Novadu reforma. No Ķekavas uz Olaini Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Pagaidām strīdus objekta teritorija aplūkojama vien kartē. Tagad no iedzīvotāju aktivitātes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmuma atkarīgs, kuram novadam teritorija turpmāk piederēs, taču jāatceras, ka tas radikāli ietekmēs vairāku simtu cilvēku dzīvi. Ilustrācija – no Ķekavas novada pašvaldības arhīva
Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma uzdod daudz jautājumu, uz kuriem joprojām nav saņemtas atbildes, un daudzu vēsturisko apkaimju turpmākais liktenis pagaidām ir neskaidrs. Piemēram, kuram novadam – Ķekavas vai Olaines – turpmāk piederēs Dzērumi, Mellupi un Plakanciems? Taču šoreiz iespēja lemt ir dota ne tikai deputātiem, bet arī novada iedzīvotājiem, jo ikviens Ķekavas novada iedzīvotājs ir aicināts aizpildīt aptauju par teritorijas robežu grozīšanu. Sapulce par to notikusi arī Olainē.
Ķekavas novada iedzīvotāji var balsot līdz 12. decembrim
Kā skaidro Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldības un Olaines novada pašvaldības redzējums par robežas mainīšanu nesakrīt.
“Ja mēs piedāvājām robežu precizēt pa meža teritoriju, atstājot Ķekavai apdzīvotās vietas, šim piedāvājumam nepiekrita Olaine. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvājusi savu redzējumu Ķekavas novada teritorijas robežas grozīšanai, bet mēs rīkojam iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanu par ministrijas piedāvāto variantu. Šo apkaimju – Dzērumu, Mellupu un Plakanciema – iedzīvotāji varēs izteikt savu viedokli, vai viņi piekrīt ministrijas variantam. Gala ziņojums tiks izskatīts pēc iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas termiņa beigām un viedokļu apkopošanas Ķekavas novada domē. Visticamāk, tas būs 2020. gada sākumā. Iegūtos rezultātus Ķekavas novada dome nosūtīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un tālākajam darbam.”
Ķekavas novada mājaslapā pieejamajā anketā, kuras prezentācijas pasākums Ķekavas Kultūras namā notika 19. novembrī, minēto apkaimju iedzīvotāji ir aicināti līdz 12. decembrim paust savu viedokli par robežu pārkārtošanas variantu. “Anketas var aizpildīt elektroniski, bet tās ir pieejamas arī pašvaldības centrālās administrācijas ēkā Ķekavā. Aizpildītas un parakstītas anketas var sūtīt vai nu uz norādīto e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., vai arī iesniegt personīgi Ķekavas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centros,” norāda V. Vītoliņa.
Galvenā problēma – bērnu nokļūšana mācību iestādēs
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA un Olaines novada pašvaldība, otrdien, 19. novembrī, Olaines kultūras nama Mazajā zālē norisinājās publiskās apspriešanas sapulce par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Olaines novadu un Ķekavas novadu. Uz apspriešanu bija ieradušies tikai divi iedzīvotāji.
Robeža plānota pa Misas upi, no Ķekavas novada atdalot Mellupu, Plakanciema un Dzērumu ciemu, kā arī Ķekavas novada daļu ārpus ciemu teritorijas līdz Misas upei. Kopumā, lai Olaines novads būtu ģeogrāfiski vienots, tam plānots pievienot aptuveni 5000 hektāru.
Olaines novada pašvaldībā uzsver, ka galvenie izaicinājumi, pievienojot jaunas teritorijas, būs skolēnu nokļūšana izglītības iestādēs, kas būs jānodrošina pašvaldībai. Tāpat būs jārisina jautājumi par pirmsskolas izglītības iestāžu rindām, ģimenes ārsta pakalpojuma nodrošināšanu tuvāk dzīvesvietai, sociālo pakalpojumu pieejamību.
Pēc Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes Nataļjas Tropkinas teiktā, Ķekavas novada Plakanciema un Mellupu iedzīvotāji, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu un pārvietošanās iespējas, vairāk atbalsta pievienošanu Olaines novadam, bet Dzērumu iedzīvotāji pret izmaiņām ir skeptiskāki.
“Jāiet un jādara, jo ir dotas tiesības izvēlēties!”
“Mūsu dzimta Plakanciemā ir dzīvojusi jau vairākās paaudzēs, un, manuprāt, šīs vēsturiskās apkaimes dalīšana uz pusēm būtu pilnīgi aplama un neloģiska. Tas nozīmē, ka mani vecāki turpmāk, iespējams, dzīvos vienā novadā, mēs – otrā, turklāt paliksim tādā dīvainā ķīlī, kas nozīmē, ka infrastruktūra šeit vispār turpmāk neattīstīsies,” komentējot administratīvi teritoriālo reformu un izsludināto novada iedzīvotāju aptauju, saka Plakanciema iedzīvotāja Līga Tīsiņa-Broduža.
