Tiesa liek Salaspils novada domei mainīt pastāvīgo komiteju sastāvu ^{Apriņķis.lv}

Ar Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmumu "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" šajā Pierīgas pašvaldībā tika izveidotas piecas novada pastāvīgās komitejas. Lai arī komiteju ir pietiekami daudz, dažs tautas priekštāvis ticis ievēlēts pat trijās no tām, bet ir arī tādi, kuri iekļuvuši tikai vienā. Starp nosacītajiem neveiksminiekiem ir arī viens no opozīcijas deputātiem – Jānis Nebars (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), kuru iekļāva tikai Dzīvokļu saimniecības komitejā. Uzskatīdams, ka lēmums par komiteju izveidošanu neatbilst likuma "Par pašvaldībām" 54. panta pirmajai daļai, J. Nebars vērsās pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, lūdzot izvērtēt tā atbilstību minētajai tiesību normai. Ar ministra 2017. gada 1. augusta rīkojumu "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" tika apturēta lēmuma par komiteju izveidošanu 1., 3., 4. un 5. punkta darbība, jo secināts, ka, izveidojot pastāvīgās komitejas, pārkāpts likums "Par pašvaldībām".

Tiesāšanās turpinājusies jau kopš pašvaldību vēlēšanām

Salaspils novada pašvaldības dome, kuras priekšsēdētājs Raimonds Čudars pārstāv partiju "Vienotība", turklāt pats ir iekļauts veselās trijās pastāvīgajās komitejās, iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, kas ar 2018. gada 29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-32-05 ministra rīkojumu atzina par neatbilstošu likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un spēkā neesošu no rīkojuma izdošanas brīža. Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par komiteju izveidošanu rada katram tajā minētajam deputātam noteiktas subjektīvās tiesības piedalīties konkrētu domes komiteju darbā – piedalīties komiteju sēdēs, runāt tajās, iesniegt iesniegumus un iniciatīvas, komiteju sēdēs balsot, uzdot jautājumus. Tātad lēmums par komiteju izveidošanu ir individuāls tiesību akts. Līdz ar to strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.


Raimonds Čudars.

Deputāts Jānis Nebars nekavējās ar prasības pieteikuma iesniegšanu Administratīvajā rajona tiesā, taču šajā pirmajā instancē viņš piedzīvoja zaudējumu. Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 17. jūlija spriedumu Nebara pieteikumu noraidīja, jo uzskatīja, ka attiecībā uz pieteicēju nav pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 55. panta pirmā daļa, kas paredz deputāta subjektīvās publiskās tiesības būt par vismaz vienas domes komitejas locekli. Proporcionalitātes principa ievērošanu Administratīvā rajona tiesa nebija vērtējusi.

