Menu
 

Levits: Teritoriālās reformas sekmes noteiks pavadošo likumu kvalitāte

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts prezidenta kanceleja Foto - Valsts prezidenta kanceleja

Administratīvi teritoriālās reformas sekmes noteiks to pavadošo likumu kvalitāte, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunas centrā izvirzīja vārdu "ilgtspēja", jo tā ir spēks ilgi pastāvēt, vērtību apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm, kā arī mērķtiecīga rīcība, veidojot tādu nākotni, kurā šīs vērtības var pastāvēt.

Viņaprāt, labs atskaites punkts ilgtspējas mērķiem ir desmit gadi, tātad 2030.gads, jo tas nav pārāk tālu, lai ļautos sapņiem, un nav pārāk tuvu, lai apmaldītos taktikas sīkumos.

Prezidents pauda, ka Latvijas ilgtspējīga un vienmērīga attīstība ir mērķis pavasara Saeimas sesijā pieņemtajai Administratīvi teritoriālajai reformai, jo lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un labāka spēja sniegt pakalpojumus.

Tomēr viņš arī uzsvēra, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu. Likums daudzus būtiskus jaunās pašvaldību iekārtas jautājumus ir atstājis citu likumu regulējumam, un tieši šie - pavadošie likumi - noteiks, vai administratīvi teritoriālā reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga.

Levits sola drīzumā Saeimā iesniegt likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm, jo šādu likumu paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 3.panta otrā daļa. Likumprojekta mērķis ir veidot tālredzīgu valsts politiku latviskuma daudzveidības saglabāšanai un kultūrvēsturiskās vides ilgtspējīgai attīstībai. Stiprinot piederību vietējām kopienām, lokālajām kultūrtelpām un latviešu vēsturiskajām zemēm, tiks stiprināta kopējā nacionālā identitāte.

Valsts prezidents aicināja ikvienu apzināties mūsu paaudzes atbildību. "Ja nākamajām paaudzēm mūsu kultūrvēsturiskā vide būs pieejama vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā šodien ir pieejama mums, tad šī likuma mērķis jau būs sasniegts," uzskata Levits.

Viņaprāt, ir atzīstami, ka Saeima, pieņemot administratīvi teritoriālās reformas likumu, jau ir lēmusi par vietējo kopienu - pagastu un mazpilsētu - tiesībām pašām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Levits uzsvēra, ka pagastos un mazpilsētās nedrīkst rasties sajūta, ka valsts ir tālu un viņus aizmirsusi. Tāpat jāņem vērā, ka vēlētas pārstāvniecības nevar pilnvērtīgi aizstāt ar dažādiem līdzdalības mehānismiem.

"Tie visi ir labi, un bet tiem trūkst galvenais - demokrātiskā leģitimitāte. Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam šīs vietējo kopienu tiesības ietvert likumā. Mēs visi sagaidām, ka šis uzdevums tiks izpildīts," atgādināja Levits.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.