Menu
 

Pašvaldības vēlas lielāku skaidrība par turpmāko finansējumu valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai

  • Autors:  LETA
Foto - Latvijas Pašvaldību savienība Foto - Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē šodien tika spriests par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, īpaši uzsverot nepieciešamību rast skaidrību par turpmāko atbalstu valsts autoceļu remontdarbiem, informēja LPS pārstāve Liene Užule.

Tāpat sēdē tika pārrunāta turpmākā sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanā, starptautisko ekspertu sākotnējais ziņojums par vietējās demokrātijas pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas norisē un citi jautājumi.

Atklājot sanāksmi, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) uzsvēra, ka līdz šim ir izskanējusi informācija, ka ES fondu atbalsts turpmākajos septiņos gados ievērojami samazināsies, tādējādi ietekmējot arī dažādu nozaru attīstību nākotnē. 

"Viena no šīm jomām ir autoceļu infrastruktūras sakārtošana, kas joprojām ir akūti svarīga visā Latvijā. Ņemot vērā situāciju, neskaidrs ir jautājums par plānoto līdzekļu ieguldījumu ceļu remontdarbos šogad un turpmāk," pauda Kaminskis, norādot, ka paralēli ES finansējumam jābūt skaidrībai arī par valsts budžeta līdzekļiem autoceļu uzlabošanai.

Nacionālajā attīstības plānā 2020.-2027.gadam autoceļiem paredzēts 602,1 miljons eiro, tomēr neesot skaidrības un garantijas par valsts budžeta līdzekļiem. "Taču pašvaldībām būtu svarīgi rēķināties ar jau iepriekš solītajiem 300 miljoniem eiro, kas paredzēti autoceļu remontdarbiem administratīvi teritoriālās reformas kontekstā," norāda LPS.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja, ka pašvaldības kopā ar Satiksmes ministriju (SM) autoceļu sakārtošanas un finansējuma nodrošināšanas jomā esot situācijā, "kad ejot pie dietologa viņa vienīgās zāles ir piedāvājums tukšā dūšā neēst".

"Proti, būtu tomēr jāizveido valsts programma ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākajai rīcībai jābūt kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu," pauda Salmiņš.

Tikmēr SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns uzsvēra, ka ilgtermiņa ceļu attīstības plānošanā ir jāņem vērā iedzīvotāju pārvietošanās jeb mobilitātes paradumi, kas mainās līdzi laikam.

"Arī šobrīd uzsāktajai administratīvi teritoriālai reformai jāiet kopsolī ar autoceļu attīstības plāniem. Stratēģiski valsts ir ieinteresēta, lai pašvaldības savā īpašumā pārņemtu daļu no šobrīd valstij piederošajiem ceļiem, kuriem vairs nav valstiski svarīgas nozīmes, un to var izdarīt, tikai apsēžoties pie kopēja sarunu galda," pauda SM pārstāvis. Viņš arī skaidroja, ka turpmākai mērķētai finansējuma piesaistei nepieciešama ilgtermiņa autoceļu infrastruktūras attīstības vīzija un skaidrs redzējums par prioritātēm.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sēdes laikā aicināja pašvaldības arī turpmāk sadarboties un apmainīties ar būtiskiem datiem, vienlaikus pasakoties vietvarām un bibliotēkām par līdzšinējo atbalstu.

LPS dome apstiprināja arī LPS budžetu 2020.gadam, kā arī oficiāli nolēma kongresu rīkot 22.maijā Salacgrīvā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.