Parlaments nolēmis slēgt 77 pašvaldības ^{Apriņķis.lv}

Galīgais balsojums notika pagājušajā trešdienā. Par likumu balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās. Līdz nedēļas beigām likumprojekta konsolidētā – gala – versija vienā dokumentā tā arī nebija pieejama. Tika solīta labākajā gadījumā uz šīs nedēļas sākumu. Tas tāpēc, ka likumprojekta atbildīgā komisija saņēma un izskatīja vairāk nekā 800 priekšlikumu, bet tālāk uz lasījumiem Saeimas sēdēs tika virzīti… 377. Tas ir nebijis skaits! Lielākā daļa noraidīti, daudzi iekļauti atbildīgās komisijas piedāvātajās redakcijās, daļa atbalstīti. Un šobrīd ir tikai daži cilvēki, kuri zina un saprot, ko īsti deputāti likumprojektā sabalsojuši. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs un viņa komisijas konsultanti. Opozīcijas deputāts Viktors Valainis, ar kura starpniecību neapmierinātās pašvaldības iesniedza savus priekšlikumus. Droši vien arī pāris ierēdņu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Valsts prezidenta kancelejā. Bet lielākajai daļai pašvaldību reformētāju, līdzjutēju un kritiķu par Saeimas darba galīgo rezultātu ir tumša bilde.

Krīzes laika eksperiments

Koronakrīzes iestāšanās pilnībā mainīja parlamenta darba un dienas kārtību. Pilnvērtīgs otrais lasījums faktiski nenotika. Tas tika pārtraukts pusratā, jo Saeimai neatliekami bija jāpievēršas valdības iesniegto ārkārtējās situācijas lēmumu izskatīšanai. Opozīcija, pozīcija – gandrīz visi deputāti džentlmeniski atsauca iesniegtos ierosinājumus, vienojoties tos izskatīt trešajā lasījumā. Bet tobrīd vēl neviens nezināja, ka svarīgākais likumprojekts šā sasaukuma laikā kļūs par digitālo tehnoloģiju eksperimentu. Attālinātās sēdes nenodrošina pilnvērtīgas debates. Nemitīgi tehniski traucējumi, slikta dzirdamība, klātbūtnes efekta trūkums trešā lasījuma gaitā ievērojami mazināja likumdošanas procesa kvalitāti.

Opozīcija par to daudz runāja, koalīcijas deputāti to apzinājās, tomēr likumprojekta izskatīšana netika atlikta, un tikai viena iemesla dēļ – lai sāktos laika atskaite līdz vēlēšanām jaunajās pašvaldību robežās. Likumprojekta pārejas noteikumos rakstīts: "Ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā." Tas nozīmē, ka politiskās partijas principā var sākt gatavoties vēlēšanām.

Tagad vērtēs Valsts prezidents

Ar noslēdzošo balsojumu Saeimā jaunais vēlēšanu process oficiāli gan vēl netiek iedarbināts. Pašvaldību reformas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likumu izsludināšana ir Valsts prezidenta pienākums. Ja likums netiks nosūtīts atpakaļ uz Saeimu tā pārstrādāšanai (arī tāda iespēja pastāv), tad pirmās jauno pašvaldību domju sēdes datums vairs nemainīsies. Tāpēc no koalīcijas puses koronakrīzes apstākļos bija vērojama tāda steiga un spiediens skatīt likumprojektu par katru cenu un pie jebkuriem apstākļiem.

Arī Valsts prezidents Egils Levits gaida likumprojekta konsolidēto versiju. Viņa pārstāve Aiva Rozenberga informē, ka prezidents izmantos likumā noteikto desmit dienu termiņu, lai izvērtētu likumprojektu. Tātad 20. jūnijā kļūs zināms, vai likums stāsies spēkā vai nepilnību un trūkumu dēļ tomēr tiks nodots atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. No pašvaldību puses principiālu pretenziju pret likumu ir ļoti daudz, taču likumdošanas ekspertiem jātiek skaidrībā, vai vētrainajā izskatīšanas gaitā likumā nav sabalsotas arī kādas pretrunas un juridiski kāzusi.

Divus priekšlikumus likumprojektam iesniedza pats Valsts prezidents, un Saeima tos ar gudru ziņu pieņēmusi. Atbilstoši tiem līdz 31. decembrim valdībai jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojekts, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai. Deputāti to dēvē par pašvaldību nulto līmeni. Kā tas darbosies, nav zināms nevienam.

Akceptēts arī prezidenta Levita rosinājums par pilsētu un pagastu piederības noteikšanu latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Arī šāds likums vēl būs jāizstrādā.

Būs trīs līmeņi

Vēl viens likums, kas valdībai un Saeimai jāizstrādā, attieksies uz pašvaldību otro līmeni: "Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums." Kā darbosies šis otrais pašvaldību līmenis – vai tas būs vēlēts vai ne un ar ko tieši nodarbosies –, šobrīd nav zināms. Pašvaldību skatījumā tieši ar šā līmeņa izveidi bija jāsāk administratīvi teritoriālā reforma, bet koalīcija sāka ar vienkāršāko, proti, pārzīmēja karti atbilstoši savam redzējumam un interesēm. Uzskatāms piemērs tam ir Saulkrastu novads, kas tika izveidots, atņemot Limbažiem Skulti, un tikai tāpēc, lai amerikāņu iecerētā sašķidrinātās gāzes termināļa infrastruktūra atrastos vienā pašvaldībā.

Visi koalīcijas plāni gan nav izdevušies. Piemēram, iecere par lielpilsētām (jeb tagad pa jaunam – valstspilsētām) atzīt tikai ūdensgalvu Rīgu un Krievijas bagātnieku guļamrajonu Jūrmalu. Kāpēc tāda dīvaina iecere, jau sākotnēji nebija skaidrs. Kā tas var būt, ka viena kūrortpilsēta ir nozīmīgāka par industriāli attīstīto Ventspili, Liepāju vai Jelgavu? Tomēr lielajām pilsētām šo absurdu izdevās novērst. Latvijā būs septiņas valstspilsētas pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils. Bet Rīgas un Pierīgas attiecības likumā tā arī palikušas nerisinātas, tātad līdzšinēja nesadarbošanās turpināsies.

Pārmaiņas Pierīgā

Rīgas reģionu kopumā sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Ādaži, Mārupe un Ķekava no 2022. gada 1. jūlija iegūs pilsētas statusu. Ja komplektā statusam nāks arī finansējums, iedzīvotāji būs ieguvēji. Ja ne – starpības nekādas. Pierīga arī līdz šim ir sekmīgi attīstījusies. Tai raksturīgi lieli budžeti un laba dzimstība. Taču pašvaldību robežas tagad gan tiek būtiski pārzīmētas. Ādaži salikti kopā ar Carnikavu, Mārupe – ar Babīti. Iecerētā Ulbrokas novada vietā palicis Ropažu novads, tikai ar Ulbroku par centru un ietverot Vangažu pilsētu. Ikšķiles pilsēta, kas tik izmisīgi negrib pievienoties Ogrei, tomēr tai ir pievienota. Acīmredzot tā arī būs pirmā pašvaldība, kas dosies uz Satversmes tiesu, apstrīdot reformas likumu, bet ar tiesāšanos draudējušas arī citas. Daudzviet iedzīvotāji ir neapmierināti ar rezultātu, un pašvaldības tagad domā, kā rīkoties. Latvijas Pašvaldību savienība pagājušajā nedēļā vēl nesteidza izplatīt preses relīzes ar savu vērtējumu reformas likuma pieņemšanai Saeimā. Pašvaldību starpā turpinājās konsultācijas. Pastāv iespēja gan lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likumu, gan pēc tā izsludināšanas rosināt tiesvedību.

Koalīcijai vēl nāksies taisnoties

Jāatgādina, ka arī starptautiskā līmenī Latvijas valdība ir izpelnījusies kritiku par reformas ieviešanas gaitu. Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir saistoša Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tā kā valdība hartu pārkāpj, ignorējot vietējo kopienu viedokli jautājumā par teritoriju robežām, pašvaldības sūdzējās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejai. Eksperti pērn atbrauca, konstatēja "vietējās demokrātijas vispārējās situācijas pasliktināšanos Latvijas Republikā". Taču ziņojuma apstiprināšanu kongresā aizkavēja koronavīrusa krīze. Tātad šī taisnošanās Latvijas valdībai vēl ir priekšā. Tikmēr vienu mazāku uzvaru Satversmes tiesā pašvaldības jau ir panākušas. Ministrs Juris Pūce tagad ir pilnīgi oficiāli atzīts par likumpārkāpēju – valsts pamatlikuma pārkāpēju. Saskaņā ar tiesas lemto Pūcem nebija tiesību apturēt Ikšķiles iedzīvotāju aptaujas nolikumu. Tādējādi valdošā koalīcija Jura Pūces personā pārkāpa Satversmes 1. pantu: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Reformas gaitu šis fakts pagaidām nekādi nav ietekmējis.

#SIF_MAF2020


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem