Menu
 

Salaspils dome no jauna sākusi kultūras nama "Enerģētiķis" atjaunošanu; nav atrisinātas finansiālās saistības ar iepriekšējiem būvniekiem

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Kultūras nama "Enerģētiķis" sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, Salaspils novada dome bijusi spiesta ēkas atjaunošanu "atsākt no nulles", izsludinot jaunu metu ideju konkursu, noskaidroja aģentūra LETA.

"Enerģētiķa" rekonstrukcija tika sākta 2017.gada sākumā, taču jau maijā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apturēja ēkas demontāžas darbus, pamatojot to ar ēkas konstrukcijā konstatētajām plaisām.

Pašvaldība vairākas reizes mēģināja projektu uzlabot un saskaņot ar atbildīgajām iestādēm, taču neveiksmīgi. Tā rezultātā dome nolēma procesu sākt no jauna un sludināt jaunu metu konkursu, kurš noslēdzās 2019.gada oktobrī.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, tajā kopumā pieteicās seši pretendenti, bet par uzvarētāju tika atzīts personu apvienības "Arhitekti Edijs Levins, Agnese Stasūne, Iveta Lūse" iesniegtais piedāvājums. Pirmās vietas ieguvēji atbilstoši nolikumam saņēma arī godalgu 9000 eiro apmērā.

Gan pēc būvdarbu apturēšanas 2017.gadā, gan tagad, domes opozīcija bija paudusi bažas par nelietderīgu pašvaldības līdzekļu izlietošanu. 2018.gada aprīlī opozīcija vērsās arī Valsts kontrolē, ar lūgumu veikt revīziju, lai iegūtu papildus informāciju par to, vai pašvaldības resursi nav izlietoti negodprātīgi un pašvaldības amatpersonu rīcība saistībā ar Salaspils kultūras nama "Enerģētiķis" rekonstrukciju bijusi pamatota.

Arī tagad Salaspils domes opozīcijas deputāts Jānis Nebars (VL-TB/LNNK) uzskata, ka "Enerģētiķa" atjaunošanas procesā nelietderīgi ir iztērēti vairāk nekā 300 000 eiro. Piemēram, zaudēti vairāk nekā 64 000 eiro par pirmā būvprojekta izstrādi, iztērēti 15 000 eiro jaunā metu konkursa balvu fondam, iztērēti gandrīz 100 000 eiro demontāžas darbu veikšanai, nomātas papildu telpas un radušies arī citi izdevumi.

"Domes vadība uzskata, ka visa šī nauda nav izmesta vējā, bet projektēšana tagad sākas no sākuma un nav skaidrs vai jaunajā projektā jau izdarītie darbi būs noderīgi, visi materiāli būs pareizi un vai paveiktais darbs vispār būs vēl vērtīgs," pauž Nebars.

Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV) apstiprina, ka "Enerģētiķa" pārbūves projektēšana uzsākta no jauna tieši tādēļ, ka BVKB vairākkārtīgi neatļāva atsākt būvdarbus pēc izmaiņu veikšanas projektā, kuru nepieciešamība bija saistīta ar būvdarbu laikā ēkas konstrukcijās konstatētajām plaisām.

"Tādējādi būvniecības procesu nevarēja turpināt. Vienlaikus tika konstatēts, ka sakarā ar plaisām konstrukcijās būtiski mainās objekta rekonstrukcijai nepieciešamo būvniecības darbu saturs un veids, un to nevar atrisināt, veicot izmaiņas esošās būvniecības projektā. To arī apliecināja vairākkārtīgi negatīvi atzinumi no BVKB puses," skaidro mērs.

Pēc Čudara sniegtās informācijas, pašvaldība "pirmajā mēģinājumā" iztērējusi nedaudz vairāk par 160 000 eiro. Piemēram, nerealizētais kultūras nama tehniskais projekts un tā ekspertīze kopumā ir izmaksājusi 64 751 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

"Šī nauda tiešām ir zaudēta, taču tas notika tādēļ, ka darbus apturēja nama sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, nevis tāpēc, ka pašvaldība savlaicīgi neveica konservācijas darbus, vai ko citu," pauž mērs.

