NBS ieviesīs kaimiņu piesardzības filtru Apriņķis.lv
- Autors: Imants Vīksne
Uzraksts “Militārais objekts” un piktogrammas tā apakšā nozīmē, ka tālāk doties nav brīv, lai arī kā sviesta bekas, mellenes, patronu čaulītes un citas meža veltes aicinātu.
Dzīve ar armiju kaimiņos jau tāpat nav vienkārša, bet nu tai iecerēts uzlikt vēl vienu apgrūtinājumu. Lai iegādātos zemi, kas robežojas ar aizsardzības objektiem, potenciālajam pircējam būs jāiziet cauri drošības dienestu filtram. Ja tas nav izdarīts, darījums nav spēkā.
Attiecīgos grozījumus Aizsargjoslu likumā apstiprināšanai Saeimā virza Ministru kabinets, lai novērstu iespējamos apdraudējumus valsts drošībai. Aizsardzības ministrija neatklāj, vai šī iniciatīva saistīta ar kādiem konkrētiem incidentiem vai sarežģījumiem kaimiņu attiecībās. Taču līdzīgs regulējums pastāvot arī citās valstīs.
Lai neielien pa logu ministrijā
Vēl nesenā vēsturē ir gadījumi, kad provokatori mēģināja ielīst armijas īpašumos vai novērot tos ar dronu palīdzību. Arī pašai Aizsardzības ministrijai reiz nācās piedzīvot apkaunojošu gadījumu, kad fasādes remontdarbu laikā kāds garīgi nenoturīgs tips pa sastatnēm ielīda Nacionālo bruņoto spēku toreizējā komandiera vietnieka Gaida Zeibota kabinetā un nozaga trīs datorus. Tālu gan viņš netika, Militārā policija paņēma ciet, un vēlāk arī tika apgalvots, ka nevienā no datoriem netika glabāti valsts aizsardzībai nozīmīgi dokumenti. Bet mācība toreiz tika gūta. Armijai savi īpašumi jāpieskata labāk un jāpieskata arī to apkārtne, lai nepieļautu kaitnieku darbošanos.
Ja šādiem kaitniekiem līdzās armijas objektam ir sava mītnes vieta vai jebkāda veida atbalsta punkts, situācija ir vēl komplicētāka. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā: “Nekustamais īpašums ap valsts aizsardzības objektiem sniedz tās īpašniekam nepastarpinātu pieeju šim nekustamajam īpašumam, līdz ar to arī tiesības piekļūt salīdzinoši tuvu attiecīgajam aizsardzības objektam. Tādējādi noteiktos gadījumos attiecīgais nekustamais īpašums var tikt izmantots kā instruments plašākām darbībām, kas vērstas pret Latvijas valsts drošības interesēm. Šīs personas var būt saistītas ar ārvalstu izlūkdienestiem, un to potenciālā rīcība var apdraudēt konkrētā objekta drošības integritāti.”
Un tieši tādēļ Aizsargjoslu likumā tiks ierakstīta jaunā norma, kas darījumus ap valsts aizsardzības objektiem liek saskaņot Aizsardzības ministrijā.
Zelta vidusceļš
Skaidrojot grozījumu nepieciešamību, Aizsardzības ministrija norāda, ka ierobežojumi ir nepieciešami un attaisnojami: “Risks, kādam ir pakļauta sabiedrība, ja nekustamais īpašums pie valsts aizsardzības objekta nonāk valstij nelabvēlīgu personu kontrolē, ir ievērojami lielāks par ierobežojumu, kas izteikti nelielu personu skaitu liks izvērtēt atbilstoši nacionālās drošības mērauklai. Turklāt personai ir nodrošināta arī tās īpašuma tiesību aizsardzība tiesā, un tas ir būtisks elements, lai izvērtētu, vai īpašumtiesību ierobežojums ir samērīgs.”
Ministrija to dēvē par vidusceļu – nenoteikt vispārēju aizliegumu nekustamā īpašuma iegādei ap valsts aizsardzības objektiem, bet tajā pašā laikā izveidot noteiktu kārtību, kādā tiek veikta personas izvērtēšana.
Daži desmiti darījumu gadā
Ministrijas rīcībā nav apkopotas informācijas par privātīpašumu skaitu aizsardzības objektu aizsargjoslās un tāpat arī par privātpersonu veiktiem atsavināšanas darījumiem ar nekustamo īpašumu aizsargjoslā, taču tiek prognozēts, ka plānotie grozījumi Aizsargjoslu likumā skars līdz dažiem desmitiem zemes īpašnieku gadā. Paredzētais regulējums neattieksies uz jau noslēgtiem darījumiem. Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada septembrī.