Administratīvā apgabaltiesa vērtējusi proporcionalitātes principu

Deputāts Nebars, būdams pārliecināts par savu taisnību, izmantoja tiesības šo spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēt nākamajā instancē – Administratīvajā apgabaltiesā. Otrās instances tiesa viņa pieteikumu vērtēja citādi, īpaši analizējot tieši proporcionalitātes principu. Tiesa atzina, ka pilnīgi vienādas visu deputātu tiesības līdzdarboties domes komiteju darbā nodrošināt nav iespējams, jo visi domē ievēlētie deputāti nevar strādāt vienās un tajās pašās komitejās. Jāņem vērā, ka komiteju skaits (piecas komitejas) un tajās iekļaujamo deputātu skaits (katrā septiņi deputāti) jau matemātiski liedz nodrošināt katra domē ievēlētā deputāta (kopā 17 deputāti) dalību vienādā skaitā komiteju. Tādēļ domei no Satversmes 101. panta otrās daļas izriet pienākums komiteju sastāvu noteikt nevis tā, lai nodrošinātu visiem deputātiem pilnīgi vienādas iespējas līdzdarboties domes komiteju darbā, bet tā, lai tās būtu vienlīdzīgas pēc iespējas lielākā mērā.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa konstatēja, ka kopumā piecās domes komitejās ir 35 deputātu vietas, no kurām: 23 deputātu vietas (65,71%) ir deputātiem, kuri ievēlēti no politiskās partijas "Vienotība" saraksta; trīs deputātu vietas (8,57%) ir deputātiem, kuri ievēlēti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta; četras deputātu vietas (11,42%) ir deputātiem, kuri ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta; divas deputātu vietas (5,71%) ir deputātiem, kuri ievēlēti no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta; trīs deputātu vietas (jeb 8,57%) ir deputātam, kurš ievēlēts no politiskās partijas "Alternative" saraksta. Var  izrēķināt, ka vidēji viens no politiskās partijas "Vienotība" saraksta ievēlētais deputāts domē strādā 2,55 komitejās. Viens no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta ievēlētais deputāts vidēji strādā vienā komitejā. Viens no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ievēlētais deputāts vidēji strādā divās komitejās. Viens no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta ievēlētais deputāts vidēji strādā vienā komitejā. Viens no politiskās partijas "Alternative" saraksta ievēlētais deputāts vidēji strādā trīs komitejās. Ņemot to vērā, apgabaltiesa secinājusi, ka domes komitejās ievēlēto deputātu skaits matemātiski neatbilst proporcionālajam sadalījumam starp domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, līdz ar to, nosakot komiteju sastāvu, ir pārkāpts proporcionalitātes princips, jo proporcionalitāte pēc iespējas lielākā mērā nav ievērota nedz katras komitejas ietvaros atsevišķi, nedz kopumā attiecībā uz visām.

Administratīvā apgabaltiesa nospriedusi apmierināt Jāņa Nebara pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Salaspils novada domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ar kuru tiktu nodrošinātas deputātu vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties Salaspils novada domes pastāvīgo komiteju darbā. Saskaņā ar šo spriedumu Salaspils novada domei viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas jāizdod lēmums par domes komiteju sastāva noteikšanu, ievērojot deputātu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu. Bez tam no Salaspils novada pašvaldības par labu Jānim Nebaram pienākas viņa tiesai samaksātā valsts nodevu 90 eiro apmērā. Šo spriedumu gan vēl ir iespējams pārsūdzēt…


Jānis Nebars.

Salaspils novadā esot notikusi varas uzurpācija

"Ja melns ir melns un balts ir balts, tad šis spriedums ir loģisks un pamatots. Citādi likumam par proporcionalitātes ievērošanu komitejās vienkārši nav jēgas," komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, uzsver Jānis Nebars. Deputāts Apgabaltiesas spriedumu vērtējot kā ļoti loģisku rezultātu, jo, kā tajā rakstīts, ja vienā komitejā ir septiņi locekļi, tad nekādā variantā nav pieņemami, ka pieci no viņiem ir no vienas partijas – no "Vienotības". "Faktiski Salaspils novadā ir notikusi varas uzurpācija, jo nav ievērots likums. Manuprāt, dome visus šos trīs gadus ir strādājusi nelikumīgi – absolūti ignorējot opozīcijas tiesības un pārstāvību. Ar likumu noteikts, ka deputāti strādā ne tikai domes sēdēs, bet arī komiteju sēdēs, bet, ja netiek ievērota proporcionalitāte, tad opozīcijas deputātiem liegta iespēja pilnvērtīgi darboties komitejās," J. Nebars savā komentārā ir gana kritisks.

