Menu
 

Skolu un ceļu būvniecība Pierīgā apdraudēta Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Nākamā gada valsts budžets tiks izsludināts, paziņojis Valsts prezidents Egils Levits. Prezidenta vērtējumā, 2020. gada budžets sastādīts saskaņā ar Eiropas Komisijas uzstādījumiem, turklāt tas paredz algu pieaugumu medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, tiesu darbiniekiem. Tomēr ir vairāki lēmumi saistībā ar nākamā gada budžetu, kas būtiski skars pašvaldības.

Kā liecina “Rīgas Apriņķa Avīzes” veiktā Pierīgas pašvaldību aptauja, visvairāk cietīs ceļu un jaunu infrastruktūras objektu būvniecība. Otra sāpīgākā problēma būs bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana 1.–4. klašu skolēniem, trešā – cietīs vides aizsardzības un attīstības projektu īstenošana.

Neizdevīgi aizņemšanās nosacījumi

Visas aptaujātās Pierīgas pašvaldības atzīst, ka praktiski neiespējami ir kļuvis aizņemties finanšu līdzekļus Valsts kasē, lai būvētu ceļus, skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, kas Pierīgas pašvaldībās, ņemot vērā aizvien pieaugošo bērnu skaitu, ir ļoti būtiski, lai spētu nodrošināt izglītības pieejamību un nodrošinātu vietas bērnudārzos un skolās. Pašvaldībām ir noteikti stingri ierobežojumi iespējai aizņemties – pamatā ir atļauts saņemt aizņēmumus tikai Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu avotu finansētu projektu īstenošanai attiecināmo izmaksu apmērā, līdz ar to pašvaldībām trūkst finanšu līdzekļu pašu pilnībā finansētu investīciju projektu īstenošanai.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsver, ka ierobežotās iespējas aizņemties ietekmējušas visas pašvaldības: “Visu pašvaldību attīstībai ir norauts stopkrāns, un tas ir tādēļ, ka pašvaldībām nav iespēju aizņemties naudu. Carnikavas novada pašvaldība katru gadu ieguldīja pusotru miljonu ceļu infrastruktūrā un atjaunoja ceļus, bet tagad tas vairs nav iespējams, un vienīgais, ko varam darīt, ir nodrošināt ceļu uzturēšanu.”

Līdzīgu viedokli pauž arī Ķekavā: “Lemjot par valsts budžetu, nav ņemta vērā Pierīgas pašvaldību problemātika – bērnu skaita pieaugums un nepietiekams izglītības iestāžu skaits, jo budžetā plānotie aizņēmuma nosacījumi ir pašvaldībām neizdevīgi un padara neiespējamu valsts uzlikto funkciju izpildi. Ja aizņēmumi nebūs iespējami, pašvaldība nespēs risināt vietu trūkumu izglītības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, kas Ķekavas novadā ir aktuāla problēma,” skaidro Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vītoliņa.

Savukārt Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde uzsver, ka pat tad, ja pašvaldība spētu pārvarēt birokrātiskos šķēršļus un aizņēmumu saņemtu, kopējās naudas apjoms ir nepietiekams, lai spētu īstenot pat viena jauna bērnudārza būvniecību Mārupes novadā:

“No nākamā gada aizņēmuma saņemšanai Valsts kasē ir uzlikts papildu administratīvais slogs. 2019. gada janvārī aizņēmuma saņemšanai bija jāsaņem atļauja Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles padomē un jāsaņem saskaņojums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. No nākamā gada process būs vēl sarežģītāks. Tiks dota iespēja pieteikties aizņēmumam tikai pirmsskolas izglītības iestāžu remontam un jaunbūvēm. Pieteikumi tiks izskatīti iesniegšanas secībā, un tiks rīkota izmaksu izvērtēšana, kuras kārtība vēl nav zināma. No valsts budžeta šiem mērķiem kopā uz Latviju paredzēti 7 miljoni eiro. Savukārt Mārupes novada jaunā bērnudārza būvniecības izmaksas vien tiek lēstas 8–9 miljonu eiro apmērā. Secināms, ka būtiski tiek ierobežota iespēja aizņemties Valsts kasē un ieguldīt attīstībā.” Vērtējot prioritātes nākamajā gadā, faktiski novārtā tiks atstāta ielu un ceļu sakārtošana, rezumē Mārupes novadā.

