LVC: Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem kritusies par 18%, izņēmums – Tallinas šoseja pie Ādažiem
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša – no 15. līdz 28. februārim. Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%, liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi“ Komunikācijas daļas dati.
Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.
Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87% – bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.
Informācija par satiksmes intensitāti uz valsts galvenajiem autoceļiem iegūta apkopojot 25 VAS “Latvijas Valsts ceļi” pastāvīgo satiksmes intensitātes uzskaites punktu datus.
Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.
Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija koncentrēta uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.
2019.gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums – 23,9% – bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 % bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) (A11).