Menu
 

Ķekavas apvedceļa iepirkumā par uzvarētāju izraudzīta personu apvienība "Kekava ABT", kurā ietilpst arī "A.C.B." un "Binders"

  • Autors:  LETA
Infografika - Latvijas Valsts ceļi Infografika - Latvijas Valsts ceļi

VAS "Latvijas valsts ceļi" tiesības slēgt publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvēšanu un uzturēšanu piešķīrusi personu apvienībai "Kekava ABT", kuras sastāvā ir Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A. SICAR" ("TIIC 2 S.C.A., SICAR"), kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders", informēja "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza galīgos piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 S.C.A., SICAR", kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē un kuram ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir "A.C.B." un "Binders".

"Latvijas valsts ceļu" pieņemtais lēmums ļauj izvēlētajam pretendentam vērsties finanšu institūcijās, lai pēc padziļinātas finanšu un tehnisko spēju pārbaudes vienotos ar tām par gala nosacījumiem finansējuma saņemšanai. PPP līgums tiks slēgts tikai pēc tam, kad būs saņemts finanšu institūciju apstiprinājums finansēt projektu sadarbībā ar konkrēto partneri.

Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gadā. Kononova skaidroja, ka atkarībā no dažādiem apstākļiem, summa var būt arī mazāka, bet noteikti ne lielāka. Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, maksimālā summa 20 gadu laikā var sasniegt 270 miljonus eiro bez PVN.

Otrs pretendents, kas bija iesniedzis piedāvājumu, ir "Cointer Concesiones" - Spānijā reģistrēts "Azvi" grupas uzņēmums ar pieredzi infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā Eiropā un citviet pasaulē. Šī pretendenta piedāvājums bija par 11% dārgāks.

Kononova norādīja, ka svarīgākais kritērijs, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena, veidojot 80% no novērtējuma īpatsvara. Savukārt 20% veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.

Iepirkuma procedūra tika īstenota kvalifikācijas un atlases kārtās. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, tas ir, iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus (tos iesniedza divi pretendenti), piedalīties sarunās, kurās ar katru no pretendentiem tika diskutēts par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem, un sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus. 

Publiskais partneris šajā projektā ir valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno "Latvijas valsts ceļi".

Kononova atgādināja, ka šonedēļ Ministru kabinets atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo PPP projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Tā joslas kilometru garums būs aptuveni 100 kilometru, tostarp četru joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) - 12,22 kilometri, divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā - 5,36 kilometri, paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi - 20,7 kilometri.

Tāpat projektā paredzēti divi tuneļi, seši tilti un pārvadi, 10 apļveida krustojumi, divi gājēju tilti un tuneļi un 6,5 kilometri prettrokšņu risinājumu.

Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas un citas), būs aptuveni 1,23 miljoni eiro bez PVN, kamēr, piemēram, Saulkrastu apvedceļa (A1) viena joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā bija aptuveni 1,25 miljoni eiro.

Ķekavas apvedceļš būs pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbildēs par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, tostarp brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu un citiem darbiem.

Tāpat privātais partneris garantēs, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Projekta īstenošanai uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā, tostarp, mežu zemes - 56 vienības (26%), lauksaimniecības zemes - 56 vienības (26%), apbūves zemes - 48 vienības (22%), ražošanas teritorijas - 19 vienības (9%), bet zeme zem ceļiem - 39 vienības (18%). Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas ir 4,6 miljoni eiro.

Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko, informēja "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji, skaidrojot, ka visus ieguldījumus veiks privātais partneris. Brīdī, kad būvniecība tiks pilnībā pabeigta, kad darbu kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.

Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu un citus izdevumus.

PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā. Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, tas ir, par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no trešo personu puses, piemēram, autoavārija.

Kopējais partnerības līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem projektēšanas un būvniecības periods būs ne ilgāks kā trīs gadi.

"Latvijas valsts ceļu" pārstāvji skaidroja, ka Bauskas šosejas (A7) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

"Šāda apjoma aizņēmums apgrūtinātu valsts fiskālo telpu, jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām. Turklāt PPP ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā," iepriekš skaidroja "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji.

Kompānijā arī skaidroja, ka šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzriez un no valsts budžeta.

Tāpat "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji minēja, ka praktiski visus riskus, kas varētu rasties projektēšanas, būvniecības vai uzturēšanas laikā, piemēram, kļūdas projektēšanas un būvniecības procesā, kas rada papildus izmaksas, uzņemsies privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku. Jebkādi izdevumi, kas varētu rasties līguma darbības laikā papildus par jebkādām kļūdām vai nepilnībām projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas vai finanšu piesaistes procesā, būs privātā partnera izdevumi un valsts zaudējumus nesegs. Jebkura riska radīto seku savlaicīga nenovēršana samazinās privātajam partnerim maksājamo summu.

PPP iepirkums tika sākts 2018.gada decembrī. 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.