Pašvaldību savienība starptautiskajiem ekspertiem norāda uz demokrātijas principu pārkāpumiem novadu reformas gaitā

Kā vēsta LPS, pasākumā piedalījās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Ksavjē Kadorē un Iklas (Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina (Spānija), kā arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, padomnieki, Latvijas delegācija EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas eksperti.

LPS un jomas pārstāvji detalizēti informēja starptautiskos ekspertus par konkrētiem hartas un demokrātijas principu pārkāpumiem, analizējot pēdējā gada notikumus administratīvi teritoriālās reformas virzībā, kā arī pašvaldību finansiālā jautājuma nelabvēlīgā risināšanā. LPS priekšsēdis G.Kaminskis pastāstījis, ka pašvaldības nepārtraukti vērsušās Vides un reģionālās attīstības ministrijā, valdībā un arī pie Valsts prezidenta, norādot uz hartas pārkāpumiem, aicinot uz dialogu. Tomēr pašvaldību priekšlikumi faktiski netiek ņemti vērā, tās neuzklausa, norāda LPS.

G.Kaminskis ekspertiem uzsvēra, ka “pirms pusotra gada Latvijai bija pozitīvs vērtējums demokrātijas principu īstenošanā, mēs bijām paraugs citām valstī. Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā, jo konstatētie pārkāpumi ir nopietns starptautisks signāls demokrātijas principu draudiem Latvijā un liecina par apzinātu varas centralizāciju. Reforma mērķtiecīgi tiek virzīta steidzamā kārtā, nerēķinoties ar iedzīvotāju un pašvaldību viedokli, interesēm un sniegtajiem priekšlikumiem”.

Pēc LPS priekšsēža vārdiem, reformas izstrādes procesā uzsvars ir tikai uz robežu grozīšanu kartē un iedzīvotāju skaita akcentēšanu, izslēdzot konsultācijas ar iedzīvotājiem un iespēju paust savu viedokli, ko nosaka hartas piektais pants: “Tas ir vides un reģionālās attīstības ministra monologs, augstprātīga attieksme un formālas tikšanās ar cilvēkiem, bet mēs joprojām uzstājam uz argumentētu diskusiju, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem par skaidru mehānismu, kā tiks nodrošināta līdzsvarota teritoriālā attīstība, kā vērtēs un ieviesīs pakalpojumu kvalitāti, kādi ir reformas finansiālie ieguvumi valsts un reģionālajā attīstībā. Šobrīd saņemam tikai atrunas, ka par visu lems jaunās domes.”

Vienlaikus LPS ekspertiem norādīja arī uz problēmām pašvaldību finanšu jomā. 2020.gadā pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veido vien 18,8% no konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kas ir zemākais īpatsvars kopš 2007. gada. Pēc pašreizējām prognozēm, arī 2021.gadā un 2022.gadā pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā turpinās samazināties. Tajā pašā laikā pašvaldību kompetence tiek palielināta, nosakot pašvaldībām jaunu funkciju bez finansējuma.

Vizītes laikā eksperti tiekas arī ar Rīgas domes pārstāvjiem, vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, uzklausot paskaidrojumus par pašvaldību paustajām bažām. Marks Kolss aģentūrai LETA atzina, ka, pirms notikusi tikšanās ar visām iesaistītajām pusēm, ir grūti izdarīt secinājumus, taču izteicies, ka valdības pārstāvji tiks aicināti konsultēties ar pašvaldībām, pirms pieņemt lēmumu. Jo tikai tā reforma, kas izrunāta ar iedzīvotājiem, ar vietverām, uzskatāma par veiksmīgu. EK pārstāvis arī komentēja, ka pašvaldību skaita noteikšana ir katras valsts politiskais jautājums un izšķiršanās, un EK šajā jautājumā neiejaucas.