Menu
 

"Jūrmalas aizsardzības biedrība" uzvar procesā par kāpu aizsardzību Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Glābšanas stacija Majoros joprojām ir vajadzīga pašvaldības funkciju pildīšanai, taču tas nekavēja Jūrmalas pilsētas domi pieņemt lēmumu par šīs būves atsavināšanu.  Foto – Uldis Kronblūms Glābšanas stacija Majoros joprojām ir vajadzīga pašvaldības funkciju pildīšanai, taču tas nekavēja Jūrmalas pilsētas domi pieņemt lēmumu par šīs būves atsavināšanu. Foto – Uldis Kronblūms

Pagājušajā mēnesī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 26. jūnija spriedumu, ar kuru tika apmierināts “Jūrmalas aizsardzības biedrības” pieteikums un atzīts par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes 2011. gada 11. augusta lēmums Nr. 383 par Majoru glābšanas stacijas būves un 48/100 domājamo daļu no zemesgabala Pilsoņu ielā 2, Jūrmalā, atsavināšanu privātīpašniekam. Jāuzsver, ka šim spriedumam turpmāk būs ļoti liela nozīme krasta kāpu aizsardzības jomā.

Tiesas spriedumā noradīts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā noteiktā aizlieguma atsavināt zemi Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā mērķis ir nodrošināt, lai aizsargjoslā esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Senāts atzina, ka Gata Trukšņa (ZZS) vadītā Jūrmalas pilsētas dome šo normu pārkāpusi, jo Majoru glābšanas stacijas ēkas un tai piederošās zemes atsavināšana ir pretēja Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas mērķim. Spriedums īpaši nozīmīgs, lai nepieļautu tālāku nepamatotu valsts un pašvaldības zemes atsavināšanu Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā. Piemēram, Jūrmalas pilsētā tas var attiekties gan uz glābšanas staciju Dubultos, gan citām jūras piekrastes zemēm.

Dome atsavina glābšanas stacijas ēku, lai pēc tam to patapinātu

2011.gada 11. augustā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr. 383 par tai piederošās glābšanas stacijas ēkas un 48/100 domājamo daļu no zemesgabala Pilsoņu ielā 2, Jūrmalā, atsavināšanu. Īpašums, noslēdzot pirkuma līgumu, tika pārdots trešajai personai – SIA “Shwartz” –, kam piederēja 52/100 domājamās daļas no šā zemesgabala un kafejnīcas ēka uz tā. Īpašums atrodas Rīgas līča piekrastes – krasta kāpu – aizsargjoslā. “Jūrmalas aizsardzības biedrība” vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu.

Lieta nonāca līdz Administratīvajai apgabaltiesai, kas ar savu 2015. gada 26. jūnija spriedumu apmierināja biedrības pieteikumu. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka Jūrmalas pilsētas dome ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu un strīdus īpašuma atsavināšana ir pretēja Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas mērķim nodrošināt, lai tajās esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Turklāt, apgabaltiesas ieskatā, ar domes lēmumu ir pārkāpta likuma “Par pašvaldībām” 77. panta ceturtā daļa, jo strīdīgais īpašums pretēji domes apgalvotajam ir nepieciešams pašvaldības funkcijas – nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz drošu vidi (kārtības nodrošināšana, drošība uz ūdeņiem un pludmalē) – pildīšanai.

Jūrmalas pilsētas domi šis spriedums neapmierināja, tādēļ tā iesniedza kasācijas sūdzību. Dome uzskata, ka līdz ar pirkuma līguma noslēgšanu pārsūdzētais lēmums ir zaudējis spēku, tādēļ publisko tiesību attiecības ir pārvērtušās privāto tiesību attiecībās. Līdz ar to strīds risināms vienīgi civiltiesiskā kārtībā. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts neliedz trešajai personai tiesības konkrētajos apstākļos iegūt strīdus īpašumu. Kasācijas sūdzību bija iesniegusi arī trešā persona jeb SIA “Shwartz”, kas arī pauda viedokli, ka šī lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, turklāt tiesa nepamatoti plaši tulkojusi pieteicējas jeb “Jūrmalas aizsardzības biedrības” tiesības iesniegt pieteikumu vides interesēs. Praktiski Jūrmalas pilsētas domes un SIA “Shwartz” viedokļi un argumenti par strīda objektu un izveidojušos situāciju pilnīgi saskanēja.

Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē, kurā piedalījās senatori Vēsma Kakste, Dzintra Amerika, Jautrīte Briede, Andris Guļāns, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Dace Mita, Valters Poķis, Līvija Slica, Ieva Višķere un Rudīte Vīduša, nosprieda atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 26. jūnija spriedumu, bet Jūrmalas pilsētas domes un SIA “Shwartz” kasācijas sūdzības noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams. Senatori secinājuši, ka lieta tomēr izskatāma administratīvā procesa kārtībā, jo tajā tiek spriests par tiesiskajām attiecībām un aizsargājamām interesēm, kas īpaši būtiskas un nozīmīgas visai sabiedrībai, piemēram, par augstvērtīgas un ilgtspējīgas vides saglabāšanu Baltijas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Senāts arī ņēma vērā, ka persona, kura iesniegusi pieteikumu administratīvajā lietā, jeb “Jūrmalas aizsardzības biedrība” atbilstoši Civilprocesa likuma normām nemaz nevarētu kļūt par civillietas dalībnieci.

Senāts piekrita Administratīvās apgabaltiesas uzskatam, ka krasta kāpu aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt piekrastes dabas resursu, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu, un sabiedrības tiesībām prasīt to nodrošināt. Tāpat Senāts pievienojās viedoklim, ka strīdus zeme ir nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanai, ko apstiprināja arī fakts, ka pēc īpašuma atsavināšanas dome ar SIA “Shwartz” noslēgusi glābšanas stacijas ēkas patapinājuma līgumu. Arī Senāts nonāca pie secinājuma, ka Jūrmalas pilsētas domes lēmumam par Majoru glābšanas stacijas būves un 48/100 domājamo daļu no zemesgabala Pilsoņu ielā 2, Jūrmalā, atsavināšanu privātīpašniekam nav saskatāms tiesiskais pamats un nav attaisnojuma.

Bulduru 3. līnijas posmu tagad aizsegusi fundamentāla sēta. Ja jūrmalniekiem un pilsētas viesiem paveiksies, kādreiz viņu skatam tur atkal atklāsies jūra, bet cerību kādreiz atgūt arī ielu faktiski nav…


Dome darījusi visu, lai jūrmalnieki pazaudētu ielas posmu

Lieta par glābšanas staciju Majoros nav vienīgā, kurā “Jūrmalas aizsardzības biedrība” spiesta tiesāties ar Jūrmalas pilsētas domi. Piemēram, 2019. gada 14. novembrī Administratīvā apgabaltiesa, apmierinot šīs biedrības un vairāku privātpersonu pieteikumu, atcēla Jūrmalas pilsētas domes noslēgto nomas līgumu, ar kuru “Parex” bankas bijušā akcionāra Krasovicka ģimenei tika nodots lietošanā 3. līnijas posms Bulduros. Šo spriedumu vēl var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Kā uzsver “Jūrmalas aizsardzības biedrības” valdes loceklis Uldis Kronblūms, minētā tiesvedība saistīta ar vienu no skandalozajiem Jūrmalas pilsētas domes noslēgtajiem zemes nomas līgumiem “Parex” bankas impērijas projekta attīstīšanai Bulduros. Villas “Marta” kompleksa apbūvei nepieciešamajos trijos kvartālos īpašnieki nojauca visas vēsturiskās koka ēkas, taču kvartālu sadalošā 3. līnija traucēja viņiem piekļūt villas kompleksā uzbūvētajai tenisa hallei. Jūrmalas pilsētas dome 1999. gadā noslēdza līgumu par šķērsielas nomu tikai uz pieciem gadiem, bet vēlāk līgums tika pagarināts līdz 2014. gadam. Tā rezultātā minētais pilsētas ielas posms tika slēgts iedzīvotājiem un palika aiz īpašuma necaurskatāmā žoga.

Pēdējais nomas līgums tika noslēgts 2015. gada 11. maijā, kad pēc publiska skandāla Jūrmalas pilsētas domei neizdevās slepus nodot minēto ielas posmu atsavināšanai. Tomēr no ieceres juridiski likvidēt ielu Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome neatteicās. 2016. gadā Jūrmalas pilsētas teritorijas plāna grozījumu izstrādes gaitā minētajam zemesgabalam pēkšņi “izdzisa” sarkanās līnijas, kuras nosaka, ka atļautā izmantošana starp tām ir iela, ceļš un citi līdzīgi izmantošanas veidi. Pēc publiska skandāla Jūrmalas dome to skaidroja kā “tehnisku kļūdu”.

Neviena no procesā iesaistītajām institūcijām nav atzinusi, ka Krasovickiem jebkad bijis atļauts likvidēt ielu, tomēr ir pamatotas šaubas, vai jūrmalnieki nākotnē šo ielas posmu varēs izmantot. Visticamāk, iela paliks aiz īpašuma žoga, taču tā vismaz būs saskatāma. Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norādījusi uz nepieciešamību saglabāt villas teritorijas sastāvā atrodošās ielas trasējuma caurskatāmību. Patlaban tā redzamību un skata perspektīvu traucē izbūvētais nožogojums Bulduru prospekta pusē un vārti Vidus prospekta pusē.