Pašvaldības bažīgas par skolēnu ēdināšanu

Neplānoti izdevumi no nākamā gada pašvaldībām būs jānovirza, lai spētu nodrošināt 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu bez maksas. Atgādinām, ka līdz šim šo funkciju veica valsts, bet turpmāk 50% no kopējās summas būs jāsedz no pašvaldību ieņēmumiem.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, vērtējot nākamā gada valsts budžetā iestrādātos principus, uzsver, ka tā vietā, lai reformētu “dārgās pakalpojumu pozīcijas”, politiķu vēlme bijusi naudu atņemt citām sociālajām grupām, un tas neesot pareizi periodā, kad ekonomikas pieaugums ir vājš. Tas attiecas arī uz bērnu nodrošināšanu ar pusdienām: “Vissāpīgāk Pierīgas novadu pašvaldības ietekmēs 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanas nodrošināšana 50% apmērā. Ēdināšana nav pašvaldības autonomā funkcija saskaņā ar Likumu par pašvaldībām.”

Lai gan paredzams, ka izdevumi skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai būs ievērojami, pašvaldības, atbildot uz jautājumu, vai līdzekļi tam tiks rasti, sola meklēt risinājumus un skolēnus bez maksas ēdināt arī turpmāk.

“Jūrmalas pilsētas pašvaldībai izdevumi par 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu pieaugs par 218,8 tūkstošiem eiro,” skaidro Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte. “Jūrmalas pilsētas pašvaldība kopš 2013. gada nodrošina bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem, kas apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, un Jūrmalas pašvaldības skolu audzēkņiem no 1. līdz 12. klasei, un arī turpmāk visi Jūrmalas skolu audzēkņi saņems pašvaldības apmaksātas pusdienas.”

Savukārt Ķekavas novada domē skaidro, ka par iespējamiem risinājumiem brīvpusdienu nodrošināšanai skolēniem Ķekavas novada pašvaldība konsultēsies ar citām pašvaldībām.

Vides projektiem naudas nebūs

Būtiskas izmaiņas nākamā gada valsts budžetā ir paredzētas dabas resursu nodokļa ieņēmumu sadalē. Līdz šim vietvarām pienācās 60% dabas resursa nodokļa ienākumu no atkritumu apglabāšanas iekasētās nodevas un 40% par CO2 emisijām. Tagad valsts plāno šos ienākumus 100% novirzīt valsts budžetā. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka pēc šādām izmaiņām kopumā pašvaldības 2020. gadā zaudēs 5,38 miljonus eiro. Visbūtiskāk tas ietekmēs Stopiņu novadu un vēl 10 pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligoni. Stopiņu novadā šogad plānots ar ieņēmumiem no dabas resursu nodokļa nomaksas ieņemt 1,8 miljonus eiro. Nākamgad būšot jāpārskata novada attīstības programma, jo, kā atzīst Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, “mums uz priekšu ir saplānoti gan dažādi energoefektivitātes pasākumi, piemēram, pašvaldības ēku siltināšana, gan kanalizācijas tīklu izbūve ciematos, gan vides izglītības pasākumi”.  

Kaut arī mazākā mērā, tomēr nodokļa pārdale skars arī citas pašvaldības. Ķekavā atzīst, ka, samazinot pašvaldībām izmaksājamo summu, tas ietekmēs pašvaldības budžeta lielumu un pašvaldību spēju veikt ar normatīvajiem aktiem noteiktos pienākumus vides jomā.

“Dabas resursu nodokļa ieņēmumu atņemšana sāpīgi ietekmēs pašvaldības. Tas nekādā veidā nestimulēs atkritumu saimniecību, uzņēmējdarbību dabas resursu ieguvē un saistītās infrastruktūras attīstību. Zaudētāja būs sabiedrība kopumā,” uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Precīzus aprēķinus un secinājumus par to, kā tieši izmaiņas nākamajā gadā skars novadu iedzīvotājus, varēs izdarīt tikai pēc pašvaldību budžetu izstrādes un apstiprināšanas, kas parasti notiek gada sākumā, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamais gads visliesākais pēc prioritāšu izvērtēšanas būs ceļu, ielu apgaismojuma un jaunu infrastruktūras objektu būvniecībā. Pašvaldībās sola pakalpojumus saglabāt līdzšinējā līmenī, bet finansējuma, lai tos attīstītu un paplašinātu, visdrīzāk pietrūks.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.