Menu
 

Līgatnes novada iedzīvotāji aptaujā pauduši vēlmi apvienoties ar Siguldas novadu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Līgatnes novada aptaujā par administratīvi teritoriālo reformu, kurā piedalījusies teju ceturtā daļa novada iedzīvotāju, pārsvarā pausta vēlme apvienoties ar Siguldas novadu, informēja pašvaldībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais reformas variants paredz Līgatnes novadu pievienot Cēsu novadam.

Līgatnes novada apvienošanu ar Siguldas novadu atbalstījuši 172 iedzīvotāji jeb 66% no 263 aptaujas dalībniekiem, savukārt atbalstu Līgatnes novada apvienošanai ar Cēsu novadu pauduši vien 48 iedzīvotāji jeb 18%. Citu apvienošanas variantu atbalstītu 11 iedzīvotāji jeb 4%, citu reformas variantu atbalsta deviņi iedzīvotāji jeb 3%.

Nevienu variantu nav norādījuši 22 iedzīvotāji jeb 9%, uzskatot, ka Līgatnes novadam jāpaliek kā patstāvīgai administratīvai teritorijai. Savukārt pieci cilvēki rosina Līgatnes novadu apvienot ar Amatas novadu.

Kā iespējamais cits reformas variants minēta otrā līmeņa pašvaldību izveide un administratīvo funkciju pārdale, ko ieteikuši pieci cilvēki.

Aptaujas veikšanas komisija norāda, ka, vērtējot izteikto iedzīvotāju viedokli, neesot saskatāmas būtiskas atšķirības starp vecuma grupām un iedzīvotāji ir gatavi pārmaiņām.

Tie, kas nobalsojuši par apvienošanos, savu viedokli vairāk pamatojuši ar jau esošo saistību ar citiem novadiem, nevis atzinuši, ka dzīves kvalitāte uzlabosies Līgatnes novada teritorijā.

Lielākā iedzīvotāju daļa par vēlamāko uzskata apvienošanos ar Siguldas novadu, kurā ir darba vietas, izglītības iestādes, nepieciešamie pakalpojumi. Kā ieguvums minēts salīdzinoši nelielais attālums līdz Siguldai, kā arī Rīgas virziens.

Iedzīvotāji, kas par vēlamu uzskata apvienošanos ar Cēsu novadu, atzīmē vēsturisko saistību ar bijušo Cēsu rajonu, regulāru autobusu satiksmi, brīvu darba vietu un izglītības iestāžu pieejamību.

Iedzīvotāji, kas nobalsojuši pret apvienošanos ar citiem novadiem, uzskata, ka Līgatnes novads ir pietiekami spēcīgs un nodrošina visus nepieciešamos pašvaldības pakalpojumus, lai varētu pastāvēt arī turpmāk. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, iedzīvotāji baidās pazaudēt novada identitāti, kā arī uzskata, ka gadījumā, ja reforma notiks tā, kā pašlaik ieplānots, lauku teritorijas izmirs pavisam. Ja tur nebūs pakalpojumu, cilvēki aizies, minēts aptaujas anketā. Iedzīvotāji aptaujā arī esot norādījuši, ka mazo pašvaldību lielākais pluss ir iedzīvotāju tuvums vietējai administrācijai un iespēja reāli ietekmēt notiekošo, izvērtējot lēmumus mikrolīmenī. 

"Pēc reformas nesaskatu, ka mums būs iespēja, piemēram, atteikties no iepirkumiem skolas virtuvē par labu kvalitātei, izvēlēties, cik augsta līmeņa amatierkolektīvu vadītāji ar attiecīgi atbilstošām algām mums vajadzīgi. Lēmumu pieņemšana mikrolīmenī kļūs smagnējāka, birokrātiskāka, un tas nekādi nevar nākt par labu iedzīvotājiem," esot bijis norādīts kādā aptaujas anketā.

Kā vēsta pašvaldība, aptaujas anketās iedzīvotāji atzīmējuši, ka nav apmierināti ar esošo reformas gaitu. "Šajā reformā iztrūka ministrijas tikšanās ar katru novadu, reālās situācijas analīze, paskaidrojumi mērķu sasniegšanai. Pašlaik izskatās, ka reforma notiek tikai darīšanas pēc, nevis ar domu uzlabot iedzīvotāju labklājību. Novadu skaits pēc jaunā modeļa varētu sarukt kaut vai tikai uz pusi, ne tik strikti, kā tas noteikts tagad. Novadu izrādīto pretestību šai reformai, ministrijai vajadzētu ņemt vērā," pausts kādā anketā. Iedzīvotāji kā lietderīgu esot norādījuši otrā līmeņa pašvaldību izveidi, rosinot apsvērt iespēju lielās administrācijas iestādes, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Nodarbinātības valsts aģentūru un citas, iespējams, arī kādas ministrijas, izvietot vienmērīgi visā Latvijā, ne tikai dažos reģionālajos centros, jo tās ir gan darbavietas, gan ar to saistītā ekonomiskā rosība.

Aptaujas veikšanas komisija ir saņēmusi 263 aptaujas lapas. 74% aptaujas dalībniekiem Līgatnes novadā ir deklarētā dzīves vieta, 15% - faktiskā dzīves vietas, 6% - darba vieta, 5% - pieder nekustamais īpašums vai uzņēmums, informēja pašvaldībā. 36% aptaujas dalībnieku bijuši vecuma grupā no 19 līdz 45 gadiem, 39% - no 46 līdz gadiem 65, 24% - 66 un vairāk gadi un 1 persona vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem.

Par Līgatnes novada apvienošanu ar citiem novadiem balsojuši 146 iedzīvotāji jeb 56% no kopējā dalībnieku skaita. Pret Līgatnes novada apvienošanu ar citiem novadiem balsojuši 116 iedzīvotāji jeb 44% no kopējā dalībnieku skaita.

Aptaujas anketās iedzīvotāji varēja norādīt, kur tiek saņemti izglītības, medicīnas, sporta, kultūras un iepirkšanās pakalpojumi. Rezultāti liecina, ka teju visus pakalpojumus iedzīvotāji izmanto Līgatnes novadā, tikai iepērkas vairāk Siguldā nekā Līgatnē. Pēc Līgatnes nākamā vieta, kur iedzīvotāji dodas pēc pakalpojumiem ir Sigulda, kam seko Rīga. Cēsis kā izglītības, medicīnas, sporta, kultūras un iepirkšanās pakalpojumu saņemšanas vietu esot norādījis salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits.

Pašvaldībā norāda, ka iedzīvotāju ieradumu rādītāji liecina par jau esošajām saitēm vairāk Rīgas-Siguldas virzienā, nekā Cēsu virzienā. Savukārt dati par pakalpojumu izmantošanu Līgatnes novadā liecinot par novada spēju nodrošināt pakalpojumu pieejamību tuvu iedzīvotāju dzīves vietai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada sākumā Līgatnes novadā dzīvoja 1008 iedzīvotāji. 

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus - Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Līgatnes novada izaugsmei) jau ir paudis viedokli, ka, skatoties uz Līgatnes novadu, VARAM neesot vērtējusi un ņēmusi vērā cilvēku dabīgos paradumus un viņu plūsmu. Kā piemēru viņš minēja sava novada skolēnu plūsmu. Patlaban 111 Līgatnes novada bērni un skolēni mācās Siguldas novada skolās un bērnudārzos, bet uz Cēsīm dodas vien 30 skolēni. Lai arī kādreiz Līgatne bija Cēsu rajonā, taču reālā situācija rāda, ka Līgatnes cilvēki dodas Siguldas, nevis Cēsu virzienā, iepriekš stāstīja Šteins.

"Ir sajūta, ka VARAM, zīmējot karti, ir ņēmusi kaut kādus ciparus un likusi tos kopā, lai izveidotu novadus pēc saviem ieskatiem. VARAM gan tagad aizbildinās, ka visu vēl varēs mainīt. Nav saprotams, kādēļ kartes sākotnējo plānu taisa pilnīgi aplamu, nekonsultējoties ar reālo situāciju pašvaldībās. Upe nemēdz tecēt pret kalnu, tāpat arī cilvēki neiet pret straumi," ir pārliecināts Šteins.

1 komentārs

  • Dainis
    Dainis Piektdiena, 22 Novembris 2019 18:57 Komentāra saite

    Beidzot jēdzīga lieta. Sen jau vajadzēja būt Siguldā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.