Transporta vīzija ir, nepieciešami politiskie īstenotāji Apriņķis.lv
- Autors: Imants Vīksne
Ceļā pavadītais laiks ar vilcienu vai privāto automašīnu starp Rīgu un citiem reģiona centriem. (Pēc jauno vilcienu iegādes tam būtu jāsaīsinās). Attēls – Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskās vīzija.
Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskajā vīzijā garāmejot pieminētie pašbraucošie auto un daudzlīmeņu krustojumos iekārtie tramvaji pagaidām vēl ir kaut kas no tālas nākotnes. Taču praktiskie risinājumi Pierīgas un Rīgas savienošanai vienā transporta tīklā gan ir reāli un iespējami jau tuvākajā laikā. Tikai tam nepieciešama politiskā griba, kuras šobrīd pietrūkst tieši galvaspilsētas politiķiem. Faktiski pietrūkst arī pašu politiķu – par saimniecisko dzīvi lemt spējīgas domes, kas būtu pilnvērtīgs sarunu partneris gan valstij, gar arī Pierīgas pašvaldībām.
Runa ir par ērtāku nokļūšanu uz darbu Rīgā un vakarā atkal atpakaļ uz Rīgai tuvējām pilsētām, miestiem un ciematiem. Nav nekādu saprātīgu argumentu, kādēļ tramvaja līnijas ir apcirstas līdz ar Rīgas administratīvajām robežām un kādēļ vilcienu pieturvietas Rīgā ir teju neiespējami atrast un vēl jo mazāk no šīm pieturām tālāk kaut kur aizbraukt. Nav vienotas biļešu sistēmas. Nav pārskatāmu informācijas tablo. Nav, kur atstāt mašīnu, iebraucot galvaspilsētā. Visu šo trūkumu rezultāts ir zaudēts laiks, ko Pierīgas iedzīvotāji spiesti tērēt privāto automašīnu sastrēgumos, un nervoza nomāktība ceļā.
Latvijas centrtiece
Karšu izdevniecības “Jāņa sēta” veiktie satiksmes intensitātes aprēķini rāda, ka Latvijā 70% transporta izmanto 10% autoceļu. Rīgas pievārtē uz šosejām diennaktī saskaitīts 23 000–43 000 mašīnu, kamēr ārpus Rīgas reģiona ir ceļi, kur satiksmes intensitāte nesasniedz pat 100 mašīnu diennaktī. No satiksmes viedokļa centrtiece uz Rīgu ir problēma. Tāpēc cilvēki jāpārsēdina no privātajām mašīnām uz sabiedrisko transportu – tad būs mazāki sastrēgumi, lielāks ātrums un mazāks vides piesārņojums, arī negadījumu skaits kritīsies.
Nākotnes mobilitātes vīzija pērn ir izstrādāta. Atsauces uz to tiek iekļautas daudzos plānošanas dokumentos. Starp Rīgas domi un Pierīgas pašvaldību apvienību pat parakstīts sadarbības memorands “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, un satiksmes infrastruktūra ir viena no jomām, kas būtu attīstāma kopīgi. Bet – kā veicas ar šo brīnišķīgo ideju realizāciju?
Piemēram, par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Berģiem tiek runāts jau kopš padomju laikiem. Teorētiski ir arī vēl citi plāni ārpilsētas pieslēgšanai Rīgai. Pilsētas tematiskajā plānojumā līdz 2030. gadam minēts arī Mārupes, Ķekavas, Rumbulas virziens tramvaja līniju pagarināšanai nākotnē. Taču praktiski šo plānu īstenošanai nav atvēlēts ne cents. Praktiski Rīgas dome cīnās vai drīzāk pat necīnās ar saviem brūkošajiem tiltiem, ielām un teju bankrotējušo sabiedriskās satiksmes uzņēmumu “Rīgas satiksme”.
Stacijas gaida atsaucību
Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Ādažu mērs Māris Sprindžuks nesen “Rīgas Apriņķa Avīzei” atzina, ka pieaugošās satiksmes intensitātes dēļ Pierīgā vai nu ceļi būtiski jāpaplašina, vai radikāli jāmaina sabiedriskā transporta modelis. Jārestrukturizē “Rīgas satiksme”, jānodala sliedes no pārvadātāja. Lai sliktu pārvadātāju var nomainīt pret labāku. Pilsētas sabiedriskajam transportam jāšķērso administratīvās robežas un jāsavāc cilvēki 15–20 kilometru plašākā rādiusā nekā pašlaik. Jāpagarina gan tramvaju, gan autobusu maršruti. Satiksmes ministrijas ieskatā, autobusa pilsētas līnija varētu tikt pagarināta līdz pat Salaspilij un Ķekavai. Taču Pierīgas pašvaldības nekad nenāks iekšā daļās tādā uzņēmumā, kam viss ir ieķīlāts, kam jācīnās kriminālprocesos, kam visa nauda aiziet karšu apmaksai un nanoūdeņiem. Sprindžuks teic, ka darbs pie sabiedriskā transporta sistēmas pārbūves sākams nekavējoties: “Linkaitam, Burovam un Pierīgas pašvaldībām jāmeklē kalendārā brīva diena un jāsāk plānot kopā.”
Taču, kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Rīgā šobrīd nav īsti ar ko runāt. Turpinās varas maiņa, tuvojas vēlēšanas. Līdzšinējos Rīgas saimniekus sadarbība ar valsti un Ārrīgu maz interesējusi. “Mums vēsturiski ir tā izveidojies, ka Rīgas pilsēta ir uz sevi vērsta pašvaldība, kuru īsti neinteresē, kas notiek ārpusē,” secina ministrs. Un nekāda piespiedu mehānisma jau nav. Gluži simbolisks piemērs te ir Bolderājas dzelzceļš – valsts ir piedāvājusi palaist šajā maršrutā pasažieru vilcienu, ierīkot divas stacijas, uzlikt peronus. No pilsētas pat nekas daudz netiek prasīts – ierīkot celiņus, apgaismojumu. Faktiski – sīkumi. “Te nav jautājums par investīcijām, bet politisko gribu,” spriež ministrs. Bet Rīgai tās pietrūkst, un iecere attiecīgi apstājusies. Jaunas dzelzceļa stacijas iecerētas arī pie Stradiņa slimnīcas, Pie lielveikaliem “Alfa” un “Akropole”, kas ir galamērķis tūkstošiem Pierīgas iedzīvotāju. Arī te būs nepieciešama aktīva pilsētas līdzdalība un gribēšana veidot cilvēkiem draudzīgāku satiksmi.
Rīgai jākļūst labākai par auto
Iespējas uzlabot satiksmi un tādējādi arī dzīvi kopumā patiešām ir plašas. Konsultanti tās glīti apkopojuši plānošanas dokumentā. Un tajā apskatīti dažādi satiksmes un pārvietošanās veidi. Dažādas risināmas problēmas. Piemēram, Latvija ir vienīgā Baltijas jūras valsts, kurā pilnīgi neattīstīta ir mazā ūdens satiksme: “Rīgas metropoles areālā esošie iekšzemes ūdensceļi (Lielupe, Lielupes lejteces labais atzarojums Buļļupe, Daugava un tās labā krasta attekas) tiek izmantoti ierobežoti – tikai tūrisma braucieniem. Var teikt, ka upju transports Rīgas metropoles areālā faktiski nepastāv. Trūkst piestātņu. Ūdensmalu apsaimniekošanu ierobežo stingrs vides un dabas aizsardzības regulējums.”
Tāpat attīstāma un veicināma ir velobraukšana, kam nepieciešams nepārtraukts veloinfrastruktūras tīkls, nevis perifērijā izmētāti veloceļu posmi, kā tas ir pašlaik. Tomēr galvenie nosacījumi, lai cilvēki labprātāk atstātu mašīnu garāžā vai kādā Pierīgas stāvparkā, ir kvalitatīva pilsētvide un ērts, pieejams sabiedriskais transports. Vajadzīga tāda Rīga, kurā ir patīkami uzturēties.
Kas kavē Rīgas iesaistīšanos?
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Tas nav jautājums par investīcijām, tas ir jautājums par politisko gribu un vispār saprašanu, kā strādā integrēta transporta sistēma. Kamēr Rīgā pie politikas ir visādi “Saskaņas” cilvēki, kuri no tā neko nesaprot, ir ļoti grūti par to runāt. [..] Mēs varam atrast risinājumus, kas ir izdevīgi Rīgai, Pierīgai un valstij. Bet, lai kaut ko darītu, ir jāsagaida, kāda būs politiskā vara Rīgā.”
Telpiskā vīzija 2030
Rīgas metropoles areāla transporta nākotnes struktūru/karkasu veidos dzelzceļa tīkls un vilcienu satiksme starp Rīgu un tās areāla pilsētām Jelgavu, Valmieru, Jūrmalu, Tukumu, Salaspili, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem u.c. Pasažieru nokļūšanu līdz vilcienam nodrošinās reģionālā un piepilsētas autobusu satiksme, līdz reģionālajam un piepilsētas autobusam – publiskajā un privātajā sektorā balstīti mobilitātes pakalpojumi, ērtai velo un gājēju kustībai rekonstruēts ielu un ceļu tīkls.
Lai veicinātu vilciena izmantošanu, lai nedublētu autobusu un privātā transporta kustību caur Rīgas centru, pie dzelzceļa stacijām ierīkojami daudzfunkcionāli mobilitātes punkti, kuros iespējama ērta pārsēšanās autobusā (t.sk. ar vilcienu kustību saskaņoti kursēšanas grafiki), automašīnu un velosipēdu novietošana, taksometru vai dalīto automašīnu izsaukšana un dažādi mobilitātes pakalpojumi.
Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu pieejamība lielākos punktos taupīs iedzīvotāju laiku un veicinās ātrāku mobilitātes paradumu maiņu. Šādi mobilitātes punkti nepieciešami, piemēram, Tukumā, Slokā, Dubultos, Babītē, Siguldā, Juglā, Olainē, Saulkrastos, Baltezerā (izskatot dzelzceļa pieturas pārvietošanu tuvāk Rīgas apvedceļam / “Via Baltica”) u.c. Mazāki mobilitātes punkti veidosies teritorijās bez dzelzceļa – pie reģionālajām autobusu stacijām pilsētās.
Tālākā perspektīvā izvērtējama arī blīvāka sliežu infrastruktūras tīkla attīstība Pierīgā, piemēram, Rīgas pilsētas tramvaja līniju pagarināšana vai vieglā sliežu transporta (light rail) izbūve Ādažu, Ķekavas, Mārupes virzienā. Pārvadājumi pa dzelzceļu ir galvenais sabiedriskā transporta veids arī Rīgas pilsētā. Kopā ar tramvaju līniju tīklu un nākotnes “Rail Baltica” reģionālo vilcienu satiksmi Rīgas pilsētas dažādās daļas kļūst daudz ērtāk savienotas ar Pierīgu un metropoles areāla attālākajām teritorijām.