Menu
 

Mārupe un Babīte vienā novadā – par vai pret? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Andrejs Ence, Juris Pūce, Mārtiņš Bojārs. Foto - LETA, Valsts kanceleja Andrejs Ence, Juris Pūce, Mārtiņš Bojārs. Foto - LETA, Valsts kanceleja

Administratīvi teritoriālā reforma saskaras ar ievērojamu pretestību. Ar prātu saprotam, ka Latvijai tā ir nepieciešama, bet tiklīdz ir runa par konkrētām pašvaldībām, no to puses seko gūzma iebildumu un apgalvojumu, ka novads jau tāpat ir pašpietiekams un uz attīstību tendēts, ka no šīs reformas nebūs nekādu ieguvumu, turklāt reizē tiek apelēts pie iedzīvotāju patriotisma. Pierīgas reģionā uz citu pašvaldību fona salīdzinoši klusāki ir Mārupes un Babītes novada iebildumi pret to apvienošanu, lai gan tādi tomēr ir, jo kur nu bez tiem…

Jau teju gads aizritējis, kopš sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāts Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma jaunais modelis, kas attiecībā uz Babītes novadu un Mārupes novadu paredz tos apvienot, izveidojot Mārupes novadu ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju, kopējo platību 347 km2 un administratīvo centru Mārupē. Starp citu, Mārupes novads atbilst administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem, lai arī turpmāk varētu pastāvēt savās tagadējās robežās, jo robežojas ar galvaspilsētu un tajā dzīvo krietni vairāk par 15 000 cilvēku.

Izvirzītajiem kritējiem neatbilst Babītes novads, kas arī atrodas tieši blakus Rīgai, bet līdz 15 000 iedzīvotāju tam pietrūkst dažu tūkstošu. Arī Babītes vidusskolas 9.–12. klašu posmā mācās tikai aptuveni 100 jauniešu, nevis reformas kritērijos noteiktie vismaz 130. Ģeogrāfiskā ziņā Mārupes novads ir vienīgā pašvaldība, kam var pievienoties babītieši, jo viņu novads robežojas tikai vēl ar divām pilsētām – Rīgu un Jūrmalu.

Babītes novads negrib pie Mārupes, bet ņemtu sev Skulti

Babītes novada pašvaldības domes deputāti pagājušā gada 7. augustā ārkārtas sēdē izteica savu viedokli par abu novadu apvienošanu, ko vēstules formā nosūtīja gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan Ministru prezidentam, gan arī Saeimai. Analizējot sava novada situāciju, babītieši uzsvēra, ka tā teritorija ir ģeogrāfiski vienota, jo attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz tā administratīvajam centram Piņķos nepārsniedz 50 km, bet ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz tam. Redzot tendences ar darījumiem nekustamo īpašumu tirgū, deputāti prognozē, ka iedzīvotāju skaits Babītes novadā turpinās pieaugt. Izvērtējot bērnu skaita pieauguma dinamiku savā novadā, babītieši secinājuši, ka Babītes vidusskola ir perspektīva mācību iestāde ar pieaugošu izglītojamo skaitu.

Interesants ir Babītes novada domes deputātu piedāvājums izvērtēt Mārupes novada Skultes ciema teritorijas iekļaušanu savas pašvaldības administratīvajā teritorijā – vairāki desmiti izglītojamo no šī ciema mācās Babītes vidusskolā, turklāt starp Skultes ciemu un Piņķu ciemu kursē sabiedriskais transports. Iespējams, ka Babītes deputāti aplēsuši, ka kopā ar skultiešiem viņi sasniegtu kāroto 15 000 iedzīvotāju robežu…

Deputātiem vismaz toreiz nebija skaidrs, kā Babītes un Mārupes novadu apvienošana radītu labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai šajās teritorijās, jo attīstība abos novados jau tāpat notiek pietiekami aktīvi. Protams, neizpalika viens no lielākajiem reformas pretinieku trumpjiem – jautājums, kāds būtu ieguvums novadu iedzīvotājiem un valsts pārvaldes sistēmai. Piesaukts Latvijas Bankas pētījumā “Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?” izteiktais aicinājums ņemt vērā faktoru, ka var zust viena no mazo pašvaldību lielākajām priekšrocībām – ciešāka vietējo politiķu saikne ar vēlētājiem, kas ļauj labāk izprast iedzīvotāju vajadzības. Izvērtējot visu iepriekš minēto un vēl citus aspektus, Babītes novada pašvaldības dome pauda uzskatu, ka nav nekāda ekonomiskā pamatojuma un lietderīguma veidot jaunu administratīvo teritoriju, apvienojot Mārupes novadu ar Babītes novadu.

