Rīgas plānošanas reģionā deinstitucionalizācijas projektā sociālos pakalpojumus saņem 410 personas
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās deinstitucionalizācijas projektā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņem 410 personas, kas ir par gandrīz 40% vairāk nekā šī gada pirmajā ceturksnī, informēja Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Annele Tetere.
Viņa skaidroja, ka šo pakalpojumu saņēmēju skaitu veido divas grupas - bērni ar funkcionāliem traucējumiem, viņu vecāki un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem. Deinstitucionalizācijas projekta priekšrocības arvien vairāk novērtē tās klienti. Tas ir kopīga darba ar pašvaldību sociālajiem dienestiem rezultāts.
"Mēs redzam, ka nepilna gada laikā ir būtisks pakalpojumu saņēmēju pieaugums. Vienlaikus ar jaunu sociālu pakalpojumu veidošanos pašvaldībās, projekts ir pavēris iespēju daudz lielākā apjomā bērniem ar invaliditāti, viņu vecākiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem izmantot līdz šim grūti pieejamus pakalpojumus. Šī ir pozitīva tendence, kas norāda, ka deinstitucionalizācijas projekts sāk "iedzīvoties" sabiedrībā," uzsvēra Tetere.
Sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašlaik saņem 150 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem reģiona 13 pašvaldībās un 260 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī viņu vecāki reģiona 25 pašvaldībās. Rīgas plānošanas reģions ir līderis pēc sasniegtajiem rādītājiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pakalpojumus var saņemt Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāji, kuri tika izvērtēti deinstitucionalizācijas projekta pirmajā posmā un kuriem tika izstrādāti individuālie atbalsta plāni. Projektā piedalās reģiona 29 pašvaldības, izņemot Rīgu.
86 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņem speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, savukārt 68 personas saņem atbalsta grupas un grupu nodarbības. No specifiskākiem pakalpojumiem 16 personas izvēlējušās saņemt aprūpes pakalpojumus mājās, 13 personas apmeklēt dienas aprūpes centru un sešas personas - specializētās darbnīcas pakalpojumus, bet astoņas personas izvēlējušās dzīvot grupu dzīvoklī/mājā.
Savukārt no 260 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 204 bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, 49 bērni - aprūpes pakalpojumu, 34 - "atelpas brīža" pakalpojumu un divi - dienas aprūpes centra pakalpojumu. Bērni var saņemt ļoti plašu klāstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - tostarp ergoterapiju, fizioterapiju, kanisterapiju, mākslas terapiju, psihologa konsultācijas, logopēda pakalpojumu, hidroterapiju, reitterapiju un citus.
Ņemot vērā ikdienas sarežģītās rūpes par bērnu, 103 vecāki, bērnu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes atbalstam saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus, kā arī var piedalīties izglītojošās atbalsta grupās.
Rīgas plānošanas reģions īsteno reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Jau ziņots, ka līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īstenos Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu. Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar tā teritorijā esošajā pašvaldībām. Alojas, Ādažu, Baldones, Babītes, Carnikavas, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu un Tukuma pašvaldības. Rīga ir vienīgā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība, kas nav noslēgusi sadarbības līgumu. Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar devīzi "Sirdsdomas jaunai dzīvei".