Rīgai un Pierīgai laiks uzdejot tango ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” raudzīja noskaidrot, ko un vai vispār ievēlētās partijas domājušas par turpmāko sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām… Jo līdzšinējā bija katastrofāla.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka prokremliski orientēto partiju valdīšana Rīgā ir beigusies. Četriem sarakstiem – “Attīstībai/Par!/Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība”, “Jaunā Konservatīvā partija” – ir dots rīdzinieku mandāts izveidot stabilu koalīciju; kopā tās ieguvušas 39 vietas no 60. Un ir pilnīgi skaidrs, ka prokremliskās partijas nākamos gadus sēdēs opozīcijā. “Saskaņai”, “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas Krievu savienībai” kopā ir tikai 21 vieta. Visticamāk, tāpēc, ka krievu elektorāts neaizgāja uz vēlēšanām. Rīgai tā ir iespēja izrauties no desmit gadus ilgušās saimnieciskās stagnācijas, bet Pierīgas pašvaldībām –  cerības uz sadarbību, jo kopīgi risināmu problēmu sakrājies ļoti daudz.

Sabiedriskais transports, ceļu infrastruktūra, skolas un bērnudārzi, ar barjerām aiztaisīti meža ceļi – ar šiem jautājumiem jānodarbojas nekavējoties. Šobrīd rīdzinieki pie pirmās izdevības pamet galvaspilsētu – gan tāpēc, lai uz brīdi atpūstos no haosa un netīrības, gan tāpēc, lai pārceltos uz dzīvi sakārtotākā un ģimenēm draudzīgākā vidē. Un tas, protams, ir papildu slogs Pierīgai. Vai partijas apzinās šo aspektu?

Ko sola programmas

Priekšvēlēšanu programmās faktiski tikai viens no domē iekļuvušajiem labējo sarakstiem runā par nepieciešamo sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām. Tā ir “Nacionālā apvienība” un “Latvijas Reģionu apvienība”: “Mēs veidosim pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar valdību un Pierīgas pašvaldībām, attīstot vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās. Lielrīga kļūs par Latvijas attīstības motoru – uzņēmēju vajadzības uzklausīsim regulārā sadarbības formātā, bet jaunu investīciju piesaiste, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana būs prioritāte pašvaldības vadības līmenī. [..] Sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām un valsts AS “Latvijas dzelzceļš” veidosim vienotu, ērtu un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu.”

Savukārt pārējo iespējamās koalīcijas partiju programmās Pierīga pieminēta tikai dzelzceļa kontekstā vai pat vispār nav minēta. Ja nu vienīgi no konteksta izriet, ka Rīgai kaut kā būs jāsadarbojas ar apkārtējām pašvaldībām.

Visvairāk vietu ieguvušais saraksts “Attīstībai/Par!/Progresīvie” programmā raksta: ““Rīgas satiksme”, brīva no koruptīviem darījumiem, attīstīs jaunus maršrutus un vienotu transporta sistēmu ar Pierīgu un dzelzceļu.”

“Jaunā vienotība” raksta: “Rīga ir smagi cietusi no domes vadības, kas gadiem bijusi augstprātīga, korumpēta un arī provinciāla. Rezultātā tā ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas reģionā, kuras iedzīvotāju skaits samazinās un pilsētvide pasliktinās. Ja par galvaspilsētu nerūpējas, apdraudēta ir visa valsts.”

“Jaunā konservatīvā partija” sola: “Rīga būs pilsēta, kura Latvijas iedzīvotājiem šķitīs pievilcīga, nevis no kuras bēgs. [..] Rīgā tiks integrēta dzelzceļa satiksme.”

Tas arī viss, kas šo partiju priekšvēlēšanu programmās tieši vai netieši attiecas uz Pierīgu.

Varas maiņa ir laba zīme

Kādā pašreklāmas intervijā ticamākais galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis piemin: “Pašlaik Rīga zaudē Viļņai, Tallinai un Pierīgai konkurencē par iedzīvotājiem un investīcijām, tomēr nav pamata nolaist rokas, to visu var mainīt.”

Tas, ka rīdzinieki pārceļas uz dzīvi ārpus Rīgas, Pierīgas pašvaldībām ir nosacīti izdevīgi. Jā, viņiem līdzi nāk nodokļi, taču pašvaldību infrastruktūras ietilpība ir ierobežota: ceļi, izglītības sistēma, ūdensapgāde. Ir sasniegta robeža, pie kuras pakalpojumus vairs nevar paplašināt. Tāpēc varas maiņa Rīgas domē ir laba zīme. Ja vien partijas neieslīgs savstarpējos ķīviņos, nesāks kategoriski nodalīt atbildības sfēras un tirgoties, kā tas notiek valdībā, kad vieniem vajag cietumu, otriem koncertzāli, bet rezultātā pie tādas feodalizācijas viss buksē, tad arī Rīgā nekas nesanāks. Tā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” vēlēšanu rezultātus komentē Ādažu novada mērs un Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks. Ar “Saskaņas” un Nila Ušakova domi nekāda sadarbība nav bijusi iespējama. Saskaņiešus interesēja tikai Rīgas administratīvā teritorija, un pat tā tikai formāli. Ar “Gods kalpot Rīgai” un Oļegu Burovu sarunas tika sāktas, pat sadarbības memorands parakstīts, bet lielā mērā tas bija bezjēdzīgi, jo jau februārī bija skaidrs, ka viņš kritīs.

Tagad, līdz ar varas maiņu, parādījusies cerība, ka Pierīgai beidzot būs, ar ko sarunāties. “Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi,” saka Sprindžuks. Līdz šim Pierīgai dejošana ar Rīgu pagalam nevedās.

Kopīgi risināmās problēmas

Septembris jaunajai koalīcijai gan jau paies, sadalot amatus, bet oktobrī Pierīgas pašvaldību apvienība un Rīgas dome varētu sākt sarunas. Kopīgi risināmo problēmu ir ļoti daudz, tādēļ nepieciešams izveidot sadarbības platformu, turklāt tādu, kas būtu ilgtspējīgāka par vēlēšanu četrgades nogriezni, un uzsāktās iniciatīvas tiktu pārmantotas gan politiskajā, gan ierēdniecības vidē.

Zināmas bažas gan rada fakts, ka domē ienāk daudz jaunu cilvēku, kam nav pieredzes pašvaldības darbā. Viņi nepārzina situāciju, par ko liecina arī partiju priekšvēlēšanu programmas. No tā, cik ātri viņi mācīsies, būs atkarīga Rīgas iziešana no pašreizējās krīzes.

Kā galvaspilsētas un apkārtējo pašvaldību kopīgo problēmu numur viens Māris Sprindžuks min sabiedrisko transportu un ceļus. Iedzīvotāju svārstveida kustība starp pilsētu un apkārtējām pašvaldībām rada milzu slodzi uz ceļiem un transporta sistēmu. Pašvaldībām jāsadarbojas, lai rastu risinājumu – ierīkotu mikromobilitātes punktus, attīstītu velosatiksmi, savienojošos autoceļus, stāvparkus, dzelzceļu. Te nevar domāt administratīvo robežu ietvaros. Sliedes un mašīnas šķērso pašvaldību un atbildības robežas, tāpēc jāstrādā kopā.

Otra lielā Pierīgas problēma, kas publiskajā telpā tikpat kā netiek apspriesta, ir Rīgas liktie traucēkļi rekreācijai un iedzīvotāju atpūtai. Ārpus galvaspilsētas lielākā daļa mežu pieder Rīgas pilsētai vai Latvijas valstij. Un arvien vairāk iebraucamo ceļu atrodas aiz slēgtām barjerām. Tās būtu jāvāc nost, lai cilvēki var brīvi iet sēņot, skriet, atpūsties. Arī attiecībā uz atkritumu savākšanu mežos vajadzētu vienoties, ka to pārņem vietējās pašvaldības. Tas būtu daudz efektīvāk, jo tām jau ir savas sistēmas atkritumu vākšanai. Tāpat par stāvlaukumu un servisa funkciju ieviešanu Pierīgā jādomā kopīgi.

Rīga – sen gaidīts partneris

Dzīves vides kvalitātes ziņā uz apkārtējo pašvaldību fona Rīga pašlaik izskatās ļoti slikti. Galvaspilsēta kļūst arvien tukšāka, kamēr Pierīgas pašvaldības burtiski tiek gāztas riņķī. Taču padomju laika kolhozu infrastruktūras rezerves ir izsmeltas. Kaut vai kanalizācija – tā nekur nav bezizmēra. Arī tāpēc Pierīgas pašvaldības ir ieinteresētas, lai Rīga tiktu sakārtota un mazinātos šī iedzīvotāju svārstveida kustība. “Mēs negribam, neko nedarot, nemitīgi palielināt savu iedzīvotāju skaitu. Šobrīd bizness un ģimenes izvēlas Pierīgu, kaut gan pēc loģikas Rīgai vajadzētu piemist vairāk priekšrocībām.” Infrastruktūra, tuvums. Tikai šīs priekšrocības jāsāk attīstīt. Jāsakārto tilti, jāreformē būvvalde. Šobrīd tā ir klientiem, iespējams, nedraudzīgākā iestāde pasaulē, un nodarbojas ar biznesa atbaidīšanu, nevis attīstības veicināšanu.

“Mēs jau sen gaidām Rīgu kā partneri,” rezumē Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks. “Ir laiks likt galvas un makus kopā – Rīgai, Pierīgai un valstij.”