Menu
 

Par atkritumu noglabāšanu iekasējamo dabas resursu nodokli pilnībā novirzīs valsts budžetā

  • Autors:  LETA
Foto - Arnis Švānfelds Foto - Arnis Švānfelds

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz par atkritumu noglabāšanu iekasējamo dabas resursu nodokli pilnībā novirzīt valsts budžetā, tādējādi liedzot daļu tā pašvaldībām.

Izmaiņas ir daļa no 2020.gada valsts budžeta likumprojektu pakotnes.

Līdz šim 11 pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu noglabāšanas poligoni, saņēma 60% no dabas resursu nodokļa par atkritumu noglabāšanu šajos poligonos, taču likuma izmaiņas nosaka, ka no nākamā gada nodokli 100% apmērā saņems valsts pamatbudžets.

Tāpat pašvaldības līdz šim saņēma 60% no nodokļa par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu un vides piesārņošanu. Tagad šī proporcija samazināta līdz 40%. Savukārt valsts saņemtā nodokļa daļa pieaugs no 40% līdz 60%.

Tāpat pieņemtie grozījumi nosaka vairāku dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidroja, ka šī pārdale nepieciešama tādēļ, ka līdz šim virkne pašvaldību šos nodokļa ieņēmumus izmantoja nevis vides aizsardzības jautājumiem, bet gan citām vajadzībām, piemēram, algoja sētniekus, iekārtoja kapus un būvēja lapenes.

Ozola piebilda, ka valsts vides politikas kopējā virzība ir uz poligonos noglabāto atkritumu apmēra samazināšanu, līdz ar to, visticamāk, vairs nebūs nepieciešama atkritumu poligonu darbība visās 11 pašvaldībās, bet tikai dažās.

Šādai dabas resursu nodokļa pārdalei komisijas sēdē kategoriski iebilda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, norādot, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumi ir galvenais avots, no kura pašvaldības finansē likumā noteiktos vides aizsardzības pasākumus. Tāpat LPS uzsvēra, ka nav paredzēts pārejas periods, bet vairākās pašvaldībās ir paredzēti ilgtermiņa vides projekti, kuri netiks pabeigti, atņemot tiem finansējumu. LPS pauda uzskatu, ka, atbalstot šādu pārdali, jāsamazina pašvaldību pienākumus vides aizsardzības jomā.

Ozola gan skaidroja, ka 80% dabas resursu nodokļa pēc pārdales tiks novirzīti vides aizsardzības jomai, pārsvarā Valsts vides dienestam, bet pašvaldībām nekādas jaunas funkcijas netiek paredzētas.

Šodien pieņemtajā likumā noteikts no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, lai tās samazinātu. Tāpat no 0,55 līdz 0,83 eiro par tonnu tiks palielināts dabas resursu nodoklis par kūdras ieguvi un atcelts dabas resursu nodokļa par CO2 emisijām atbrīvojums kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.

Tāpat paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par smilts ieguvi no 0,21 līdz 0,36 eiro par kubikmetru, pielīdzinot to dabas resursu nodokļa likmei par smilts-grants ieguvi. Tādā veidā plānots samazināt krāpšanas iespēju un uzlabot kontroli.

Paaugstināta arī dabas resursu nodokļa likme no 10,65 līdz 21,3 eiro par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim, kāds tiek paredzēts mazutam atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam priekšlikumam par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot vērā abu kurināmo kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2 emisijas faktoru.

Atcelts atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, tos izmantojot elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo akcīzes nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā. Tāpat nolemts atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas naftas produktiem, ja tos izmanto minētajiem mērķiem.

Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apmēru, tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apglabāšanai likme pieaugs no 50 līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Savukārt bīstamo atkritumu apglabāšanai likme 2021.gadā pieaugs no 50 līdz 70 eiro par tonnu, bet 2022.gadā - līdz 75 eiro par tonnu.

Noteikts arī jauns dabas resursu nodokļa objekts - atkritumu sadedzināšana atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro apmērā par tonnu. Nodokli nevajadzēs maksāt par to atkritumu daudzumu, kas tiks sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.

Likumā arī iestrādāti jauni nodokļa aprēķināšanas noteikumi par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu, kas stāsies spēkā no 2021.gada.

Valsts budžetā iegūtos papildu resursus no dabas resursu nodokļa VARAM novirzīt saviem un Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem, 2020.gadā novirzot 7,06 miljonus eiro un 1,32 miljonus eiro katrai ministrijai attiecīgi. 2021.gadā abām ministrijām paredzēti 10,16 miljoni eiro, bet 2022.gadā 11,33 miljoni eiro.

Pieņemtie grozījumi nosaka arī, ka dabas resursu nodokļa papildu ieņēmumu daļa 2021.gadā 1,01 miljona eiro apmērā un 2022.gadā 0,76 miljonu eiro apmērā ir novirzāma kopējai fiskālajai telpai.

Tāpat likumā precizēta nodokļa maksātāja definīcija.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.