Aizsargjoslām ap aizsardzības objektiem ir divējāds mērķis. No vienas puses, ir jāpasargā civiliedzīvotāji, dzīvnieki un būves otrpus žogam, lai, piemēram, mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi. No otras puses, jāgādā, lai netiktu kavēta vai apdraudēta paša objekta darbība. Aizsargjoslas platums var būt no 25 līdz pat 600 metriem. Saimnieciskā darbība vai jebkāda cita veida darbība šajā joslā bez saskaņošanas ir aizliegta, un tagad arī pašas aizsargjoslas pārdošana, ja tā atrodas privātā īpašumā, tiks kontrolēta.
Sēņošanas cena – 1500 eiro
Latvijā lielākais aizsardzības objekts atrodas pašā Rīgas pievārtē. Tas ir Ādažu militārais poligons. Savulaik tas bija diezgan trūcīgi apsargāts, civilpersonām bija iespējas pa to brīvi staigāt. Teju aiz katra koka kāds sēņotājs, ogotājs vai nesprāgušas munīcijas meklētājs. Taču situācija strauji mainījās, ierodoties sabiedroto karaspēkam un pieaugot mācību intensitātei. Civiliedzīvotāji tika izdzenāti. Nu par sēņošanu un nesankcionētu uzturēšanos poligonā var saņemt briesmīgi lielu naudas sodu – līdz pat 1500 eiro. Žogu gan visur nav, un iedzīvotājiem jābūt acīgiem, vērojot pie kokiem piestiprinātās zīmes. Uzraksts “Militārais objekts” un piktogrammas tā apakšā nozīmē, ka tālāk doties nav brīv, lai arī kā sviesta bekas, mellenes, patronu čaulītes un citas meža veltes aicinātu. Arī fotografēt, filmēt un nesankcionēti lidināt bezpilota lidaparātus pie armijas īpašumiem nedrīkst tuvāk par 500 metriem no militārās infrastruktūras objektiem.
Toties ceļus sakārtos
Ādažu novada vicemērs Pēteris Balzāns atzīst, ka sadzīvošana ar armiju pašvaldībai un tās iedzīvotājiem nav vienkārša. Cilvēkiem nepatīk sēņošanas un ogošanas ierobežojumi. Vairākums jau apraduši, tomēr ir ļaudis, kam militārie trokšņi traucē. Mācības notiek arī naktīs. Līdz ar armijas pilsētiņas izplešanos pieaug Ādažu komunikāciju noslodze. Nepieciešama jaudīgāka kanalizācija un attīrīšanas iekārtas, bet pārrunas par līdzfinansējumu noritot gausi. Zemes nodokli armija arī nemaksā.
Tomēr tā gluži nav, ka iedzīvotājiem no poligona nebūtu vispār nekāda kompensējoša labuma. Piemēram, Aizsardzības ministrija turpina sadarboties ar Ādažu novada pašvaldību ceļu infrastruktūras sakārtošanas jautājumos. Pērn piešķirta nauda Vecštāles ceļa seguma pārbūves būvprojekta izstrādei posmā no Kadagas ceļa līdz Iļķenes ceļam. Aizsardzības ministrija plāno piedalīties arī Mežaparka ceļa pārbūves darbu daļējā finansēšanā.
Īpašnieki nemainās
Zemes poligonam ir ļoti daudz. Kopējā platība pašlaik ir 13 180 hektāri, un plānots paplašināties vēl par 144 hektāriem. Tātad kaimiņu daudz. Par armijas klātbūtni žēlojušies arī atsevišķi Sējas novada iedzīvotāji. Atsauce uz šīm žēlabām iekļauta pat novada attīstības plānā laika posmam līdz 2025. gadam. Poligona tuvums traucējot uzņēmējdarbības attīstībai, traucē troksnis un pārvietošanās ierobežojumi, pieprasītas pat trokšņu barjeras. Taču tāda žēlošanās ir absolūti neproduktīva – armijai jādara savs darbs, un, kā atzīst Sējas novada mērs Guntis Liepiņš, lielākā daļa iedzīvotāju sen jau apraduši ar militāristu klātbūtnes dēļ noteiktajiem ierobežojumiem. Turklāt daudz lielāks izaicinājums viņiem tuvākajos gados būs jaunā dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecība. Projekts ietekmēs daudzus īpašumus.
Kas attiecas uz īpašumu atsavināšanas gadījumiem pie poligona aizsargjoslas, Sējas novada domes priekšsēdētājs tādus neatceras. Un arī Ādažu vicemērs ne. Viņš strādā ar pašvaldības atteikumiem no pirmpirkuma tiesībām darījumos, un pēdējos gados nav nācies gatavot dokumentus darījumiem pie pašām poligona robežām. Tur esot vecie īpašnieki, kuri savus īpašumus nepārdod. Taču, ja trokšņa, sēņošanas aizlieguma vai īpaši izdevīga piedāvājuma dēļ sagribēs, līdz ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā viņiem nāksies vērsties ne tikai pašvaldībā, bet arī Aizsardzības ministrijā. Lai drošības dienesti pārbauda pircēja personību un noskaidro, kādi ir pircēja nolūki, piesakoties par armijas kaimiņu.