Deputāts stāsta: "Tad, kad ministrs Gerhards [Kaspars Gerhards, no 2014. līdz 2019. gadam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, – aut.] ar likumu noteiktās proporcionalitātes neievērošanas dēļ apturēja Salaspils novada pašvaldības domes komiteju darbu, Salaspils novada pašvaldība ar prasības pieteikumu vērsās Satversmes tiesā. Labi bija tas, ka Satversmes tiesa pateica, ka tāda prasība pēc savas būtības ir administratīvais process, tāpēc piekritīga Administratīvajai rajona tiesai. Pēc 2017. gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā bija vairākas pašvaldību domes, kas izveidoja savas komitejas, neievērojot proporcionalitātes principu, tāpēc problēma aktualizējās. Kad ministrs Gerhards norādīja, ka šis jautājums jāsakārto, tajās visās tika rasts risinājums, izņemot Salaspils novada pašvaldību, kuras mērs [domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, – aut.] pateica, ka neviens viņam nenorādīs, kā organizēt politiskos procesus. Tiesvedība turpinājusies trīs gadus, tagad savu spriedumu paziņoja Administratīvā apgabaltiesa, bet to vēl iespējams pārsūdzēt Senātā. Tomēr, ja lasa sprieduma tekstu, redzams, ka arī tiesai nav izprotams, kā iespējams tik klaji ignorēt likumu?"

Deputāts Nebars: "Problēma ir konkrētā indivīda vēlmē būt gudrākam par visiem citiem"

"Ņemot vērā pieredzi, ko esmu ieguvis, strādājot vienā domē ar Čudaru, es tomēr neizslēdzu iespēju, ka Salaspils novada pašvaldība šo spriedumu pārsūdzēs. "Vienotība" vienmēr sevi pozicionējusi kā demokrātijas nesēju un partiju, kas ievēro mazākuma intereses, bet šajā gadījumā tā ir opozīcijas tiesību nepārprotama ignorēšana. Labas pārvaldības prakse Salaspils novada pašvaldībā netiek ievērota vispār," vērtē Jānis Nebars.

Interesanti, ka vienīgais deputāts, kurš ievēlēts no politiskās partijas "Alternative" saraksta [Mihails Rogals, – aut.], iekļuvis pat veselās trijās komitejās, kamēr abi Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji (Jānis Nebars un Dace Kontrimiene) katrs ievēlēts tikai vienā komitejā. J. Nebars uzskata, ka tā ir nodeva par "Alternative" atbalstu koalīcijai. Oficiāli deputāts Rogals koalīcijā neietilpst, bet Nebars viņu nosauca par slēpto koalīcijas biedru, jo "Vienotībai" jau tāpat Salaspils novadā pieder absolūtais vairākums – deviņi mandāti no septiņpadsmit. Par Mihaila Rogala atbalstu koalīcijai liecinot kaut vai tas, ka domes sēžu laikā viņš sēž tajā pašā galda pusē, kur partijas "Vienotība" pārstāvji, un balso tieši tāpat kā viņi.

Sarunas noslēgumā deputāts Nebars uzdod vairākus retoriskus jautājumus: "Tagad, kad savu spriedumu šajā lietā paziņojusi Administratīvā apgabaltiesa, radīsies jautājums: kurš varēs piespiest cilvēku, kurš ir uzurpējis varu, ievērot likumu? Un cik laika tas prasīs – trīs, četrus vai piecus gadus? Šobrīd Salaspils novada pašvaldībā ir tikai tiesiskais nihilisms, tāpēc es gribētu zināt, kas cilvēku vai komandu, kura nelikumīgi ieguvusi varu, spēs piespiest pieņemt leģitīmu lēmumu? Jā, es uzskatu, ka partija "Vienotība" Salaspilī varu ieguvusi nelikumīgi, jo likumdevējs ir diezgan skaidri pateicis, kā jāveido komitejas, bet tas netika ievērots. Varbūt būtu svarīgi, lai likumdevējs šo likuma normu precizētu, pilnībā izslēdzot šādu precedentu iespējamību? Tajā pašā laikā, protams, aktuāls ir jautājums – vai viena spītīga indivīda dēļ likumdevējam būtu jāmaina likums? Ja mēs pieņemam, ka 118 vietvaras spēj vienoties un domes komitejās ievērot proporcionalitāti, bet to nespēj tikai viena [Salaspils novada pašvaldība, – aut.], tad, iespējams, problēma nav likumā, bet gan konkrētā indivīda vēlmē būt gudrākam par visiem citiem?"