Saeimas komisija virkni Pierīgas novadu robežu lemj saglabāt atbilstoši VARAM piedāvājumam ^{Apriņķis.lv}

Komisija otrdien lēma par deputātu iesniegto priekšlikumu apvienot Iecavas un Baldones novadus. Patlaban VARAM piedāvājums paredz Iecavu pievienot Bauskai, bet Baldoni - Ķekavai.

Pēc Iecavas domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka (VL-TB/LNNK) stāstītā, sabiedriskās apspriedes rezultāti liecina, ka vairāk nekā 97% iedzīvotāju grib saglabāt pastāvīgu novadu, taču, ja tas neesot iespējams - tad pašvaldība gribētu pievienoties Baldonei, kopā ar Vecumnieku pagastu un daļu Olaines novada. Baldone gan šādam scenārijam esot bijusi gatava tikai tad, ja novada centrs būs Baldonē, kas, savukārt, neesot pa prātam Iecavai.

VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis sacīja, ka piedāvājums apvienot Baldoni ar Ķekavu veidots, balstoties uz Pierīgas novadu apsvērumiem. "Iecava ar Rīgu nerobežojas un tuvākais attīstības centrs ir Bauska. Pēc būtības Iecavas sadarbība un saimnieciskā darbība ir kopā ar Bausku un mēs neizprotam, kā viņi funkcionēs, ja viņus atstāsim bez attīstības centra," pauda Lasmanis.

Rezultātā deputāti nobalsoja pret priekšlikumu apvienot Iecavu un Baldoni, paredzot, ka Baldone tiks pievienota Ķekavas novadam.

Deputāti skatīja arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu Salaspili apvienot ar Ikšķili. Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LZS) sacīja, ka 98% ikšķilnieku gribētu palikt neatkarīgi, bet tā kā VARAM šādam scenārijam nav piekritusi, pieņemts lēmums izskatīt iespēju Ikšķili apvienot ar Salaspili. Patlaban VARAM piedāvājums paredz Ikšķili pievienot Ogrei, bet Salaspils robežas nemainīt. 

Martinsons skaidroja, ka ikšķilnieku ikdienas gaitas ir saistītas ar Rīgu un Ikšķile būtu labs novads, kur izvietot dzīvojamo fondu pēc tam, kad abu novadu teritorijas attīstīsies pēc "Rail Baltica" ieviešanas. 

Arī Ikšķiles domes deputāts Toms Āboltiņš (LZS) sacīja, ka VARAM piedāvātajā redakcijā novads būtu 1839 kvadrātkilometrus liels un no viena gala līdz otram tas būtu 91 kilometru garš, kā rezultātā tiktu apgrūtināta gan attīstība, gan pārvietošanās. Apvienojoties ar Salaspili, novada garums būtu 35 kilometri.

"Ir arī skaidrs, ka uz Ogres pusi Ikšķiles rūpniecība neattīstīsies, jo tur ir aizsargājamās "Natura" teritorijas, kas nozīmē, ka attīstība stagnēs," pauda domnieks.

Līdzīgi arī ikšķilnieks Kārlis Šenhofs informēja, ka iedzīvotāju "nospiedošais vairākums" ir pret pievienošanos Ogrei. "Saskaņā ar pašas VARAM datiem, katrs otrais novadnieks dodas uz Rīgu. Mēs esam tipisks Pierīgas novads un sevi par tādu arī uzskatām," pauda Šenhofs.

Tikmēr Lasmanis atgādināja, ka Salaspils novads negrib apvienoties ar Ikšķili un grib palikt neatkarīgs. "Ikšķile saka, ka viņiem ir tieksme uz Rīgu, bet neviens nesaka, ka viņi ikdienā brauktu uz Salaspili un arī mums nav tādu datu. Tendence doties uz Rīgu ir aktuāla visā areālā, bet ja mums šis areāls ir jānoslēdz un jāveido jauni centri, tad otrā izvēle pēc Rīgas ir Ogre. Mēs nevaram balstīties uz novadu, kur cilvēki tikai guļ, ir jāskatās, kur veidojas arī ekonomiskā kustība," sacīja pārstāvis.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda viedokli, ka Saeimas deputāti tiek iedzīti strupceļā, jo nav loģisku kritēriju, pēc kuriem vadīties, lemjot par pašvaldību izveidi.

