Menu
 

Saeimas deputāti pašvaldību reformā piedāvā izdalīt "pierobežas novadus" un ieviest apriņķu pārvaldes

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Savos priekšlikumos gaidāmajai Administratīvi teritoriālajai reformai Saeimas deputāti piedāvā ieviest otrā līmeņa pašvaldības - piecus apriņķus, kā arī atsevišķi izdalīt pierobežas novadus.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem.

Kā pastāstīja komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP), kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.

Sākotnēji komisija plāno izskatīt priekšlikumus, kuri saistīti ar likumprojekta tekstu, bet pēc tam lemt par robežu grozīšanu. Deputāti aptuveni 20 minūtes diskutēja par priekšlikumu skatīšanas procedūru. Komisijas vadība solīja, ka jautājumi, kas skars pašvaldību robežas, bez konkrētās vietvaras pārstāvju klātbūtnes skatīti netiks.

Pirmās pusotras stundas laikā deputāti paspēja izdiskutēt piecus priekšlikumus. Pirmais bija deputāta Andra Kazinovska (JKP) priekšlikums izveidot tā dēvētās otrā līmeņa pašvaldības un uz pašreizējo piecus plānošanas reģionu bāzes izveidot otro valsts pārvaldes līmeni.

"Reģionu vadība ir atkarīga no tajā ietilpstošo pašvaldību vadītāju iniciatīvas, un lielā mērā pēdējo gadu laikā tas nav attaisnojies. Uzskatām, ka tieši valsts pārvaldes reģioni spētu nodrošināt līdzsvarotu attīstību valsts teritorijā, jo pašreizējā kārtība, kad ministrijas nosaka līdzekļu apgūšanu un pārdali, radījuši situāciju, kad novadi nav līdzvērtīgi, jo lielākie novadi ir priekšā, bet mazākie - iepaliek. Reģionu dalījums to novērstu," sprieda deputāts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sacīja, ka Kazinovskim ir vairāki priekšlikumi, kas paredz otrā līmeņa pašvaldību ieviešanu, bet viņš sliektos atbalstīt tikai to priekšlikumu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus likumos, kas regulētu šo reģionu darbu.

Diskusiju laikā deputātiem radās dažādi jautājumi par reģionu juridisko definējumu, to pārvaldības sistēmu, funkcijām un arī finansējumu to pastāvēšanai, taču vairumā gadījumu no politiķu puses izskanēja arī viedoklis, ka šo jautājumu nevar risināt konkrētā likumprojekta un priekšlikuma ietvaros.

Arī Pūce sacīja, ka priekšlikums izveidot apriņķus ir konceptuāls, nevis detāls, un par tā īstenošanu dzīvē var runāt tikai tad, kad ir saņemts konceptuāls atbalsts. "Var, protams, atvērt diskusiju par reģionu funkcijām, finansējumu un aicināt te parunāties visas valsts iestādes kā būtu, ja būtu, taču tas būtu tāds patīkams seminārs, kas patlaban likumdošanas procesā nav tik lietderīgi," sacīja politiķis.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji pauda viedokli, - ja politiķi grib veidot valsts pārvaldes otro līmeni, tad tas nav šī likumprojekta jautājums, bet, ja grib veidot tieši pašvaldību otrās pārvaldes līmeni - tas būtu jālemj pašām vietvarām, bet arī tas jāregulē citā likumā. Rezultātā deputāti par šo priekšlikumu nebalsoja, vienojoties par to lemt tad, kad sāks izskatīt Kazinovska priekšlikumu, kas paredz reģionu izveidi uzticēt Ministru kabinetam.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) piedāvāja likumā iekļaut terminu "pierobežas novadi", paredzot, ka tie būtu visi novadi, kam ir ārējās valsts sauszemes robežas. Tāpat viņš aicināja definēt, kuri īsti ir Pierīgas novadi. Šādas skaidrības ieviešana, viņaprāt, palīdzētu nākotnē veiksmīgāk veidot likumus, kas saistīti ar izglītības funkciju nodrošināšanu, atbalsta sniegšanu teritorijām un tamlīdzīgi.

Pūce un Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šo terminu likumprojektā var ieviest tad, ja tas arī turpmāk likumā tiek minēts, taču konkrētajā situācijā tas tā nebūtu, tādēļ šādas teksta izmaiņas neesot lietderīgas.

Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka priekšlikumu varētu atbalstīt, ja runa būtu nevis par visiem sauszemes novadiem, kam ir ārējās valsts robežas, bet gan konkrēti par austrumu novadiem, kas ir Eiropas Savienības ārējā robeža.

"Latvijai ir jāstiprina ES ārējā robeža austrumos un tam ir nepieciešami konkrēti pasākumi, taču, piemēram, Latvijas - Lietuvas robežas stiprināšanai būtu nepieciešami pavisam citi darbi. Šīs teritorijas nevar likt zem viena termina," sacīja deputāte.

Arī ministrs Pūce sacīja, ka šāda terminoloģija būtu pārlieku plaša, jo nevar ieviest novadu kategoriju, kas dzīvē nav realizējama. "Piemēram, kura valsts politika apvienotu Jūrmalas un Alūksnes problemātiku? Abas vietvaras ir nesaistītas, bet tām abām būtu robežas - vienai ar sauszemi, bet otrai ar jūru," teica ministrs, norādot, ka par šādām izmaiņām, iespējams, varētu spriests likuma "Par pašvaldībām" kontekstā. Arī par šo priekšlikumu balsojums pagaidām tika atlikts.

Komisija plāno strādāt līdz pat vēlai pēcpusdienai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.