Menu
 

VL-TB/LNNK piedāvā visus Latvijas novadus pārdēvēt par apriņķiem

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā administratīvi teritoriālās reformas laikā visus Latvijas novadus pārdēvēt par apriņķiem. 

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.

Apvienība iesniegusi vairākus priekšlikumus un viens no tiem piedāvā visus Latvijas novadus pārdēvēt par apriņķiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka pēc būtības nav nozīmēs vai teritorijas dēvē par novadiem vai par apriņķiem, taču šīm izmaiņām būtu liels praktisks izaicinājums. Proti, būtu nepieciešams grozīt vairākus desmitus likumu un vairākus simtus Ministru kabineta noteikumu, jo tajos visos patlaban ir iekļauti novadi, nevis apriņķi.

"Tas mainītu visus reģistrus, mainītos visu iedzīvotāju adreses un pagaidām nav skaidrs, cik tas izmaksātu. Aicinu deputātus paturēt prātā šos praktiskos izaicinājumus, kuri līdz reformas ieviešanai būtu jāpaspēj," pauda ministrs.

Konceptuāli vairums deputātu sliecās par labu šādai idejai, taču bija arī vienisprātis, ka vajadzīgs kompetento iestāžu atzinums par to, kādas būtu izmaiņu izmaksas un vai to pēc būtības ir iespējams savlaicīgi paveikt.

"Kā minimums nepieciešams Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta un citu iestāžu atzinumi," sacīja deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Līdzīgi arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) aicināja visas republikas pilsētas likumā pārdēvēt par "lielajām pilsētām" un Pūce atkārtoti vērsa uzmanību, ka tīri teorētiski tas ir iespējams, taču jāpievērš uzmanība šo izmaiņu praktiskajiem izaicinājumiem. "Šajā gadījumā būtu jāmaina aptuveni 74 Ministru kabineta noteikumi," pauda ministrs.

Deputāti lemšanu par šiem jautājumiem atlika, vienojoties, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sadarbībā ar citām ministrijām aptaujās iesaistītās valsts iestādes un informēs komisiju par nepieciešamo finansējuma apjomu un citām niansēm.

Nacionālā apvienība arī aicināja atsevišķi izdalīt kultūrvēsturiskos novadus, kas būtu "teritoriālas vienības ar kopīgu vēstures, kultūras, etnogrāfisko, arī reljefa īpatnību mantojumu, kas tās atšķir citu no citas un veido lokālo identitāti". Kā skaidroja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), tas attiektos, piemēram, uz suitiem, malēniešiem, lībiešiem un citām grupām, kas izceļas ar savu kultūridentitāti. 

"Reformas kontekstā daudzu satrauc jautājums, ka viņi zaudēs savu vietējo identitāti. Šis būtu veids, kā pateikt, ka mums ir svarīgi viņu identitāti saglabāt un ka mēs plānojam paredzēt arī atbalsta mehānismus šīs kultūras kopšanai nākotnē," sacīja deputāts.

VARAM un Saeimas Juridiskais birojs pauda viedokli, ka saturiski šo priekšlikumu vērtēt nevēlas, bet juridiski šo terminu iekļaut likumā nebūtu lietderīgi, jo likumā tas turpmāk vairs netiek izmantots. Tāpat, pēc būtības šis neesot administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājums.

Deputāts Arvils Ašeradens (JV) tikmēr interesējās, vai kultūrvēsturiskais novads būtu viena pašvaldība vai kāds areāls. "Kur, piemēram, sākas un beidzas suiti? Kur ir tās robežas?" taujāja deputāts.

Kultūras ministrijas pārstāvji norādīja, ka robežu noteikšana būtu "interesants jautājums", jo kultūras telpa tiešām var nesaskanēt ar administratīvo iedalījumu. Vienlaikus ministrijas pārstāvji norādīja, ka konceptuāli šādam ierosinājumam piekrīt un būtu gatavi izstrādāt plānu kultūrvēsturisko telpu atbalstam, taču nav pārliecināti, vai tas ir konkrētā likuma jautājums.

Deputāti vienojās atgriezties pie šī jautājuma, kad tiks skatīts likumprojektam iesniegtais 53.priekšlikums - piedāvājum Kultūras ministrijai līdz 2020.gada 31.decembrim uzdot par pienākumu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā koncepciju kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstam.

Šodien komisija izdiskutējusi aptuveni 20 no 335 priekšlikumiem. Par vairumu izrunāto priekšlikumu lēmumi gan netika pieņemti, jo daudzi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un nereti deputāti lēmuma pieņemšanu atliek līdz brīdim, kad nonāk pie pēdējā priekšlikuma, kas saistīts ar konkrēto tematu. 

Piemēram, pirmo priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Andris Kazinovskis (JKP), taču balsojums par to tika atlikts līdz pat 112.priekšlikumam, jo tie abi ir savstarpēji saistīti.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.