Guntis Grūba: Šim spriedumam jākalpo sabiedrības interesēm!

Viens no “Jūrmalas aizsardzības biedrības” biedriem ir jurists Guntis Grūba. Vienlaikus viņš ir arī Jūrmalas pilsētas domes deputāts, kurš ievēlēts no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas saraksta, bet domē darbojas opozīcijā. Tieši G. Grūba ir tā persona, kas “Jūrmalas aizsardzības biedrībā” nodarbojas ar tiesvedībām. Kā pastāstīja Grūba, dažādu administratīvo procesu pa šiem gadiem bijis diezgan daudz. Raksturīgi, ka visas šīs tiesvedības ir samērā sarežģītas. Sākotnēji biedrībai tiesās veicies salīdzinoši labāk, bet laika gaitā situācija mainījusies.

Tas skaidrojams ar to, ka Jūrmalas pilsētas dome, vadoties no tiesu prakses, ir labojusi savas kļūdas. Piemēram, tagad teritorijas plānojums tiek izstrādāts, ievērojot visas procedūras. No vienas puses, tas, protams, ir pozitīvi, bet negatīvais ir tas, ka joprojām tiek pieļautas situācijas, kas sabiedrībai nepatīk. Piemēram, iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka savrupmāju rajonos tiek būvētas daudzdzīvokļu mājas, nosaucot tās par viesu namiem. Starp citu, tiesvedībā par šo nelikumību pirmajās tiesu instancēs biedrības pieteikums netika apmierināts, to apmierināja tikai Senāts, kas zemāko instanču tiesai norādīja, ka teritorijas plānojums tomēr ir jāievēro. Tas liecina arī par to, ka dažādu tiesu viedokļi var atšķirties.

Jurists Guntis Grūba arī uzsver, ka tiesvedību procesi ir ne vien sarežģīti, bet arī ļoti ilgi, tie turpinās gadiem, kas arī ir viena no problēmām. Piemēram, vienas tiesvedības laikā pat ticis grozīts attiecīgais likums. Varētu pat šķist, ka notikusi lobēšana… Rezultātā šī tiesvedība zaudēja jēgu, jo grozītā likuma normas no zemes īpašniekiem vairs nepieprasīja noteiktu darbību, šajā gadījumā meža transformāciju. Protams, “Jūrmalas aizsardzības biedrībai” neizdodas uzvarēt visās tiesvedībās, toties tās uzvaras, kas tikušas gūtas, ir ļoti būtiskas. Piemēram, Senāta spriedums lietā par Majoru glābšanas staciju ir ļoti svarīgs, lai nepieļautu valsts un pašvaldības īpašuma atsavināšanu kāpu aizsargjoslā ne vien Jūrmalā, bet arī citās piejūras teritorijās. “Šim spriedumam jākalpo sabiedrības interesēm!” sarunas noslēgumā uzsvēra Guntis Grūba.

Pašvaldība atkal pārņem īpašumu

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” lūgumu sniegt komentāru par izveidojušos situāciju tika saņemta Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes atbilde: “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Jūrmalas pašvaldības interesēs cēla prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā pret Jūrmalas pilsētas domi un privātpersonu par pašvaldības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā (īpašuma tiesību atjaunošanu pašvaldībai). Attiecīgi vispārējās jurisdikcijas tiesa jau ir devusi savu vērtējumu attiecībā uz prasījumu par zemesgrāmatas ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā (īpašuma tiesību atjaunošanu pašvaldībai). Attiecīgi konkrētā nekustamā īpašuma īpašumtiesību pārskatīšanai šobrīd nav pamata.”

Tas nozīmē, ka strīdus objekts atkal ir kļuvis par pašvaldības īpašumu ar visām no tā izrietošajām sekām. Un neapšaubāmi, ka šis tiesas spriedums kalpos par precedentu citām tiesvedībām ar līdzīgu saturu.

1 komentārs

  • Juris Strēlnieks
    Juris Strēlnieks Trešdiena, 08 Janvāris 2020 12:53 Komentāra saite

    Sākam Mūsu Tautas zemi atgriezt atpakaļ pa visu Latviju arī!!! Jo kā sacījis ir mūsu Kārlis Ulmanis-Vienībā ir mūsu dzīves lielais dzīves spēks!!! Pietiek ar šīm pārdevušajām deputāti melnajām dvēselītēm!!!!!!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.