Līdz darbu apturēšanai būvobjektā tika veikti daļēji ēkas demontāžas darbi kopumā par 96 660 eiro. Čudara ieskatā šī nauda gan nav iztērēta nelietderīgi, jo ņemot vērā jaunajā metu konkursā rasto risinājumu, šādi demontāžas darbi būti veicami tik un tā.

Pēc metu konkursa noslēgšanās, pašvaldība ar konkursa uzvarētājiem ir uzsākusi sarunu procedūru par projekta tehniskās specifikācijas izstrādi. Nebars norāda, ka pašvaldības budžetā šim mērķim rezervēti 250 000 eiro, taču tā esot provizoriskā summa.

Ņemot vērā, ka pirmais būvprojekts izmaksājis aptuveni 60 000 eiro, viņaprāt, šī summa gan esot pārāk liela.

"Jautājums ir - vai tiešām vecais projekts ir tik nederīgs, ka no viņam nevar paņemt nekādu pamatinformāciju. Nav arī skaidrs, kāpēc tiek veikta sarunu procedūra ar mazpazīstamu arhitektu apvienību, nevis sludināts atklāts konkurss," bažas pauž opozicionārs.

Čudars tikmēr norāda, ka "metu konkurss un turpmāka sarunu procedūra ar konkursa uzvarētāju ir izplatītākais iepirkuma procedūras veids tieši projektēšanas/arhitektūras iepirkumos".

"Atzīstot kādu no iesniegtiem anonīmiem metiem par uzvarējušu, meta autoram rodas tiesības iesniegt pasūtītājam piedāvājumu pilnīgai objekta tehniskai projektēšanai, kuru puses sarunu procedūras gaitā izskata. Tieši šobrīd sarunu procedūra ir uzsākta, un par tās rezultātiem ziņosim atsevišķi marta beigās," sola mērs, norādot, ka praksi aicināt meta idejas autorus izstrādāt arī projekta tehnisko specifikāciju, pašvaldība piekopj vismaz pēdējos trīs gadus.

Priekšsēdētājs arī norāda, ka dome ir veikusi analīzi par iespējamu zaudējumu piedziņu no projektētājiem sakarā ar būvprojekta realizācijas neiespējamības apstākļiem, taču patlaban uzskatīt, ka būvniecības darbu laikā radušās konstrukciju plaisas un, līdz ar to, turpmāka būvdarbu neturpināšana varētu būt saistīta ar nekvalitatīvu projektētāju darbu, neesot pamata.

Pēc būvdarbu pārtraukšanas pašvaldībai esot radušies izdevumi, kas saistīti ar būvobjekta konservāciju, tā apsargāšanu, kā arī padziļinātu objekta tehnisko izpēti turpmāku lēmumu pieņemšanai. Saskaņā ar Nebara sniegto informāciju, konservācijas darbi izmaksājuši vairāk nekā 19 000 eiro, bet apsardzes izdevumi - vairāk nekā 4000 eiro. 

Sākotnējās "Enerģētiķa" pārbūves izmaksas tika lēstas piecu miljonu eiro apmērā, un provizoriskās aplēses liecina, ka arī jaunā projekta izmaksas varētu būt līdzvērtīgas.

Tomēr neraugoties uz lēmumu nama atjaunošanu "sākt no nulles", pašvaldība nav atrisinājusi domstarpības ar nama "pirmajiem būvniekiem" - pilnasbiedrību "MB.L", kas uzskata, ka dome tiem ir parādā aptuveni 414 000 eiro.

Uzņēmuma pārstāvis Uldis Antoņevičs aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc BVKB lēmuma apturēt būvdarbus, pašvaldībai tika uzlikts par pienākumu novērst visas nepilnības būvprojektā, taču vietvara to nav izdarījusi, paralēli būvniekiem gan solot, ka "darbi tūlīt atsāksies".

"Rezultātā mums mēnešiem ilgi stāstīja, ka projekts tūlīt būs gatavs un mēs varēsim darbus atsākt, tādēļ vairākus mēnešus "bijām darba gatavībā" - uzturējām būvlaukumu, cilvēkresursus un tamlīdzīgi. Beigās dome mums iesniedza tādu projektu, kur nebija iekļauts neviens mūsu norādījums un būtība mums lika būvēt kritiski nedrošu ēku," apgalvo Antoņevičs, norādot, ka uzņēmums šo informāciju iesnieguši arī BVKB.

Rezultātā būvnieki "nosēdējuši" būvlaukumā līdz pat 2018.gada vasarai - brīdim, kad bija jānoslēdzas būvdarbiem.

Par radītajiem zaudējumiem "MB.L" vēlējusies no domes saņemt kompensāciju - 42 000 eiro par būvlaukuma uzturēšanu, 234 000 eiro par darba resursu nodrošinājumu un 138 000 eiro - par negūto peļņu.

2018.gada oktobrī dome norādījusi, ka ir gatava atmaksāt 42 000 eiro par būvlaukuma uzturēšanu, taču par pārējām divām sadaļām rosināja uzsākt sarunu procedūru.

"Taču jau kopš pagājušā gada vidus domes amatpersonas mūs ignorē - izpilddirektors neceļ klausuli, netiek sniegtas atbildes ne uz elektroniskām, ne ierakstītām vēstulēm un dome ir vienkārši "izgaisusi". Pēdējais piliens bija, kad februārī viņi atsūtīja savstarpējās izlīdzināšanas aktu, kur norāda, ka mēs viņiem esam parādā 4200 eiro par elektrību būvlaukumā, bet viņi mums neesot parādā neko," stāsta būvnieku pārstāvis.

Uzņēmums patlaban gatavojot pieteikumu tiesai, jo neredzot citu veidu kā situāciju risināt.

Lūgts komentēt radušos situāciju, Čudars sākotnēji sacīja, ka: "Tur ir virkne juridisku detaļu, kuras apspriežam ar būvniekiem", vienlaikus norādot, ka sīkākus komentārus viņš sniegt nevar.

Vēlāk pašvaldības vadītājs gan informēja, ka līguma noslēgšanas un izpildes laikā pilnsabiedrības "MB.L" biedri bija SIA "Lagron" un SIA "Modus būve". 

Pēc būvnieku izteiktajām pretenzijām abas puses uzsākušas pārrunas, kuru rezultātā 2019.gada maija sākumā tika sagatavota un saskaņota vienošanās par savstarpējiem norēķiniem, saskaņā ar kuru dome būtu gatava atmaksāt 37 882 eiro.

Tomēr pirms vienošanās parakstīšanas, veicot datu pārbaudi, pašvaldība konstatējusi, ka 2019.gada 16.aprīlī, īsi pirms SIA "Modus būve" maksātnespējas iestāšanās, komercreģistrā reģistrēta pilnsabiedrības biedru maiņa. Proti, no pilnsabiedrības izstājušies abi tās agrākie biedri, un viņus aizstājuši SIA "Kelso-3" un SIA "Tadeo", kuras valdes loceklis ir Antoņevičs. 

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "MB.L" tiešām veido abas nosauktās firmas. "Tadeo" pieder Antoņevičam un Elīzai Krūmiņai, bet "Kelso-3" - Līgai Spruģevicai.

"Domes juridiskie pārstāvji Antoņeviču lūdza sniegt informāciju par tiesisko pamatu, sakarā ar kuru tika nomainīti pilnsabiedrības "MB.L" biedri, kā rezultātā prasības tiesības pret pašvaldību faktiski pārgāja citām personām īsi pirms SIA "Modus būve" maksātnespējas pasludināšanas. Tomēr pilnsabiedrības "MB.L" pārstāvis atteicās sniegt domei pieprasīto informāciju," apgalvo mērs.

Tā rezultātā pašvaldībai esot bažas, ka biedru maiņa pilnsabiedrībā ir notikusi ar nolūku, lai apietu kreditoru intereses, proti, faktiski nododot prasījumu pret domi citām personām, iespējams, bez atlīdzības vai par formālu atlīdzību. 

"Domei pastāv risks pret savu gribu tikt iesaistītai maksātnespējīga uzņēmuma kreditoru apiešanas shēmās, turklāt pastāv risks, ka darījums, uz kura pamata ir notikusi biedru maiņa pilnsabiedrībā "MB.L", tiks apstrīdēts kā tāds, kas nodarījis zaudējumus SIA "Modus būve"," pauž Čudars, norādot, ka par šiem apstākļiem pašvaldība ir vērsusies pie SIA "Modus būve" maskātnespējas administratora, kurš atbildēja, ka par radušos situāciju notikšot pārbaude.

"Enerģētiķis" nav remontēts kopš tā uzcelšanas 1980.gadā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.