Mārupieši ieguvumus nesaskata, tikai izdevumus

Lēmumu neatbalstīt likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu pagājušajā mēnesī pieņēma Mārupes novada pašvaldības domes deputāti. Arī mārupieši uzskata, ka abi novadi ir pašpietiekami un katrs atsevišķi spēj nodrošināt pašvaldības funkcijas. Turklāt viņi apgalvo, ka apvienošanas gadījumā jaunizveidotā novada pašizaugsme tikšot būtiski bremzēta. Mārupes novads jau šobrīd izpilda visus likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” noteiktos kritērijus, bet Babītes novads tos neizpilda tikai attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kas ar katru gadu pieaug un jau nākamo piecu gadu laikā varētu sasniegt 15 000 robežu. Apvienojot abu novadu teritorijas, radīšoties satiksmes problēmas, jo starp tām nav savienojoša sabiedriskā transporta un ceļu tīkla, turklāt tā izveide neesot racionāla, jo visi galvenie ceļi savienojas ar Rīgu. Līdz ar to babītiešiem, lai nokļūtu jaunveidojamā novada centrā Mārupē, turp būtu jādodas caur Rīgu.

Tajā pašā laikā Mārupes novada pašvaldībā ir pieaugošs iedzīvotāju skaits, bet pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem jau tagad tiek nodrošināta augstā līmenī. Mārupes pašvaldība jau tagad sekmē uzņēmējdarbību, nodrošina teritorijas attīstības plānošanu, gādā par iedzīvotāju izglītību, nodrošina sociālos pakalpojumus, bet administratīvās izmaksas uz vienu novada iedzīvotāju ir vienas no zemākajām valstī.

Mārupieši uzskata, ka novadu apvienošanās gadījumā ievērojami papildu līdzekļi no budžeta būs jātērē grāmatvedības un lietvedības dokumentu sistēmu integrācijai, teritorijas attīstības programmu, stratēģiju un teritorijas plānošanas dokumentu integrācijai un pārstrādei. Mārupes novada dome uzskata, ka dokumentos nav pietiekamas detalizācijas par apvienošanos paredzētajai dotācijai 155 000 eiro apmērā, vēršot uzmanību uz to, ka pēc provizoriskiem pašvaldības aprēķiniem būtu nepieciešami ne mazāk kā 326 275 eiro, kas segtu tikai minimālās prasības.

Deputātu ieskatā, Mārupes novads būtu veidojams kā reģionālas nozīmes centrs, jo, pretēji likumprojekta anotācijā norādītajam, ka Rīga nodrošina ievērojamu darbavietu skaitu Pierīgas novadiem, Mārupes novadā reģistrēto darbavietu skaits pārsniedz deklarēto iedzīvotāju skaitu visā novadā, kas liecina arī par ievērojamu darbaspēka migrāciju no galvaspilsētas un kaimiņu novadiem.

Kas ir lielākie bļāvēji “pret”?

Atis Blinds, kurš sporta līdzjutējiem labi zināms kā ilggadējs Latvijas vīriešu florbola izlases līderis, bet biznesa vides pārstāvji viņu atpazīst kā SIA “Lāči” bijušo izpilddirektoru, tagad – SIA “Forevers” mazumtirdzniecības tīkla direktoru, vēl ne tik sen dzīvoja Babītes novada Piņķos, bet nu mājo Mārupē, tādēļ “Rīgas Apriņķa Avīze” jautāja viņa viedokli par abu novadu apvienošanos.

“Es zinu, ka gandrīz visi bļauj pret šo reformu, bet, vērtējot situāciju racionāli un ņemot vērā, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, uzskatu, ka attiecīgi jāsamazina arī pārvaldes administratīvais aparāts. No tāda viedokļa šī administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama,” savas domas pauž A. Blinds. “Es saprotu, ka tie lielākie bļāvēji ir tieši tie cilvēki, kuri paši šobrīd strādā šajā pārvaldes aparātā, bet var zaudēt savus amatus,” savos izteikumos ļoti tiešs ir Blinds.

