Menu
 

Baldones novada domes priekšsēdētājs pieķerts melos? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Baldoniete un Baldones novada pašvaldības domes deputāte Viola Āboltiņa (Latvijas Zaļā partija) atsūtījusi “Rīgas Apriņķa Avīzei” savus secinājumus par to, ka novada pašvaldības vadītājs Raimonds Audzers (“Jaunā Vienotība”) varētu būt melojis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kad 2020. gada 24. janvārī notikušās sēdes laikā pauda viedokli par to, ka Baldones novadu racionālāk būtu apvienot ar Iecavas, nevis Ķekavas novadu. Vēl deputāte savam domes priekšsēdētājam pārmet nelikumīgu personas  datu iegūšanu…

Jau sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāju skaita ziņā nelielo (nedaudz vairāk par 5000 iedzīvotāju) novadu pievienos lielajam Ķekavas novadam. Baldones novada pašvaldības vadībai labāk paticis variants par apvienošanos ar Iecavas novadu, ar kuru kopā teju tiktu izpildīts kritējs, kas nosaka, ka tajos novados, kuros nav reģionālās attīstības centra, jābūt vismaz 15 000 iedzīvotāju. Kā izriet no sēdes audioieraksta, tieši šādu iespēju komisijas sēdē aizstāvēja domes priekšsēdētājs R. Audzers.

Šobrīd gan jau zināms, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai Audzera argumenti nav likušies pietiekami pamatoti – tā atbalstīja Baldones pilsētas un Baldones pagasta, kā arī Baložu pilsētas, Daugmales un Ķekavas pagasta apvienošanu Ķekavas novadā. Tagad jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likums gaida izskatīšanu Saeimā jau otrajā lasījumā.

Deputāte uzskata, ka pieķērusi domes priekšsēdētāju melos

Baldones novada pašvaldības domes deputāte Viola Āboltiņa, jau ierakstā noklausoties Raimonda Audzera uzstāšanos komisijas sēdē, pievērsusi uzmanību viņa apgalvojumam, ka Baldones novada pašvaldība ir teju vienīgā Pierīgā, kas nepiemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi tiem mājokļiem, kuros neviens nav deklarēts. V. Āboltiņai neesot problēmu pierādīt, ka tie ir meli, jo Baldones novada domes saistošie noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja objektā taksācijas gada 1. janvārī pulksten 24.00 dzīvesvieta nav deklarēta vismaz vienai personai, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības. Ja mājoklī personas ir deklarētas, tad nodoklis ir ievērojami mazāks – no 0,2 līdz 0,6% no objekta kadastrālās vērtības.

Vai R. Audzers to varēja nezināt? Diez vai, jo domes priekšsēdētājam tomēr būtu jāpārzina, par ko un kādi nodokļi tiek iekasēti viņa pašvaldības administratīvajā teritorijā. Turklāt jāpiebilst, ka šie saistošie noteikumi nemaz nav tik seni – tie pieņemti un apstiprināti šī domes sasaukuma laikā, proti, 2017. gada 26. septembrī. Toreiz gan pašvaldību vadīja Andrejs Požarnovs (“Gods kalpot mūsu Latvijai”), bet vai tas ko maina? Šo nodokli Audzers savā runā pieminēja, apgalvodams, ka vismaz 20% baldoniešu savu dzīvesvietu deklarējuši Rīgā un citur, jo neesot materiāli motivēti to darīt savā reālajā dzīvesvietā.

Otrs moments, kuram Āboltiņa pievērsusi uzmanība, bijis Raimonda Audzera teiktais, ka savulaik notikusi uzņēmuma “Lattelecoma” rīkota aptauja, pēc kuras rezultātiem ticis konstatēts, ka apmēram 20% Baldones novada iedzīvotāju savu dzīvesvietu deklarējuši citur. Violai Āboltiņai no šī viena teikuma esot radušās aizdomas, ka R. Audzers nelikumīgi ieguvis personu datus no “Lattelecom”, kas tagad gan pārdēvēts par SIA “Tet”, turklāt par šo faktu deputāte jau nosūtījusi iesniegumu Datu valsts inspekcijai.

No malas gan izskatās, ka ar iesniegumu V. Āboltiņa ir pārspīlējusi, jo, ja jau tikusi veikta kāda aptauja, kāpēc lai tās rezultāti netiktu publiskoti? Tikai rodas cits loģisks jautājums: kāpēc gan lai uzņēmums “Lattelecom” jeb “Tet” vēlētos uzzināt, cik iedzīvotāju deklarējuši savu dzīvesvietu Baldones vai jebkurā citā novadā?

