Pētījums: Pēc tīmekļa vietņu piekļūstamības augstākais novērtējums Mārupes un Olaines novadu pašvaldībām
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - pieklustamiba.lv
Lai gan pašvaldību galvenais uzdevums ir nodrošināt pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības interesēm un vajadzībām, un to komunikāciju, lielākajā daļā jeb 87% pašvaldību tīmekļa vietņu pastāv būtiski ierobežojumi, kas liedz tās pilnvērtīgi izmantot ikvienam lietotājam. Salīdzinoši visbiežāk tie saistīti ar šo resursu navigāciju un satura noformējumu, liecina iniciatīvas “Piekļūstamība.lv” ekspertu veiktā pētījuma dati.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā nav pašvaldību, kuru tīmekļa vietnes būtu pilnībā piekļūstamas, neraugoties uz dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, ierīču veiktspēju, lietotāju digitālo pratību vai veselības stāvokļi.
Kopumā pašvaldības pēc to tīmekļa vietņu piekļūstamības var iedalīt trīs kategorijās. Katrai desmitajai jeb 13% tīmekļa vietne ir drīzāk piekļūstama (nepieciešami nelieli uzlabojumi). Visaugstāko novērtējumu šajā kategorijā ieguvušas Mārupes, Olaines, Liepājas un Vaiņodes novadu pašvaldības. Lielākajai daļai jeb 69% pašvaldību tīmekļa vietne ir daļēji piekļūstama. Savukārt 18% tā nav piekļūstama.
Pētījuma autori norāda, ka viens no lielākajiem “klupšanas akmeņiem” pašvaldību tīmekļa vietnēs ir tekstu noformēšanas prakse. Piemēram, 73% pašvaldību neizmanto virsrakstus, bet 23% tos izmanto nepilnīgi.
Teju visu tīmekļa vietņu administrēšanas panelī ir paredzēta iespēja izveidot tekstiem tehniski korektus virsrakstus (Heading). Tās mērķis ir ne vien atvieglot informācijas uztveri, sadalot to blokos, kas palīdz vizuāli izvērtēt, vai apjomīgajā tekstā ir saistoša informācija. Tāpat tie palīdz labāk orientēties tekstā cilvēkiem, kuri datorpeles vietā dod priekšroku Tab taustiņam, un cilvēkiem, kuri lieto ekrāna lasītājus.
Tāpat pašvaldību tīmekļa vietnēs reti tiek izmantoti attēlu alternatīvie apraksti. Tie ir būtiski, lai gan ar neapbruņotu aci nav redzami. Jo paskaidro, kas redzams fotogrāfijās, afišās un citos attēlos tiem lietotājiem, kuri izslēguši ierīcēs attēlu atspoguļošanas funkciju, lai palielinātu lejupielādes ātrumu, vai izmanto ekrāna lasīšanas programmas, jo ir vājredzīgi vai neredzīgi.
No pētījuma datiem izriet, ka šos aprakstus izmanto 33% pašvaldību, taču 32% tos veido nepilnīgus vai nekorektus. Visbiežāk attēlu alternatīvie apraksti tiek veidoti ar vienu vispārīgu vārdu, piemēram, “image”, “1” vai “foto”. Bet ziņām, aktualitātēm pievienoto attēlu aprakstos nereti tiek dublēti to virsraksti.