalas latvietis”
Pagājušonedēļ vairākos plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Jūrmalas dome iecerējusi pilsētā nomainīt visas sabiedriskā transporta pieturvietas. Tam esot plānots tērēt divarpus miljonus eiro jeb vairāk nekā 12 000 eiro vienai pieturai. Nesen noslēdzās metu konkurss, un par labāko dome atzina vietējā dārzkopības uzņēmuma “JLD” piedāvājumu. Šī firma pieder Jūrmalas pilsētas domes galvenās pilsētplānotājas brālim, un kompānija pēdējā laikā saņem arvien “naudīgākus” pašvaldības pasūtījumus.
Jāpiebilst, ka “Facebook” lapā “Jūrmalas latvietis” šis projekts jau izpelnījies pamatīgu nopēlumu un neizpratni, savukārt Jūrmalas pilsētas dome uzsver: no iesniegtajiem metiem neviens nav vērtējams kā izcils un īstenojams tieši tādā formā, kā iesniegts.
Pieturvietas jāmaina, jo esot novecojušas
“Pieturas ir novecojušas gan morāli, gan vizuāli un estētiski. Tās, varētu teikt, vairs neiekļaujas pilsētas vidē. Gribam redzēt kaut ko modernāku,” kādā intervijā skaidroja Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas ainavu arhitekte Inga Tramdaha, piebilstot, ka nupat izsludinātajā metu konkursā pašvaldība vēlējās iegūt labas idejas pieturvietu attīstībai. Konkursā esot saņemti septiņi piedāvājumi. Skaistākās un lietojamākās esot uzzīmējusi vietējā firma “JLD”, kura balvā par to saņēma 4000 eiro.
Jūrmalas pilsētas dome pretendentu piedāvātos pieturvietu risinājumus turpina vērtēt. Jāpiebilst, ka Jūrmalā ir 205 sabiedriskā transporta pieturvietas.
Jūrmalas pilsētas dome: Pagaidām tiek vērtētas tikai idejas
Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidroja Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, “metu konkursa komisija vēl tikai vērtēs konkursantu finanšu piedāvājumus. Žūrijas komisija ir godalgojusi iesniegto metu idejas – māksliniecisko kvalitāti, iekļaušanos pilsētvidē, tehniskās realizācijas pamatojumu un funkcionalitāti. Kā jau pašvaldība iepriekš ir paudusi, neviens no iesniegtajiem metiem nav vērtējams kā izcils un pieņemams īstenošanai precīzi tādā formā, kā iesniegts.
Konkursa komisija un dome vēl nav lēmusi par projekta īstenošanu. Metu jeb ideju konkurss tika rīkots, lai saņemtu jaunu pilsētas pieturvietu dizaina idejas. Pašvaldības 2020. gada budžetā šim nolūkam līdzekļi vēl nav piešķirti. Ja komisija pieņems lēmumu realizēt kādu no godalgotajiem piedāvājumiem, pieturvietu izskats, detaļas, tehniskie risinājumi darba procesā ir koriģējami un pilnveidojami, lai tie būtu pēc iespējas veiksmīgāki. Metu konkursos nav noteikts, ka idejas ir obligāti realizējamas precīzi tādā formā, kā iesniegtas.”
Metu konkursā, saņemot un vērtējot piedāvājumus, konkursa žūrijai nav zināmi metu autori. Ar metu konkursa dokumentāciju var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmā (www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/23910).
Tāpat Zane Leite norādīja, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības izsludinātie iepirkumi tiek rīkoti likumā noteiktajā kārtībā – pilsētas labiekārtošanas, apzaļumošanas konkursi ir publiski un atklāti, un tajos var piedalīties jebkurš uzņēmējs, kurš atbilst prasībām un spēj veikt prasītos darbus. Uzvarētājs tiek noteikts likumā noteiktajā kārtībā, un pašvaldības organizēto konkursu apšaubīšanai nav pamata. Pilsētas labiekārtošanas un apzaļumošanas iepirkumus organizē un vērtē Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa, nevis Būvvalde jeb Pilsētplānošanas nodaļa.
Arhitekts: Tas ir vecmodīgs un neeiropeisks projekts
“Nožēlojams veidojums bez funkcionālas jēgas, jo īsti nepasargā nedz no lietus, nedz vēja,” pieturvietu skici un iecerēto projektu “Rīgas Apriņķa Avīzei” komentēja arhitekts Ingurds Lazdiņš.
“Nav mūsdienu dizaina vērtības. Turēties jau turēsies, ja pietiekami dziļi ieraks un iebetonēs, bet tik atbildīgus objektus parasti izstrādā uz pienācīgi organizēta projektu konkursa pamata. Saprotu, ka tas ir bijis skiču konkurss, bet šis risinājums ir vecmodīgs un nav eiropeisks.”
I.Lazdiņš arī piebilda, ka 12 000 eiro par šādu nojumi ar visu uzstādīšanu ir pieņemama cena, taču “noteikti varēja lētāk, efektīvāk un mūsdienīgāk”.
Pieturvietu izskatam nav regulējuma
Interesanti, ka Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lilita Pelčere šo jautājumu atturējās komentēt, savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova norādīja, ka pieturvietu projekti un to vizuālais izskats ir tikai un vienīgi pasūtītāja un Būvvaldes kompetencē.
“Latvijā nav vienotu standartu, kā šādām būvēm būtu jāizskatās, savukārt “Latvijas Valsts ceļi” atbild tikai par to, lai pieturvietas izmēri būtu atbilstoši autobusu izmēriem u.tml. Iespējams, Jūrmalas simbola atveide [pieturvietas dizainā – red.] ir svarīgāka nekā pasažieru ērtības,” piebilda A. Kononova.
Protams, otra galējība būtu vienveidīgas un pēc viena standarta celtas pieturvietu nojumes. Tomēr skice – pietura ar grūti saprotamu funkcionālo jēgu –, kas uzvarēja Jūrmalas iespējamo pieturvietu konkursā, liek aizdomāties, kādas tad bijušas pārējās. Atliek citēt klasiķus Ilfu un Petrovu – “mans kaķis uzzīmētu labāk”.