Kovida pozitīvās blaknes pašvaldību darbā ^{Apriņķis.lv}

Pašvaldību svarīgākais darbarīks ir domes sēdes. Tajās tiek pieņemti iedzīvotājiem saistoši noteikumi, izsniegtas atļaujas, noteikti aizliegumi, īstenota vietējā politika, organizēta saimnieciskā, kultūras un sporta dzīve. Tāpēc ārkārtējās situācijas apstākļos pirmais un svarīgākais uzdevums bija nodrošināt attālinātu domes sēžu norisi. Un pašvaldības ar šo uzdevumu tika galā. Vismaz līdz Latvijas Pašvaldību savienībai signāli, ka darbs kaut kur būtu traucēts, nepienāca. Gan deputāti iemācījās noturēt attālinātas sēdes, gan pārējie darbinieki strādāt no mājām.

Saulkrastu pieredze

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis stāsta, ka kovida apstākļos domei jau sākotnēji bija nepieciešamais programmnodrošinājums un tehnoloģijas, lai dokumentu aprite un sēdes varētu notikt attālināti. No pirmās dienas viss strādājis perfekti, un tas esot apliecinājums, ka šādi var arī turpināt. Nav iemesla liegt attālinātu darbu pašvaldību sēdēs arī turpmāk, ja dokumenti tiek saņemti un nodoti un fiziski klāt neesošie kolēģi ir redzami un dzirdami tīmeklī. Tas arī būtu lietderīgi no politiskā procesa viedokļa. Pašvaldību darbā nereti mēdz gadīties situācijas, kad pietiek vienam diviem koalīcijas deputātiem aizdoties komandējumā vai saslimt, un dome pieņem vairākumam nepieņemamus lēmumus vai pat uztaisa politisko apvērsumu.

“Vairākumam pašvaldību deputātu darbs domē nav viņu pamatdarbs. Un, piemēram, ja deputāts sēdes dienā atrodas darba komandējumā ārzemēs, kāpēc neatļaut viņam piesēsties pie datora un piedalīties sēdē attālināti?” retoriski vaicā Saulkrastu mērs. Ar attiecīgu priekšlikumu viņš vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tapa sadzirdēts.

Par attālināto sēdēšanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Priekšlikums paredz arī turpmāk atļaut domes un komitejas sēdes noturēt attālināti videokonferenču režīmā, ja par to vienojas deputātu vairākums. Tas arī pieļauj individuālu deputātu neklātienes klātbūtni sēdēs. Proti, domes deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņš ir reģistrējies dalībai domes sēdē pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā, viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ministrijas iesniegtos priekšlikumus komentē šādi: “Laiks, kad bija strauji jāreaģē uz Covid-19 radītu apdraudējumu, ir apliecinājis, cik nozīmīgi ir nodrošināt pašvaldību darba nepārtrauktību ārkārtas situācijās. Mums ir būtiski daudz vairāk šādos gadījumos uzticēties pašvaldībām un sniegt tām plašākas iespējas pašām lemt par attālinātu sēžu organizēšanu, kad klātienē tās noturēt nav iespējams.”

Grozījumu nepieciešamību ministrija pamato šādi: “Spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām” 34. un 56. panta redakcija šobrīd nosaka, ka deputāts var attālināti piedalīties sēdē veselības stāvokļa vai komandējuma gadījumā. Laikā, kad valstī bija noteikta ārkārtējā situācija, ar īpašu regulējumu tika risināts arī jautājums par pašvaldības domes un komiteju sēžu attālinātu norisi. Savukārt, atceļot ārkārtējo situāciju, minētais regulējums zaudēja spēku, taču atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” arī pēc ārkārtējās situācijas atbilstoši iespējām un darba specifikai nepieciešams veicināt attālinātā darba veikšanu.” Ja valstī, kādā pašvaldībā vai vairākās būs noteikta ārkārtējā situācija, pulcēšanās vai kādi citi ierobežojumi, kas ietekmēs darba norisi, vietvaras varēs pašas lemt, kā to organizēt – pietuvināti vai attālināti.

Dzīve halātā pie hotspota

Šonedēļ par pašvaldību pieredzi attālinātajā darbā tika runāts arī seminārā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Foruma mērķis ir vairot ideju, zināšanu un pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām, dalīties ar labo praksi, kā arī diskutēt par izaicinājumiem un problēmām digitālas sabiedrības veidošanā. Viens no pasākuma lektoriem ir Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis, un viņa tēma – kādus rīkus pašvaldības izmantoja ierobežojumu laikā, lai darbiniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu darba vidi. Eksperts skaidro, ka galvenais priekšnoteikums attālinātam darbam ir kvalitatīvs internets. Pašvaldība nevar doties pie sava darbinieka uz mājām un ierīkot tur pastāvīgu pieslēgumu. Taču droša pieeja tīmeklim iespējama, izmantojot mobilā tīkla piekļuvi caur telefonu un veidojot tīklāju (hot spot). Tas arī tika darīts. Piemēram, lai nodrošinātu no mājām strādājošiem grāmatvežiem piekļuvi viņiem vajadzīgajām datu bāzēm.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, darbiniekiem strādājot attālināti, bija sensitīvas informācijas aizsardzība. Pašvaldību rīcībā ir ievērojams daudzums datu par iedzīvotājiem, un tie nedrīkst tikt pārsūtīti atvērtā veidā e-pastā. Jo īpaši, ja runa ir par bērniem, pabalstiem, slimībām, īpašumiem.

Bija pat pašvaldības, kurās darbinieki tika auditēti, lai nepieļautu neakurātu apiešanos ar datiem un sensitīvas informācijas nonākšanu nepiederošās rokās. Rezultātā tagad pašvaldību darbā daudz plašāk tiek izmantots elektroniskais paraksts, kas garantē sūtījuma autentiskumu un aizsardzību.

Pašvaldību darbiniekiem kovida laikā nācies apgūt arī daudzas citas prasmes, tostarp etiķeti – pieklājības normas videokonferencēs. Pandēmijas sākumposmā internets bija pilns ar smieklīgām bildēm no ierēdniecības mājas dzīves halātā. Tagad vairs ne. Tomēr daudziem darbiniekiem un viņu ģimenēm līdz ar attālināto strādāšanu mājas dzīve tika pārvērsta, un tas visiem bija psihoemocionāls papildu slogs. Kaut vai tāpēc, ka privātais dators kaut kā uz visiem jāsadala.

Ko tad, ja labāk patīk klātienē?

Protams, ne visu ir iespējams izdarīt attālināti. Daudzi pakalpojumi pašvaldībās sniedzami un problemātiski jautājumi risināmi klātienē. Taču arī ar to pašvaldības sekmīgi tikušas galā, mainot apmeklējumu kārtību, ieviešot pierakstīšanās laiku, ieviešot distances un pat klientu apkalpošanu ārpus kabinetiem.

Bet jau tuvā nākotnē pašvaldības gatavojas ieviest izbraukuma pakalpojumu vienības – tās sāks darboties nākamgad uz valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru bāzes. Ciema iedzīvotāji varēs izsaukt ierēdņus tajā un tajā dienā, lai saņemtu tādus un tādus pakalpojumus. Mobilajām vienībām līdzi būs visa nepieciešamā aparatūra, lai problēmjautājumus atrisinātu uz vietas, – datori, skeneri, printeri. Šādu iespēju īpaši novērtēs iedzīvotāji, kam slinkums vai prasmju trūkums liedz atrisināt savas vajadzības internetā vai gluži vienkārši – labāk patīk ar cilvēkiem tikties klātienē.

Ropažu pieredze

Ropažu novada pašvaldības izpilddirektore Signe Grūbe: “Covid-19 pandēmijas laiks un nepieciešamība meklēt citu veidu, kā strādāt, lai nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību, Ropažu novada pašvaldībai lika pārskatīt daudzas ierastās funkcijas. Covid-19 dēļ noteiktā ārkārtējā situācija piespieda saprast, ka pasaule mainās un mums ir jāmainās tai līdzi, nodrošinot pašvaldības darbu un spējot piedāvāt iedzīvotājiem pakalpojumus arī ārkārtas situācijā. Domes deputāti saprata un mācījās izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai domes sēdes varētu noturēt attālināti. Regulāras sanāksmes tiešsaistē darbinieku starpā kļuva par ierastu praksi.

Kopumā mēs esam konstatējuši, ka lielākā daļa pašvaldības pakalpojumu iedzīvotājiem ir pieejami elektroniski, un būtiski ir par to runāt un palīdzēt iedzīvotājiem tajos orientēties. Protams, ir amati, kur vienmēr būs būtiska tieša saskarsme ar klientiem, piemēram, mediķiem, pašvaldības policijai, sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, īpaši pirmskolas izglītības iestādēs.”