Ādažiem, Mārupei un Ķekavai – pilsētas statuss Apriņķis.lv
- Autors: Rīgas Apriņķa Avīze
Foto – Ilze Filipova
Saeima 2. jūnijā saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas veikšanu atbalstīja ieceri, ka no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiek piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022. gada 1. jūlija.
Likumā atbalstītā redakcija izveidota kopā ar Saeimas Juridisko biroju. Minētās pašvaldības, šo priekšlikumu skatot Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, neizrādīja īpašu entuziasmu iegūt pilsētas statusu, norādot uz apgrūtinājumiem uzņēmumiem, bet komisija šo lēmumu attiecībā uz pilsētas statusu ir atbalstījusi.
Šobrīd tiek plānots, ka ciematiem, kur ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, būs pienākums pieteikties Ministru kabinetā pilsētas statusa saņemšanai. Vairākums pašvaldību, uz kurām jaunā norma attieksies, paudušas bažas, ka statusa maiņa tām uzliks jaunus pienākumus, bet neatrisinās attīstības jautājumus, piemēram, bērnudārzu pieejamību.
Sazinoties ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka Ādažu vadība kopumā atbalsta sakārtotu vidi saistībā arī ar reģionālajām pilsētām. Vienlaikus M. Sprindžuks uzvēra, ka šobrīd vēl ir daudz nezināmā, jo, zaudējot lauku teritorijas statusu, tiek zaudēts arī tam paredzētais finansiālais atbalsts, un šobrīd nav skaidrs, kā tas varētu tikt kompensēts.
Tieši M. Sprindžuks sarunā ar Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju rosināja noteikt divu gadu pārejas periodu, kurā iespējams grozīt pašvaldības teritorijas plānojumu un nodalīt lauku teritorijas no pilsētas, jo pretējā gadījumā vairākums uzņēmumu, kas, piemēram, Ādažos darbojas vai potenciāli varētu darboties Muižas ielā, nevarētu saņemt Lauku atbalsta dienesta finansējumu attīstībai, jo teritorija kvalificēsies kā pilsēta, nevis lauku teritorija. Lauksaimniecības zemes no Muižas ielas ražošanas teritorijām līdz Tallinas šosejas tiltam pār Gauju arī turpmāk varēs saņemt Lauku atbalsta dienesta hektārmaksājumus par apsētajām platībām, bet pēc pilsētas statusa iegūšanas nevarēs pretendēt uz projektu finansējumu, piemēram, uz atbalstu tūrisma projektiem vai jaunām ražotnēm.
“Ja Ādaži jau iepriekš būtu pieprasījuši pilsētas statusu Ādažu ciema robežās, tad Muižas ielā nebūtu SIA “Lat Eco Food”, kas ražo bioloģiskos biezeņus bērniem, SIA “KH Select”, kas kūpina lašu filejas eksportam, un citi. Šīs rūpnīcas tika uzbūvētas ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Ādažos nebūtu vismaz 300 darbavietu. Tāpēc Ādažu novada dome meklēs iespējas, lai grozītu pašvaldības teritorijas plānojumu un divu gadu laikā precizētu Ādažu pilsētas robežas, neiekļaujot tajās neapbūvētas lauku teritorijas,” uzsvēra M. Sprindžuks. “Skaidrs ir tas, ka pilsētām tiks izvirzīti stingrāki kritēriji un prasības, piemēram, attiecībā uz ūdens kanalizāciju, būvniecību, ēku fasādēm, žogiem.”
Ķekavas novada domē “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka ir apstiprināts jaunais Ķekavas novada teritorijas plānojums, kura ietvaros ir noteiktas ciemu, tajā skaitā Ķekavas ciema, robežas, nevērtējot tās pēc pilsētas statusa kritērijiem. “Pilsētas statusa noteikšanai Ķekavas ciemam būtiskākais kritērijs nevar būt tikai iedzīvotāju skaits, bet būtu jāvērtē arī apbūves struktūra, vēsturiskā centra veidošanās, kā arī sabiedrības viedoklis.
Taču sabiedrības aptauja par pilsētas statusa noteikšanu Ķekavas ciemam nav veikta. Tādēļ ierosinājumu lēmumam par pilsētas statusa noteikšanu Ķekavas ciemam pašvaldība var sniegt tikai pēc visaptverošas un demokrātiskas sabiedrības viedokļa noskaidrošanas. Šāds pašvaldības viedoklis tika nosūtīts Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai,” uzsvērts Ķekavas novada domes paziņojumā.