Ņemot vērā loģiku un skatoties, kā šādi procesi notiek citās valstīs, ir skaidrs, ka arī mēs Latvijā bez šīs optimizācijas neiztiksim. Kā uzsver Atis Blinds, šajā gadījumā valsts pārvaldi var salīdzināt ar uzņēmējdarbību, kurā arī visu laiku tiek meklētas iespējas un varianti, kā optimizēt izdevumu pozīcijas, lai ražošana būtu efektīvāka, bet rezultāts – saprātīgāks. “Man grūti spriest, kā izpaudīsies šī reformas procesa organizēšana un vadīšana, bet esmu pārliecināts – ja tam apakšā ir reāls plāns, ko iespējams realizēt, tad es neredzu nekādas būtiskas problēmas, lai būtu pret šīm gaidāmajām pārmaiņām. Ja valsts aparāts kopumā no tā iegūs, kaut vai ietaupot līdzekļus, ko varēs izmantot kaut kam citam, tad kāpēc gan ne? Protams, tad būs jautājums, kam tieši to ieekonomēto naudu izlietos,” retoriski jautā A. Blinds.

Runājot konkrēti par Mārupes novada apvienošanu ar Babītes novadu, Blinds atzīst, ka principiālu iebildumu pret to viņam neesot: “Es redzu racionālu iemeslu, kādēļ tas tiek darīts, tajā pašā laikā man nav pretargumentu, kādēļ lai to nedarītu.” Jautāts, vai pašam bieži bijušas darīšanas pašvaldībā, Atis Blinds atklāj, ka savulaik Babītes novada pašvaldības administrāciju Piņķos viņš apmeklējis samērā bieži, piemēram, piedaloties darba grupā par novada logo izstrādāšanu. Savulaik, kad vēl strādājis maizes ceptuvē “Lāči”, Blinds darbojies arī Babītes Uzņēmēju biedrībā, kā arī pārstāvējis šo novadu sporta sacensībās.

Tagad Mārupē vizītes pašvaldībā bijušas saistītas tikai ar priecīgu notikumu ģimenē – ar dēla piedzimšanu pagājušā gada vasarā. Pašvaldībā tika saņemta bērna dzimšanas apliecība, kā arī sakarā ar viņa piedzimšanu piešķirts pabalsts. Vēl bijis emocionāli jauks un sirsnīgs pašvaldības sarīkots pasākums, kurā tikušas sveiktas visas tās mārupiešu ģimenes, kurās pērn pasaulē nācis mazulis. Atim Blindam ir arī meitiņa, kura piedzimusi laikā, kad viņš vēl dzīvoja Piņķos. Vai līdzīgu pasākumu toreiz bija noorganizējusi arī Babītes novada pašvaldība, viņš neatceras. Vismaz atmiņā tas neesot palicis…

Problēmu risinājums – mobilitātes paaugstināšana un attālinātie pakalpojumi

Gan Babītes, gan Mārupes novads jau šobrīd ir uz attīstību un izaugsmi tendētas administratīvās teritorijas. Ja atceramies matemātiku, tad, savienojot divas pozitīvas vienības, kopsummā iegūtajam rezultātam arī jābūt pozitīvam. Dzīvē gan viss nav tik strikti kā aritmētikā, tomēr – kāpēc gan ne? Sevišķi, ja izdosies novērst jau paredzamo jaunveidojamā Mārupes novada trūkumu – labu ceļu un sabiedriskā transporta trūkumu starp Piņķiem un Mārupi. Satiksmes ministrija jau ziņojusi, ka tās speciālisti turpina darbu pie ceļu tīkla izvērtējuma un ir sākuši strādāt pie normatīvo aktu pārskatīšanas un priekšlikumu to grozījumiem izstrādes, lai veiktu esošā ceļu tīkla pārstrukturizāciju, ņemot vērā arī gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Tātad varam pieņemt, ka labs ceļs starp Piņķiem un Mārupi taps, jo tāds būs vajadzīgs.

Kā būs ar sabiedrisko transportu? Varbūt, risinot šo problēmu, būtu jāattīsta ideja, kas jau izskanējusi Carnikavas novadā, proti, Pierīgas pašvaldības varētu veidot kopīgu satiksmes uzņēmumu ar Rīgu. Tas nebūtu nekas neparasts. Tāda sistēma ļoti sekmīgi darbojas, piemēram, Somijā, kur galvaspilsētai Helsinkiem pieder kopīgs satiksmes uzņēmums ar deviņām apkārtējām pašvaldībām. Kaimiņu pašvaldības piedalās uzņēmumā ar savām dotācijām, kas tiek aprēķinātas atbilstoši apkalpotajam pasažieru skaitam, bet līdz ar to tām ir arī tiesības lemt par sev nepieciešamajiem sabiedriskā transporta maršrutiem un pieturvietām.

Tieši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad Pierīgas pašvaldības kļūs krietni lielākas gan pēc savas teritorijas, gan pēc iedzīvotāju skaita, kā arī finansiāli ietekmīgākas, būtu iespējams lemt par tāda satiksmes uzņēmuma izveidošanu. Tad nebūtu tādu absurdu situāciju, ar kādām šobrīd varam sastapties mūsu galvaspilsētā, kad, piemēram, satiksmes autobusam no Ādažiem savā maršrutā liegts apstāties līdz pat centram, lai tas nekonkurētu ar “Rīgas satiksmi”. Jāpiebilst, ka šī ar ceļiem un sabiedrisko transportu saistītā mobilitātes problēma būs jārisina tik un tā, pat neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas.

Vēl viens aspekts, atspēkojot argumentus par problēmām ar satiksmi, – cik atlicis to funkciju, ko pašvaldība var sniegt tikai klātienē? Varbūt mums katram jāuzdod sev jautājums: cik bieži un kādā nolūkā mēs pēdējā laikā esam apmeklējuši savu pašvaldību? Piemēram, kopš šā gada sākuma visa dokumentu aprite ar būvvaldēm notiek tikai elektroniski. Jau sen ar interneta starpniecību var nokārtot visas formalitātes, kas saistītas ar nekustamā īpašuma nodokli, kā arī daudzas citas darīšanas. Droši var prognozēt, ka attālināti risināmu jautājumu apjoms jau tuvākajā laikā tikai palielināsies.

Saeimā pašvaldību vadītājiem prezentēšot citus reformas kritērijus

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu atbildēt nevēlējās, ar sabiedrisko attiecību speciālistes starpniecību informējot, ka šodien, 24. janvārī, visu Pierīgas pašvaldību vadītāji uzaicināti uz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdi, kur tikšot prezentētas izmaiņas kritērijos.

Toties savu komentāru neliedza vienmēr komunikablais Babītes novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ence. “Smieklīgi! Lielāku murgu neviens nevar izdomāt,” Babītes novada apvienošanu ar Mārupes novadu raksturoja domes priekšsēdētājs. Kā pastāstīja A. Ence, pavisam jaunu pretargumentu viņam nav, bet pilnīgi pietiek ar jau esošajiem. Andrejs Ence pauda: “Tas, ka strauji notiek attīstība gan Mārupē, gan Babītē, liecina, ka mēs varam pastāvēt katrs pats par sevi. Tas Pūces [VARAM ministrs Juris Pūce, – aut.] kliedziens, ka pašvaldības budžetam jābūt vismaz 20 miljoniem eiro, ko varot dabūt tikai tad, ja ir 15 000 iedzīvotāju, ir murgs. Mums jau šodien ar 12 000 iedzīvotāju pašvaldības budžets ir 20 miljoni. Cik es sapratu, tad Saeimas komisija visus iepriekšējos kritērijus jau ir atcēlusi. Piektdien mēs visi pierīdzinieki tiksimies tajā komisijā, tad jau redzēs, kā tur ies…” Jau vakar plašsaziņas līdzekļos A. Ence esot manījis informāciju par to, ka ministrs Pūce izteicies, ka tomēr būs lielāks novadu skaits, nekā sākotnēji bija iecerēts.

Babītes novada domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, piemēram, Babītes vidusskolā izglītību iegūst jau vairāk nekā 1000 skolēnu, turklāt mācīties gribētāji vēl stāv rindā. Rindas problēma tiks atrisināta jau pavisam drīz, kad ekspluatācijā tiks nodota skolas piebūve ar četriem stāviem. Ence zināja precīzi teikt, ka vidusskolas posmā šobrīd ir 105 audzēkņi, un arī šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo ir divas 12. klases un divas 11. klases, bet 10. klases – pat trīs. Pamatskolas posmā visas klases ir pa piecām. Runājot par iedzīvotāju skaitu, Ence uzsvēra, ka tikai pagājušā gada laikā vien tas pieaudzis ļoti būtiski – par 487 deklarētiem cilvēkiem, bet reāli dzīvojot pat vēl vairāk.

Kā izrādās, pret administratīvi teritoriālo reformu ir pilnīgi visi Babītes novada domes deputāti, bet opozīcijas tur nemaz nav un neesot bijis visus 28,5 gadus, kopš Andrejs Ence ir pašvaldības vadītāja amatā. Kā viņš pats izteicās, tāds vārds “opozīcija” šeit pat dzirdēts neesot. Sarunas noslēgumā Ence vēlreiz uzsvēra: “Nevienu argumentu par labu reformai mēs neesam dzirdējuši, pilnīgi nevienu! Mēs zinām, ka tas viss ir tikai tīra politika.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.