"Vienreiz mēs klausām iedzīvotājus, otrreiz pašvaldību, bet trešajā reizē - ministrijas loģiku. Tomēr ministrija pārstāv politisko gribu, par ko balso koalīcija, un patiesībā nekādiem citiem argumentiem nav nozīmes," sacīja deputāte, norādot, ka visos jautājumos balsos tā, kā vēlas konkrētās teritorijas iedzīvotāji, jo no VARAM loģiska pamatojuma un kritēriju, viņasprāt, nav.

Rezultātā deputāti nobalsoja par labu Salaspils robežu nemainīšanai, lemjot Ikšķili atstāt Ogres novada teritorijā. 

Līdzīgi sēdes gaitā tika izlemts arī Ulbrokas, Ādažu un Carnikavas liktenis. Kā koalīcijas tā opozīcijas deputāti bija iesnieguši virkni priekšlikumu, piemēram, apvienot Garkalni ar Ādažiem, atstāt Carnikavu un Ādažus kā neatkarīgus novadus, apvienot Garkalni un Vangažu pilsētu, izslēgt Garkalni no Ulbrokas novada un tamlīdzīgi. 

Neviens no priekšlikumiem atbalstu gan neguva un komisija tehniski atbalstīja VARAM piedāvājumu, kurā Ādažu novads tiek apvienots ar Carnikavu, Saulkrastiem un Sēju, bet Ulbrokas novadā tiek iekļauta Garkalne, Stopiņi un Ropaži.

Vienlaikus gan komisija vienojās uzdot VARAM veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm par jauna Saulkrastu novada izveidi. Priekšlikumu izveidot vēl vienu - 40 - novadu iesniegusi Saulkrastu dome un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, paredzot Saulkrastu novadā apvienot Saulkrastu un Sējas novadu, kā arī Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastu. Šīs izmaiņas skartu arī Ādažus un Carnikavu, jo VARAM patlaban piedāvā Saulkrastus un Sēju apvienot ar tiem.

Runājot par VARAM līdzšinējo ieceri apvienot Carnikavu, Ādažus, Saulkrastus un Sēju, Ādažu mērs Māris Sprindžuks (LRA) sacīja, ka, ja viņš lūkotos tikai no ādažnieku skatupunkta, tad vislabāk būtu nearvienu neapvienoties, jo novadam ir pietiekami strauja attīstība. 

"Taču domājot valstiski, protams, ka Ādaži ir centrs lielākai teritorijai un ir jādomā risinājumi," sacīja politiķis, norādot, ka viņam ir pilnīgi neizprotams deputātu lēmums nepievienot novadam arī Garkalni. "Man nav skaidrs, kā vārdā ir izveidots Garkalnes, Ulbrokas un Ropažu novads, jo, no ādažnieku un garkalniešu viedokļa raugoties, tas ir pilnīgi neloģiski," pauda Sprindžuks.

Tikmēr Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS) pauda viedokli, ka Carnikava ir viens no blīvāk apdzīvotajiem Pierīgas novadiem un desmit gadu laikā iedzīvotāju skaita pieaugums ir 45%. Viņa arī pauda bažas par piejūras novadu likvidēšanu, kas draud ar zvejas tradīciju izzušanu un citām sekām.

"Visu, protams, var darīt no spēka pozīcijām, bet es tikai lūdzu jūs iedziļināties jautājumā," sacīja Mieriņa. 

Komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) gan centās deputāti Mierināt, norādot, ka komisija uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt kultūrvēsturisko novadu attīstības koncepciju.

Deputāts Uldis Augulis (ZZS) vairākkārt pauda viedokli, ka VARAM nevar argumentēt vairāku novadu izveidi un daudzu pašvaldību nākotne ir "mākoņos zīmēta vīzija". Kamēr nav skaidra izvērtējuma, viņš aicina "iet loģisku, uz faktiem balstītu ceļu", un tikai pēc tam "ar krāsainiem zīmuļiem zīmēt kartes".

Kā ziņots, VARAM izstrādātais modelis paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības.