Menu
 

Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū Jūrmalā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - no Jūrmalas pilsētas pašvaldības arhīva Foto - no Jūrmalas pilsētas pašvaldības arhīva

Jūrmalas pilsēta vienmēr ir interesējusi maksātspējīgus klientus kā vieta, kur iegādāties nekustamo īpašumu. Nav nekāds noslēpums, ka līdz šim starp viņiem bija samērā daudz trešo valstu iedzīvotāju jeb investori, kuri reizē ar vērtīgu īpašumu faktiski iegādājās arī termiņuzturēšanās atļauju. “Rīgas Apriņķa Avīze” pētīja, kā nekustamo īpašumu tirgu Jūrmalā ietekmējuši grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā pirms nu jau vairāk  nekā pieciem gadiem.

2014.gada 1. septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredzēja izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Saskaņā ar šiem grozījumiem tika mainīts darījumu slieksnis, no kura ārvalstniekam var piešķirt uzturēšanās atļauju. Tagad to uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt, ja ārvalstnieks iegādājies un viņam pieder viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro. Iepriekš likuma grozījumos bija noteikts, ka nekustamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 150 000 eiro. Tāpat no 50 000 līdz 80 000 eiro tika palielināta nekustamā īpašuma minimālā kadastrālā vērtība. Ar Imigrācijas likumu tagad noteikts veikt iemaksu valsts budžetā 5% apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju.

Jūrmala – pilsēta, kas piesaista turīgāko iedzīvotāju slāni

Lai arī nekustamo īpašumu cena Jūrmalā salīdzinoši ir ļoti augsta, arī maksātspējīgu klientu interese un pieprasījums noteikti nav mazāks. To veicina Jūrmalas kā dzīvesvietas pievilcība – skaista daba, tostarp, protams, jūras tuvums, pilsētas sakārtotā infrastruktūra, augstvērtīgi un daudzveidīgi kultūras pasākumi, ērts un pieejams sabiedriskais transports, kā arī galvaspilsētas Rīgas un starptautiskās lidostas tuvums. Tas viss aicināt aicina uz Jūrmalu labi situētus cilvēkus bieži vien jau pusmūžā, kuriem ir svarīgas ērtības, nesteidzīgs dzīves ritms un privātums.

Šis turīgais slānis vēlas vairāk laika veltīt sev – mazāk strādāt un vairāk atpūsties. Viņu bērni parasti jau ir izauguši, izskolojušies un dzīvo atsevišķi. Šie paši iemesli un apstākļi, kā arī iespēja iegūt termiņuzturēšanās atļauju interesi par Jūrmalu rada arī citvalstu iedzīvotājiem, kuriem nav problēmu par labu nekustamo īpašumu samaksāt 250 000 eiro, bet nereti arī daudz vairāk.

Ko iegūst citu valstu iedzīvotāji, saņemot termiņuzturēšanās atļauju? Pagaidu uzturēšanās atļauja viņiem ļauj atrasties Šengenas zonas valstu teritorijā līdz 90 dienām pusgadā. Vienlaikus ar investoru pagaidu uzturēšanās atļauju var pieprasīt arī viņa ģimenes locekļi – laulātais, nepilngadīgie bērni un personas, kas atrodas investora uzraudzībā. Vērts pieminēt, ka uzturēšanās atļauja Latvijā atvieglo vīzas saņemšanu citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, ASV vai Kanādā, un dod iespēju noformēt ielūgumu vīzas saņemšanai radiniekiem un citām personām, kā arī investors saņem tiesības uz darbu Latvijā, mācībām, sociālajām garantijām, valsts un medicīnas pakalpojumiem, tiesības iegādāties un ekspluatēt Latvijas Republikā reģistrētu automašīnu, kā arī tam ir iespēja iegūt autovadītāja tiesības, kas ir derīgas visā Eiropas Savienības teritorijā.

Ja paskatās reklāmas sludinājumus, kas un cik maksā Jūrmalā, citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem šīs cenas varētu likties gandrīz vai neticamas. Piemēram, paši pieticīgākie piedāvājumi liecina, ka par viensistabas dzīvokli Majoros, kura platība ir tikai 17 m2, jāšķiras no 62 000 eiro. Divistabu dzīvoklis Viestura ielā ar platību 53 m2 maksā jau 85 000 eiro, bet par trīsistabu dzīvokli Dzintaros ar platību 65 m2 tā pārdevējs cer saņemt 258 400 eiro.

Protams, ka mājas ir vēl dārgākas. Kamēr mājoklis Mellužos ar platību 200 m2 maksā 180 000 eiro, divas reizes lielāka māja Lielupē tiek pārdota jau par 2 500 000 eiro. Bulduros pārdošanā izlikta 467 m2 plaša māja, kas maksā 1 800 000 eiro. Kā jau visur, nekustamā īpašuma cenu nosaka tā atrašanās vieta, vecums, stāvoklis un vairāki citi faktori.

Citvalstu investoru interese mazinājusies, bet cenu līmenis turas

SIA “Kivi Real Estate” nekustamo īpašumu konsultante Ieva Āboliņa, runājot par grozījumiem likumā, kas skar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus trešo valstu pilsoņiem, atklāja: “Ja pirms likuma grozījumiem pietika, ka pircējs iztērē 140 000 eiro, turklāt viņš par šo summu varēja iegādāties vairākus nekustamos īpašumus, tagad minimālā summa ir 250 000 eiro, par kuru jāiegādājas viens īpašums. Tāpat tika palielināta summa, no kuras termiņuzturēšanās atļauju ieguvējiem jāšķiras par izskatīšanu un par atļaujas pagarināšanu.”

Tomēr, izrādās, ir arī citi apstākļi, kas sevišķi ietekmējuši potenciālo pircēju no Krievijas interesi par nekustamajiem īpašumiem Latvijā. Kā pastāstīja I. Āboliņa, grozījumi likumā bija tikai viens sitiens pa nekustamo īpašumu tirgu. Pārējie bija Krimas krīze, Ukrainas konflikts, Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju, kuru dēļ šīs valsts turīgie iedzīvotāji zaudēja ievērojamu daļu savu ienākumu, kā arī straujš rubļa vērtības kritums attiecībā pret eiro. Šo iemeslu dēļ nekustamo īpašumu pircēju no Krievijas kļuva arvien mazāk un mazāk. Var pat teikt, ka viņu interesi burtiski kā ar nazi nogrieza.

“Lai gan jāatzīst, ka arī tad, kad termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai vēl bija iepriekšējie nosacījumi, mūsu uzņēmumam tādu klientu nebija nemaz tik daudz, nevar teikt, ka viņi rindā stāvēja. Viņi gan arī nebija mūsu uzņēmuma mērķauditorija. Šobrīd viņu ir ļoti maz,” atklāja nekustamo īpašumu konsultante.

“Ja runā konkrēti par Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgu, vietējie iedzīvotāji tur lielākoties iegādājas īpašumus, kas maksā līdz 300 000 eiro. Tajā pašā laikā pilsētas jaunajos projektos ir pat tādi īpašumi, kas maksā 5000–6000 eiro par kvadrātmetru. Arī uz tiem savulaik orientējās citu valstu pilsoņi. Var teikt, ka šo ekskluzīvo īpašumu tirgus šobrīd ir ļoti sabremzējies, lai gan jaunajos projektos cena lielākoties tiek turēta tajā pašā līmenī.

Iemesls noteikti ir tas, ka potenciālajiem pircējiem no Krievijas samazinājusies interese par īpašumiem Latvijā, jo viņi saprot, ka šeit nav gaidīti un nav vēlami. Klāt vēl nāk viņu valsts iekšējās ekonomiskās problēmas. Kopumā Krievijas iedzīvotājiem mazinājusies pārliecība, ka viņi var atļauties tērēt vismaz 250 000 eiro par nekustamo īpašumu Latvijā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju,” domā Ieva Āboliņa.

Kā uzsvēra nekustamo īpašumu konsultante, nevar teikt, ka termiņuzturēšanās atļauju tīkotāji šobrīd īpaši ietekmētu nekustamo īpašumu cenu Jūrmalā. Īpašuma tirgus vērtību veido tas, kur īpašums atrodas, kādā mājā tas ir un kādā stāvoklī. Tirgus daļa, kas interesanta vietējiem iedzīvotājiem, joprojām ir aktīva. Tomēr tieši ekskluzīvo nekustamo īpašumu tirgū, kas bija orientēts uz Latvijas nerezidentiem, kopš 2015. gada kļuvis ļoti inerts.

“Tie, kuri grib dzīvot Jūrmalā, tie arī tur dzīvo. Jūrmala vienmēr ir bijusi un, es domāju, būs pieprasīts rajons. Jāatzīst, ka šai pilsētai ir arī savas problēmas. Piemēram, tajā viss nav tik sakārtots kā kaut vai tajā pašā Mārupē vai kādā citā Pierīgas novadā. Varbūt nav viss tik ideāli bērnudārzu, skolu un bērnu interešu pulciņi jomā, un tas vietējos potenciālos nekustamo īpašumu pircējus nedaudz atbaida. Tā ir lieta, pie kuras Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpiestrādā. Lai gan, cik es zinu, jūrmalnieki tomēr atrod iespējami labākos variantus saviem bērniem,” sarunas noslēgumā piebilda Ieva Āboliņa.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.