Menu
 

"Bļodas dibens" un sēravotu dziednieciskais spēks Baldonē Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto - Baldone.lv Foto - Baldone.lv

Izjust ūdens dziednieciskās spējas un izdziedāt latviešu tautas skaistākās dziesmas var tieši Baldones pilsētā. Stāstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” atkal ir devusies savā jaunākajā ceļojumā uz pilsētu, kur katrai vietai ir savs stāsts, savas leģendas un sava īpašā aura.

Šoreiz uzzināsim vairāk par Vanagkalna dabas parku un sēravota dziednieciskajām spējām Ceriņu parkā. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Baldones novada Kultūras darba organizatori Intu Vidži, lai uzzinātu, kā tapusi Vanagkalna estrāde.

Vanagkalna dabas parks ir vietējās nozīmes dabas parks, kas ir aizsargājama dabas teritorija. Vanagkalni, kas ietilpst parka teritorijā, ir vieni no ainaviskākajiem morēnu pauguriem Baldones novadā. Tie atrodas 46 metrus virs jūras līmeņa. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētai teritorijai. Tie ir dažādu lielumu un augstuma, kā arī var atšķirties pēc formas, jo var būt apaļi, iegareni, ar lēzenām un stāvām nogāzēm.

“1989. gadā vienā no Vanagkalnu starppauguru ieplakām jeb “Bļodas dibenā” tika izbūvēta Vanagkalnu brīvdabas estrāde ar labu akustiku un aptuveni 4000 sēdvietu. No maija līdz septembrim estrādē notiek dažādi pasākumi un zaļumballes,” skaidro Inta Vidže.

80.gados kolhoza “Baldone” vadība nolēma, ka pilsētai vajadzīga estrāde. Piemērota vieta tika atrasta Vanagkalnā. “Tika aicināti dažādi speciālisti, arī baldonietis maestro Jānis Dūmiņš, lai pārbaudītu akustiku. Tā bija lieliska! Un tā 1989. gadā estrādi nodeva ekspluatācijā, kas baldoniešiem bija patiesi lieli svētki,” – tā I. Vidže.

Estrāde atrodas ārpus pilsētas, par iecienītu izklaides un atpūtas vietu to atzinuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Tāpat Vanagkalna estrādes teritorija ir aizsargājams dabas objekts. I. Vidže uzsver, ka pilsēta zaudētu visnotaļ daudz, ja tai nebūtu šīs egļu un lazdu ieskautās atpūtas vietas.

Teika par Vanagkalnu

“Senos laikos Vanagkalnā bijusi pils. Kādreiz pils īpašnieks devies apskatīt savus laukus. Ceļā uznākusi liela vētra un pērkona negaiss. Līdz ar kādu pērkona grāvienu pils nogrimusi. Pilī bija palikusi īpašnieka ģimene un kalpi, kuri gājuši bojā līdz ar pili. Atgriezies mājās, pils īpašnieks ieraudzījis tikai lielu, plakanu bedri. Baldonieši šo vietu iesaukuši par Bļodas dibenu,” to, kā radies nosaukums “Bļodas dibens”, skaidro Inta.

No Vanagkalna mēs pārceļamies uz kādu dziednieciskāku, bet visnotaļ vēsturisku vietu – Baldones Ceriņu parku un sēravotu.

Jau izsenis Baldone ir bijusi slavena ar saviem dabas dziednieciskajiem resursiem – ārstnieciskajām dūņām un minerālūdens avotiem, jo sērūdens dziednieciskās īpašības nodrošināja Baldones uzplaukumu un atpazīstamību gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un dziednieciskie dabas resursi joprojām atrodas Baldonē. Novada mājaslapā esošā informācija vēsta, ka Baldones sēravoti plūst cauri vietām, kur saskaras ar kūdru un ģipsi saturošiem iežiem, tie ir bagāti ar sērūdeņradi un ogļskābi. To sākums meklējams tajos pašos ģipša slāņos, kuros sākas Ķemeru pazīstamie avoti. Avota ūdens ir bezkrāsains, dzidrs, ar rūgtenu piegaršu un stipru, olām raksturīgu smaržu. Baldones iedzīvotājiem pieejamākā sēravota iegūšanas vieta atrodas Ceriņu parkā.

“Sērūdenim piemīt virkne dziedniecisku īpašību. Sērūdens vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu. Iekšķīgi sērūdeņus lieto gremošanas un vielmaiņas slimību, nervu sistēmas un sirds-asinsvadu slimību, ādas un ginekoloģisko slimību ārstēšanai. Inhalāciju veidā sērūdeņus izmanto elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Sērūdeņus plaši izmanto peldēm, dzeršanai, skalošanai, inhalācijām un ārstnieciskās fizkultūras nodarbībām baseinā. Baldones sēravots ir iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā,” – tā tīmekļvietnē www.baldone.lv.

