Ārkārtas stāvokļa laikā satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem kritusies par 26%
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Latvijas Valsts ceļi
Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15. marta līdz 14. aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26 % mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” apkopotā informācija. Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29 %, bet kravas transporta – 14 %.
Attiecībā pret 2019. gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91 % ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja–Lietuvas robeža un 48 % intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē. Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92 % un 85 %. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89 %, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei – 32 %.
Vismazākais satiksmes intensitātes kritums attiecībā pret 2019. gada pavasari ir uz Tallinas šosejas pie Ādažiem. Tur intensitāte ir samazinājusies vien par septiņiem procentiem. Arī vismazākais vieglā transporta intensitātes kritums ir šajā pat posmā, un tie ir seši procenti.
Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir bijušas salīdzināmas ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm. Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.
2019.gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums par 23,9 % bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5).