Menu
 

Siltums vienāds, tarifi – dažādi Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Novembris šogad nekādus aukstuma rekordus Latvijā nav pieteicis, taču bez apkures, protams, iztikt nevaram. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā ar centralizētu apkuri, kā jau katru gadu, līdz ar siltumu nāk arī rēķini, kuriem piemīt interesants fenomens – patērētājus tie neapmierina nekad. Tomēr kā visā Latvijā, tā arī Pierīgā maksa par siltumu ir ļoti atšķirīga, līdz ar to arī neapmierinātība var būtu pamatota un mazāk pamatota. Šoreiz vairāk par siltuma tarifiem Pierīgas novados, jo īpaši tajos, kam ar šiem skaitļiem nepavisam nav veicies. Tie ir lieli un kaitina gan patērētājus, gan pašus siltuma ražotājus.

Ar tarifiem, kurus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), var iepazīties regulatora mājaslapā. Tur publicēto tarifu atšķirības ir tik prāvas, ka šķiet – dzīvojam kaut kādās atšķirīgās siltuma ražošanas pasaulēs. Tas attiecas gan uz Latviju kopumā, gan arī Pierīgu

Ja aplūkojam Pierīgas reģionu, kurā ietilpst Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novads un Jūrmalas pilsēta –, visaugstākais tarifs ir Saulkrastos un Zvejniekciemā – 69,98 EUR/MWh. Vēl augstāku (vismaz regulatora mājaslapā publiskotajā siltuma tarifu kartē), jāteic, ka neatrodam nekur citur Latvijā. Dārgs siltums ir arī Vangažos – 66,55 EUR/MWh, turklāt turpat blakus – Inčukalnā un Gaujā – tas pats SIA “Vangažu Namsaimnieks” strādā ar tarifu 54,2 EUR/MWh.

Ja salīdzina ar lētākajiem, tarifu atšķirības ir tiešām ļoti lielas. Piemēram, Dobelē tas ir 45,01 EUR/MWh, taču arī Pierīga var piedāvāt nosacīti labus skaitļus – piemēram, Mārupes novada Jaunmārupes ciemā siltuma tarifs ir 45,9 EUR/MWh, Olainē – 46,45 EUR/Mwh.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Lazdiņa, komentējot situāciju, norāda, ka nozarē vērojama pozitīva tendence – aizvien vairāk komersantu pieprasa SPRK izsniegt atļauju noteikt tarifu pašiem, ja mainās kurināmā cena, vai arī lūdz noteikt tarifu piemērošanas kārtību, kur jau lēmuma noteikšanas brīdī tarifa vērtība piesaistīta dažādām dabasgāzes biržas cenām. Kopumā  siltumenerģijas tarifi šogad vairāk samazinoties, nekā pieaugot.

Atgriežoties Pierīgā, jau minējām, ka salīdzinoši augsts apkures tarifs ir Vangažos, taču turpat blakus – Gaujā un Inčukalnā –, kā redzams SPRK mājaslapā, tas pats komersants strādā ar mazāku tarifu. Situāciju skaidro SIA “Vangažu namsaimnieks” vadītājs Māris Keišs: “Tarifi ir dažādi tāpēc, ka Vangažos siltumu ražo SIA “Vangažu Sildspēks”, bet SIA “Vangažu Namsaimnieks” ir atbildīga par siltuma pārvadi. Siltums tiek iepirkts no ražotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu tarifu. Inčukalnā un Gaujā siltumu ražo un tā pārvadi nodrošina SIA “Vangažu Namsaimnieks”.

Vangažos tarifs mainījās 2018. gada 1. februārī, kad  SIA “Vangažu Sildspēks” to palielināja, jo bija beigusies koģenerācija un siltumu sāka ražot, izmantojot dabasgāzi. SIA “Vangažu Namsaimnieks” savukārt pārskatīja pārvades tarifu, kurš nebija mainīts kopš 2008. gada.

Inčukalnā un Gaujā SIA “Vangažu Namsaimnieks” ražo siltumu no 2013. gada ar esošo tarifu, par kurināmo izmantojot šķeldu.