“Rīgas Apriņķa Avīzei” izdevās sazināties arī ar Baldones novada domes priekšsēdētāju Raimondu Audzeru, kurš gan tobrīd bija ļoti steidzīgs. Kā izrādās, viņš ļoti labi zina, kādas ir nekustamā īpašuma nodokļa likmes viņa vadītās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Paaugstinātas likmes gan tiekot piemērotas salīdzinoši nelielam skaitam mājokļu – mazliet vairāk nekā simtam. Jautāts, kādēļ Saeimas komisijai apgalvojis, ka tādu Baldones novadā neesot vispār, Audzers atzinās, ka bijis ļoti uztraucies un, iespējams, pārteicies. Arī par viņa piesaukto “Lattelecom” it kā veikto aptauju pašvaldības vadītājs neko konkrētu pateikt nevarēja – par to viņam it kā esot stāstījis iepriekšējais domes priekšsēdētājs…

Baldones novada pašvaldībā opozīcija darbojas aktīvi

Baldones novada pašvaldības domē šī deputātu sasaukuma laikā mierīgi nudien nav bijis. Jau pirmo divu gadu laikā mēģinājumi tikt pie varas, tostarp arī sekmīgi, notikuši trīs reizes. Pirmo reizi pašvaldības vadība Baldonē mainījās vien dažus mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām. Toreiz no priekšsēdētāja amata tika gāzts Andrejs Požarnovs. Vēl pēc gada Požarnovs un Viola Āboltiņa  zaudēja arī  priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Pagājušā gada vasarā pieci opozīcijas deputāti rosināja neuzticības balsojumu priekšsēdētājam Raimondam Audzeram, kā iemeslu minot lēmumu par  6000 kvadrātmetru lielās valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” Baldones filiāles ēkas iespējamo pārņemšanu no Labklājības ministrijas, kas pašvaldībai draudot ar liekiem un iespaidīgiem tēriņiem. Toreiz Audzers gāzts gan netika, jo par viņa atbrīvošanu no amata nobalsoja tikai četri no divpadsmit deputātiem, kas piedalījās sēdē.

Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” V. Āboltiņa, komentējot toreiz R. Audzeram izteikto neuzticību, uzsvēra, ka tajā brīdī opozīcijas pašmērķis nebija panākt to, ka priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata. Galvenais, ko gribēja panākt ar lēmumu neapmierinātie deputāti, bija iespēja publiski izteikties par viņiem nepieņemamām lietām. Kā atceras Āboltiņa, arī toreiz pašvaldības vadītājs neesot teicis taisnību, apgalvodams, ka no Labklājības ministrijas pārņemamā ēka esot teju ideālā stāvoklī.

Pati ministrija gan deputātei uz viņas uzdoto jautājumu toreiz atbildējusi, ka, lai objekts varētu pilnvērtīgi funkcionēt, nepieciešami ieguldījumi piecu miljonu eiro apmērā. Protams, ka deputāte par to gribējusi izteikties domes ārkārtas sēdē. Tiesa, deputātus, kuri atbalsta Audzeru, Āboltiņas publiskotie fakti neesot ietekmējuši – domes priekšsēdētājs savu amatu saglabāja, arī valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” Baldones filiāles ēka pārņemta. Baldonietei zināms, ka tikai šogad šīs ēkas uzturēšanai no pašvaldības budžeta jau paredzēti 115 000 eiro.

Runājot par to, kāpēc viņas pašvaldības vadītājs Audzers Baldones novada apvienošanos ar Iecavas novadu vēlas tik ļoti, ka pat Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai sniedza nepatiesu informāciju, Viola Āboltiņa izteica pieņēmumu, ka tādā kombinācijā droši vien saskatīta lielāka iespējamība iegūt amatus arī jaunveidojamajā pašvaldībā. “Labāk būt par pirmo puisi mazā ciematā, nekā par otro lielā pilsētā,” sava domes priekšsēdētāja devīzi mēģināja uzminēt baldoniete Āboltiņa.

Pati Āboltiņa, kā viņa izteicās, esot Baldones novada iedzīvotāja, kura kļuvusi par deputāti, nevis otrādi. Tieši tāpēc jautājumā par šo reformu viņa pirmām kārtām cenšas domāt kā iedzīvotāja. “Man savā ziņā varētu būt izdevīgi, ka mēs esam Ķekavas novadā,” izteicās V. Āboltiņa. Kā argumentus viņa minēja gan to, ka baldoniešiem, kuru liela daļa strādā galvaspilsētā, ērtāk būs, ja novada centrs atradīsies pa ceļam uz darbu, gan to, ka kredītiestādēm Baldone pēc iekļaušanas Ķekavas novadā vairs nebūs attālāki lauki, līdz ar to varētu celties nekustamo īpašumu vērtība.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.