Viņasprāt, visloģiskākais risinājums būtu, ja šo apdzīvoto vietu vai nu visu iedalītu Olaines novadam, vai, ievērojot vēsturisko aspektu, atstātu Ķekavas novadā. “Turklāt no brīža, kad mūs, iespējams, pievienos Olaines novadam, nobruks visa esošā sabiedriskā transporta sistēma. Jādomā arī par skolēnu autobusiem, jo, ja Plakanciemu pievienos Olainei, bērniem, kuri mācās Ķekavā, neviens no turienes pakaļ nebrauks,” Līga rezumē, piebilstot, ka gaidāmajā reformā diemžēl joprojām ir ļoti daudz nezināmo.
“Taču ir viens labums – tā mūs ir saliedējusi. Turklāt jau līdz šim esam ieguldījuši lielu darbu, lai apkaimes iedzīvotājiem sarīkotu gan dažādus svētkus, gan tirdziņus. Un, mūsuprāt, ir absurdi dalīt vēsturisku apkaimi! Tas nedaudz atgādina Berlīnes sadalīšanu ar mūri pēc Otrā pasaules kara.”
Jāpiebilst, ka notiekošo viņa vērtē arī kā uzņēmēja un vairāku lauksaimniecības platību īpašniece, jo pašlaik visa dzīve un darbs Līgai ir izplānots, kā viņa pati saka, “caur Ķekavu”. Tāpēc Līga ir gandarīta par to, ka tiek jautāts arī novada iedzīvotāju viedoklis un ka lēmums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses tikšot pieņemts, respektējot aptaujas rezultātus. Tā kā patlaban iedzīvotāju aktivitāte neesot pārāk liela, Līga ir pārliecināta, ka “ir jāiet un jādara, jo ir dota iespēja izvēlēties! Tādēļ mēs ar anketām apbraukāsim visas apkaimes mājas, lai noskaidrotu cilvēku viedokli.”
Uzņēmējs: No pievienošanas Olainei neredzu nevienu labumu!
Tādās pašās domās ir uzņēmējs Vīgants Lesausks, kurš dzīvo Dzērumos. Viņš neslēpj neizpratni par to, kādēļ vispār tiek apspriests jautājums par Dzērumu iespējamo pievienošanu Olaines novadam, turklāt bez liekām emocijām uzskaita argumentus par sliktu šādam lēmumam: “Visiem šejienes iedzīvotājiem ir darbs Rīgā vai Ķekavā, arī bērni iet skolā turpat, arī visi servisi – veikali, ģimenes ārsti u.c. – atrodas Ķekavā. Savukārt no Olaines mūs šķir mežs, un, lai turpmāk nokļūtu potenciālajā novada centrā, ceļā būs jāpavada vismaz 45 minūtes, turklāt – braucot pa meža ceļu. Tas nozīmē, ka ziemā bez džipa nevarēs iztikt, bet daudziem vispār nāksies braukt caur Rīgu, jo citas iespējas vienkārši nav.”
Uzņēmējs min vēl vienu argumentu, proti, neatkarīgi no tā, kuram novadam Dzērumi turpmāk piederēs, pašvaldība šeit nevarēs neko darīt infrastruktūras uzlabošanai – ne asfaltēt ceļus, ne ierīkot optiskā interneta kabeli un tamlīdzīgi, jo visa zeme ir privātīpašums, tādēļ likums aizliedz pašvaldībai šeit jebko darīt.
“Manuprāt, daudz saprātīgāk būtu nevis mēģināt mūs piespēlēt citam novadam, bet domāt, kā mums praktiski palīdzēt. Jo, kad tiks uzbūvēts Ķekavas apvedceļš, uz šejieni pārcelsies vēl vairāk cilvēku, tāpēc būtu svarīgi šo jautājumu risināt politiski un ekonomiski. Vai kāds vispār ir padomājis, kā tie Dzērumu iedzīvotāji, kam nav savas mašīnas, nokļūs Olainē? Tas nozīmē, ka viņiem būs jābrauc ar pieciem autobusiem! Diez vai kāds mainīs sabiedriskā transporta maršrutus.”
Arī V. Lesausks ir gandarīts, ka Ķekavas novadā notiek iedzīvotāju aptauja un ka vismaz Dzērumu iedzīvotāju aktivitāte ir visnotaļ pieklājīga – no 300 pastāvīgajiem iedzīvotājiem anketu pašlaik aizpildījusi trešā daļa. Taujāts par alternatīvu, ja tomēr Dzērumus pievienos Olainei, uzņēmējs atteic, ka tādā gadījumā visi atradīs iespēju pārdeklarēties uz Ķekavu.
“Es vienmēr esmu bijis par saprātīgām pārmaiņām, taču, paskatoties ar skaidru prātu, no Dzērumu pievienošanas Olainei nebūs neviena ieguvuma!” viņš rezumē.