Ar šo apkures sezonu Vangažos SIA “Vangažu Sildspēks” siltumu sāka ražot jaunuzbūvētā ar šķeldu kurināmā katlumājā. Tarifs šai apkures sezonai palika nemainīgs. Tā kā SIA “Vangažu Namsaimnieks” siltuma ražošanas tarifu ietekmēt nevar, tā prognozētās izmaiņas varētu komentēt tikai SIA “Vangažu Sildspēks”.”

Šai nelielajā stāstā paliek tikai viens neatbildēts jautājums – kā var būt, ka tarifu neietekmē izmantotā izejviela, proti, pāreja uz šķeldu. Vienlaikus gan arī jāsaprot, ka tarifu maiņa nav iespējama, tā teikt, piecas minūtes pēc tehnoloģiju maiņas.

Nekādu iepriecinošu ziņu vangažniekiem par siltuma tarifu nākotnē nevaram sniegt, ja nu vienīgi to, ka Saulkrastos un Zvejniekciemā par siltumu jāmaksā vēl vairāk – kopš 2016. gada Saulkrastu novadā siltumenerģijas tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu (MWh)

SIA “Saulkrastu komunālserviss” valdes priekšsēdētājs Uldis Stunda skaidro iemeslus, kuri var būt pamācoši arī citiem: “Saulkrastos ir piecas katlumājas, katrai ir savi pārvades un sadales tīkli. Apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā gandrīz pusi – 47,6 procentus – izmaksu veido kurināmā iegāde (koksnes granulas, šķelda). Granulas ir salīdzinoši dārgs kurināmais. Zaļi, bet dārgi,” vēl piebilst uzņēmuma vadītājs.

Saulkrastu teritorija ir liela, apbūves blīvums mazs, siltumtīklu kopējais garums ir 3,24 kilometri, tas ir, vidēji tikai 13 klientu uz vienu kilometru siltumtīklu. 2018. gadā Saulkrastu centralizēto siltumapgādi izmantoja tikai 45 klienti – deviņas pašvaldības iestādes/uzņēmumi, septiņi uzņēmumi un 29 daudzdzīvokļu mājas. Trešā daļa patērētāju ir pašvaldības iestādes, nav ražotāju vai citu lielu patērētāju, kas nāktu klāt.

Jauni klienti Saulkrastos nerodas (piemēram, netiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu ēkas), savukārt esošās ēkas tiek aktīvi renovētas. Līdz ar to samazinās realizētais siltumenerģijas daudzums, bet fiksētās izmaksas nesamazinās. Pēdējos gados lielākais jaunais dzīvojamo māju komplekss “Sun republic” nav pieslēgts pilsētas centralizētajiem siltumtīkliem. Pēc “Rīgas Apriņķa Avīzes” rīcībā esošām ziņām, tarifs šajā kompleksā ir ievērojami lētāks – 55 EUR/MWh, tomēr kompleksa pārstāvji šo informāciju ne apstiprināja, ne noliedza.

“Rīgas Apriņķa Avīzes” ķecerīgo minējumu, ja nu topošais gāzes terminālis apmaiņā pret pašvaldības piekrišanu investētu jaunas katlumājas un infrastruktūras izveidē un par izdevīgu cenu dotu apkurei sašķidrināto gāzi, Stundas kungs vērtēja kā fantāziju, jo tad būtu jāmaina visa apkures sistēma.

Šobrīd nekādi nevar atrast optimistisku nobeigumu stāstam par Saulkrastu siltuma tarifiem. Aizņemšanās iespējas Valsts kasē pašvaldībām pašlaik ir ierobežotas, tuvojas novadu reforma, kas neskaidrības tikai pastiprina. Saulkrastos nav plānota arī kāda jauna liela siltuma izmantotāja – dzīvojamās mājas, ražotnes, viesnīcas u.tml. – nodošana ekspluatācijā, tā ka situācijai šobrīd risinājumu īsti neredz.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.