Ceriņu parks

Ceriņu parku jau izsenis apvij dažādi nostāsti. Viens no tiem ir izlasāms arī vietnē www.baldone.lv, sadaļā “Tūrisms”. “Nostāsti liecina, ka parks bijis iemīļota satikšanās vieta kūrvietas iedzīvotāju vidū. Gadsimtiem ritot, dzīve te mutuļojusi. 20. gadsimta 30. gados parkā bijis pat avīžu un saldumu kiosks. 1984. gadā par godu sēravotam uzstādīja piemiņas akmeni ar tajā iekaltu tekstu: “Baldones sēravots izmantots ārstniecībā no 1186. gada.” Savukārt nosaukumu “Ceriņu parks” parks ieguvis 1985. gadā. Paviljonā “Ķirzaciņa” atrodas sēravota ieguves vieta, no kura padeve ir nodrošināta strūklaku skulptūrām “Māra” un “Vāverīte”.”

Sēravots un tā strūklakas

19.gadsimta beigās sēravota tvertnes vietā tika izbūvēta jauna, tās nosaukums bija “Muciņa”. Virs tās tika uzstādīta skulptūra “Kirzaciņa”. 1994. gadā skulptūra tika nozagta, un līdz 2017. gadam sērūdens paviljonā tecēja no caurules. “2017. gadā tika uzsākta paviljona atjaunošana un sērūdens strūklakas “Ķirzaciņa” prototipa izveide un uzstādīšana, tādējādi noslēdzot parka strūklaku atjaunošanas darbus,” vēsta Baldones mājaslapā pieejamā informācija.

Vēsturiski līdzās sēravota ieguves vietai atradās arī ūdens ņemšanas vieta “Māra”. Baldones tūrisma mājaslapā par skulptūru izlasāma šāda informācija: “Skulptūru atklāja pirms Otrā pasaules kara, 1940. gadā,  un to veidoja tēlnieks Voldemārs Jākobsons. Teika vēsta, ka reiz kāda skaista, bet akla meitene Māra, mazgājoties ar sēravota ūdeni, atguvusi redzi. Skulptūra 1970. gadā tika nozagta un atrasta, tomēr 1996. gadā tā tika sabojāta. 2015. gadā tika izveidots skulptūras “Māra” prototips, ko veidoja tēlnieks Valtis Barkāns no Iecavas novadā atrasta akmens.”

Tāpat parkā ir uzstādīta skulptūra “Vāverīte”. Skulptūra ir vāveres izskatā ar čiekuru ķepās, kas ir arī Baldones novada ģerboņa simbolika. Diemžēl arī šīs skulptūras liktenis bijis tāds pats kā iepriekšējām – tā tikusi nozagta. “26 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 2017. gadā, skulptūra tiek izveidota un uzstādīta parkā no jauna. Tā ir mazliet lielāka par veco, jo simbolizē Baldones novada izaugsmi un attīstību. Jaunās skulptūras autors ir tēlnieks Tālivaldis Muzikants, Baldones Mākslas skolas direktors,” vēsta informācija Baldones tūrisma mājaslapā.

Sēravota dziednieciskās spējas

Sēravota brīnumainās spējas aprakstītas ne tikai dažādos nostātos, bet tās patiesi savā darbā izmantojuši daudzi dziednieki.

“Radās nostāsti par ūdens dziednieciskajām īpašībām, ka, skalojot ar avota ūdeni acis, var uzlabot redzi. Cilvēki pateicībā avotā meta ziedojumus – rotaslietas, naudu. Līdz 15. gadsimtam rakstītu ziņu par sērūdeņu izmantošanu nav, ir saglabājušies vien nostāsti, ka sēravotu izmantoja tautas dziednieki. Tā lietošana bija saistīta ar ticību pārdabiskajiem spēkiem. Līdz ar 15. gadsimtu parādās pirmās rakstītās liecības, šajā laikā sēravotu izmanto Livonijas ordeņa mestri ar saviem pavadoņiem, dēvējot to par Jaunības avotu. Pie avota 1797. gadā, kad tika dibināts Baldones kūrorts, virs sēravota tika uzstādīts nostiprinājums ar jumtu, virs kura piestiprināja uzrakstu trīs valodās – vācu, latīņu un krievu: “Heilung dem kranken, freude dem gesunden. Aegrotis saluti, sanis laetitiae. Больному исцеление, здоровому увеселение.” Latviešu valodā uzraksta nebija,” – tā www.baldone.lv.

Ikviens apmeklētājs, kura ceļš atvedis uz Baldoni, ir laipni gaidīts nogaršot parka dziedniecisko sērūdeni, apskatīt Vanagkalna estrādi, uzkāpt skatu tornī un vienkārši baudīt to dabas burvību, kura ir mums līdzās ik dienu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.