Priekšlikumu par administratīvo reģionu darbu pēc novadu reformas VARAM valdībā sola iesniegt rudenī
- Autors: LETA
Foto - VARAM
Priekšlikums par administratīvo reģionu darbu pēc pašvaldību reformas valdībā tiks iesniegts agrā rudenī, piektdien žurnālistiem sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce šodien informēja sabiedrību par 500 dienās ministra amatā paveikto un, pieskaroties reformas jautājumam, norādīja, ka ar likuma pieņemšanu vien reforma nebūs pabeigta. Ministrijai ir dots uzdevums izvērtēt to, kā pašvaldības varētu sastrādāties reģionālā līmenī un šāds piedāvājums būs gatavs rudenī. Tāpat rudenī valdībai tiks prezentēts jaunais Vietējo pašvaldību likums.
Runājot par līdz šim paveikto, ministrs pievērsās vairākiem darbiem. Piemēram, lai stiprinātu visu Latvijas reģionu potenciāla attīstību un mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību, apstiprinātas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Tās paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai reģionos.
Saeimā pieņemti arī VARAM virzītie grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot pilnveidot atbalstu uzņēmējiem, uzsvēra Pūce.
Tāpat, lai nodrošinātu mobilitātes iespējas jaunajās pašvaldībās, VARAM izstrādājusi atjaunojamo ceļu karti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, sacīja ministrs. Šo ceļu posmu pārbūvei vai atjaunošanai trīs gadu laikā tiks novirzīti aptuveni 300 miljoni eiro. Turklāt par Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ekonomikas sildīšanai Satiksmes ministrijai piešķirto papildu finansējumu - 75 miljoniem eiro, tiks salaboti arī kopīgi ar VARAM identificētie administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nozīmīgi ceļa posmi.
Ministrs akcentēja, ka valdībā apstiprināts arī VARAM virzītais rīkojums par budžeta aizdevumu pašvaldību investīciju projektiem jaunu bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai. Investīcijām paredzēti vairāk nekā 40 miljoni, no kuriem 20 miljoni eiro plānoti kā valsts budžeta aizdevums.
VARAM ir saņēmusi ES fondu 2014. - 2020.gada programmā noteikto 6% snieguma rezerves finansējumu 42,24 miljonu eiro apmērā, no kuriem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas investīcijām tiks novirzīti 7,85 miljoni, reģionālās attīstības jomai - 19,94 miljoni eiro, bet vides investīcijām - 14,45 miljoni eiro, akcentēja politiķis.
Pūce arī norādīja, ka viņa ministrēšanas laikā klimata pārmaiņu ierobežošana bijusi ar augstu prioritāti, kā rezultātā valdībā ir apstiprināti vairāki nozīmīgi klimata politikas plānošanas dokumenti laika posmam līdz 2030. un 2050.gadam. Tajos galvenais uzsvars tiek likts uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei.
Runājot par vides jomu, ministrs arī sacīja, ka ir izveidoti pieci jauni dabas pieminekļi un, lai uzlabotu īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas Lapkoku praulgrauža aizsardzības līmeni valstī, noteiktas četras jaunas un paplašinātas trīs esošas aizsargājamās alejas dažādos Latvijas novados.
Ministrs akcentēja, ka, nodrošinot pašvaldību darbības pārraudzību, apturēti Salacgrīvas un Mārupes teritoriju plānojumi un lokālplānojumi Ogrei un Līgatnei, kā arī atsevišķi saistošo noteikumu punkti atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas pilsētā.
Tāpat maijā valdība apstiprināja arī VARAM izstrādātos principus, uz kuriem balstoties, nākotnē tiks regulēts līdzdalības budžeta ieviešanas process Latvijas pašvaldībās, uzsvēra Pūce. Izstrādātie nosacījumi tiks iekļauti topošajā jaunajā Vietējo pašvaldību likumā. Līdz tam brīdim pašvaldības līdzdalības budžetu varēs ieviest brīvprātīgā kārtā.